Labdarība no Īrijas 0
Nedēļas laikā apzinājām atsaucīgus latviešus visās lielākajās Īrijas pilsētās, kuri pie sevis izveidoja ziedojumu saņemšanas punktus. Sagatavojām reklāmas, afišas, videomateriālus un aicinājām Īrijas latviešus ziedot apģērbu, apavus, bērnu rotaļlietas un pārtiku. Paši katrās brīvdienās sēdāmies mašīnā, braukājām pa Īriju un vācām cilvēku saziedotās mantas. Cilvēku atsaucība bija neiedomājama – kāds ziedoja invalīdu ratiņus, citi pārtikas pakas, apģērbu, bērniem vajadzīgās preces, apavus, rotaļlietas. Vislielāko ziedojumu mums deva Valdis Bušmanis, kurš apņēmās mantas bez maksas nogādāt Latvijā. Tas ir ļoti liels ieguldījums, jo, tā kā mantu svars sasniedza vairāk nekā 600 kg, tad, ja mums vajadzētu to apmaksāt pašiem, tas izmaksātu ļoti dārgi. Valdis Īrijā ir pazīstams kā ļoti atsaucīgs cilvēks un ļoti labprāt iesaistās labdarības akcijās. Mantas viņš vedīs ar vairākiem piegājieniem un pirmā krava jau ir sasniegusi Inčukalna invalīdu biedrību, otrā krava jau ir kaut kur Eiropā ceļā uz Inčukalnu, un vēl divas kravas gaida, kad Valdis un viņa jaukie šoferi atbrauks un rūpīgi aizvizinās uz Inčukalnu.
Lai gan daudzas latviešu ģimenes Īrijā ir uz palikšanu un nedomā atgriezties Latvijā, tomēr savējos tautiešus un dzimteni neviens neaizmirst un, tiklīdz ir iespēja palīdzēt, atsaucas un palīdz, kā spēj.
Ar cieņu Ieva un Juris Melderi
Liels bija inčukalniešu pārsteigums, saņemot pirmo no kravām, atzīst Inčukalna invalīdu biedrības priekšsēdētāja Valda Pavloviča. “Es jau zināju, ka būs sūtījums, jo biju sagatavota ar elektronisku īsziņu, bet pārsteidza ziedojumu apjoms. Tur bija pieaugušo un bērnu apģērbi, pārtikas produkti. Īpaši priecājos par makaroniem, rīsiem, pupiņām un zirnīšiem, jo tos tūlīt var izmantot zupas virtuvei, kas no oktobra līdz maijam novadā darbojas ar Teterevu fonda atbalstu,” stāsta V. Pavloviča.
Biedrības durvis ir atvērtas no rīta līdz vakaram, un cilvēki saņem gan pārtikas pakas, gan apģērbu un palīglīdzekļus, gan var piedalīties dažādās nodarbībās. Inčukalna invalīdu biedrība gādā ne tikai par invalīdiem, bet par visiem novada iedzīvotājiem. V. Pavloviča ir īpaši aizkustināta par to, ka Īrijā atsaukušies jauni cilvēki, jaunas ģimenes. “Ieva un Juris Melderi audzina trīs atvasītes. Īrijā dzīvo jau vairākus gadus. Pašiem rūpju, cik uziet, bet viņiem pieticis laika, lai domātu arī par to, kā cilvēki dzīvo Latvijā. Es gribētu pateikties visiem Īrijas tautiešiem, kas ziedoja mūsu biedrībai,” saka V. Pavloviča.
