Labas lietas priekam un iedvesmai iesaka Andris Tiļļa 0
Ja tev spļauj mugurā – priecājies! Tu esi priekšā! Tautas gudrība
Grāmata
“Mans mīļais Čiekurkalns”
Šis izdevums pagodina Čiekurkalna iedzīvotājus un ir vērtīgs ieguldījums pilsētas kultūrvēsturē. Autore ir čiekurkalniete – māksliniece Guna Celma. Viņa, meistarīgi savīdama stāstus par apkaimes vēstures ieguvumiem un zaudējumiem ar saviem personiskajiem vērojumiem un atmiņām, mudina lasītāju izstaigāt Čiekurkalnu, izjust tā savdabību un noskaņu. Grāmatas teksts papildināts ar izteiksmīgām fotogrāfijām.
Spēka zīme
Latvijas valsts simtgadei “Latvijas Pasts” izdevis īpašu pastmarku: Latvijas karogu – karti. Šī ir pirmā Latvijā radītā neregulāras formas pastmarka, tā veidota kā Latvijas kartes kontūra. Pastmarkas nominālvērtība ir € 0,50, un tā atbilst vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas teritorijā. Šai pastmarkai ir pašlīmējošā pamatne. Tirāža – viens miljons eksemplāru. Līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 1000 eksemplāru tirāžā. Autors – mākslinieks Ģirts Grīva.
Filma
“Deju laikmets”
No piektdienas, 27. aprīļa, Rīgas kinoteātrī “Citadele” skatāma dokumentāla, biogrāfiska un muzikāla filma “Deju laikmets” (režisors Viktors Buda). Filma atklāj ne vien astoņdesmito gadu otrās puses aukstā kara spriedzi, Berlīnes mūra krišanu, bet arī Rietumos plaukstošo elektroniskās deju mūzikas kultūru. Šķiet gandrīz neticami, ka Latvijā toreiz piedzīvotā kultūras apvērsuma arhitekts lielā mērā bija viena personība – Indulis Bilzēns.
Pasaules plašumos
Francijā
Arī Parīzē izskan Latvijas vārds! Orsē muzejā šomēnes atklāta izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” – vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts un viens no lielākajiem Latvijas simtgades starptautiskās programmas notikumiem. Izstāde aicina iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem.
Tepat Latvijā
Springšļu dzirnavās
Saulīte silda, dodamies dabā! Aptuveni desmit kilometrus no Augšlīgatnes, tieši meža vidū pie Springšļu dzirnavu ezera esam klāt dzirnavās. Vecā celtne nu ir atjaunota, bet tāpat kā senāk apkārt valda mežs un klusums, var dzirdēt upītes čalošanu un putnu sasaukšanos.
Pasākums
Pasaku meža nakts
30. aprīlī Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē jau divpadsmito gadu norisināsies ikgadējais pasaku nakts pasākums “Valpurģu nakts mistērijas” jeb Pasaku meža nakts svētki. Pavasara svinēšana iesāksies Rūķu mežā, kur no plkst. 19 līdz 21 ģimenes aicinātas uz krēslas stundas pasākumu ar rotaļām, pasaku tēliem, muzikālu uzvedumu un plkst. 23 ar krāšņu gaismas šovu.
Jaunums
Ja vēlies, lai tavi mati kļūst veselīgāki un biezāki, lai tie nelūst un izskatās kuplāki, tev varētu noderēt komplekts “Nioxin Trial Kit”.
“Nioxin” ir vienīgais profesionālo salonu zīmols, kas specializējas matu biezuma, apjoma un galvas ādas veselības uzlabošanā. Komplektā ir trīs produkti: šampūns, kas attīra galvas ādu un matus, viegls balzams, kas nostiprina un baro matus, kontrolējot mitruma līdzsvaru, kā arī īpašs intensīvs un neskalojams augu ekstraktu losjons galvas ādai.
Izstāde
“Spēkavīru leģendas”
Jūgendstila periodā tika īpaši akcentēta spēka un dailes estētiskā vienotība, tās izteiksmīgums sportā un mākslā. Rīgas muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” vērts apskatīt izstādi “Spēkavīru leģendas”, kurā eksponēta unikāla privātkolekcija – 20. gs. sākuma medaļas un izteiksmīgas spēkavīru fotogrāfijas. Izstāde tapusi par godu izcilā latviešu cīkstoņa Jāņa Poļa izcīnītajai pirmajai zelta medaļai grieķu-romiešu cīņās Pirmajā Viskrievijas olimpiādē 1913. gadā. Atvērta līdz 10. jūnijam.
Koncerts
“La Vie En Rose”
Spirgtu pavasara noskaņojumu radīs Inetas Rudzītes franču šansonu soloprogramma “La Vie En Rose”.
Koncertā Ineta izdzied gan zināmas franču melodijas no Edītes Piafas, Džo Dasēna repertuāra, gan arī mazāk pazīstamus skaņdarbus, ko dziedājušas Dalida un Mireija Matjē. Ineta arī komunicē ar publiku, stāstot gan par šansonu vēsturi, gan atklājot dziesmas stāstu. Kopā ar Inetu muzicēs virtuozais akordeonists Kaspars Gulbis. 28. aprīlī Skrundas muižā, 11. maijā Bīriņu pilī.
Balets
“Antonija #Silmači”
Saule kāpj kalnā pretī Jāņu naktij, un reibst Silmaču saimnieces Antonijas mīlestības izslāpusī sirds… Balets “Antonija #Silmači” ir romantiski dramatisks stāsts par alkām pēc personīgās dzīves piepildījuma. Tas radīts, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” motīviem, un Latvijas valsts simtgades gaidās līdzās komponista Jura Karlsona agrāko gadu baletiem “Sidraba šķidrauts” un “Karlsons lido…” spilgti papildina latviešu oriģinālbaletu klāstu.
Tuvākā izrāde 11. maijā plkst. 19 Latvijas Nacionālajā operas un baleta teātrī.
