Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. maijs, 2012
Drukāt

Labdien. Dobrij deņ. Good afternoon.*


telefons2_db_19

Kāpēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citu valstu iestāžu sniegtajām konsultācijām svešvalodās pa uzziņu tālruni jābūt bez maksas? Ja tulkojuma nodrošinājums būtu maksas pakalpojums, tad visiem kļūtu skaidrs, ka “Latvijā prioritāra ir valsts valoda un šejienes valsts darbinieki ir gatavi apkalpot arī viesus no ārzemēm, bet tulka pakalpojumi maksā noteiktu cenu.

 

Tas nozīmētu, ka tā vietā, lai tērētu nodokļu maksātāju naudu, valsts prot nopelnīt,” ierosina mūsu lasītājs Uldis Priede.

 

 

VSAA atteicās

Kad, lasītāja idejas rosināta, izmēģinu piezvanīt uz VID bezmaksas tālruni 80009070, atbild automātiskais atbildētājs: “Jūs esat piezvanījis uz Valsts ieņēmumu dienesta uzticības tālruni. Lūdzu, izvēlieties sarunas valodu, nospiežot atbilstošo taustiņu. Latviešu valoda – nospiediet 1. Russkij jazik – nažmiķe** 2. For information in english – press 3***”

Gluži tādu pašu trīsvalodību pa tālruni nodrošina arī, piemēram, valstij piederošā AS “Latvenergo”, Rīgas domes dotētā RP SIA “Rīgas satiksme”. Tikmēr citi maksāto nodokļu lietotāji iztiek ar sveicienu tikai valsts valodā, bet tas nenozīmē, ka klienti netiek konsultēti svešvalodās, ja tas nepieciešams.

Tā, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniedz konsultācijas klientiem trīs valodās pa tā saucamajiem parastajiem tālruņiem, kas sākas ar 67.

 

“Klientus apkalpo tie paši darbinieki, kas klātienē VSAA 30 nodaļās – katrs savā dežūras laikā. Paceļot klausuli, darbinieki atbild valsts valodā, taču visi spēj atbildēt arī krievu valodā. Visiem darbiniekiem nav prasība spēt konsultēt angliski, tam ir domāta starptautisko pakalpojumu nodaļa ar atsevišķu telefona numuru,” stāsta VSAA sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Olupe.

 

Arī šīs starptautisko pakalpojumu nodaļas telefons sākas ar 67. Agrāk VSAA gan arī bija bezmaksas tālrunis, kas sākas ar 800, taču, “kad sākās krīze un teica, ka ir jāsaspiežas ciešāk, bijām spiesti atteikties”, piebilst E. Olupe. Bezmaksas telefona nodrošināšana savulaik izmaksājusi ap 600 latu mēnesī. Gadā – apmēram 4000 latu. “Telefonu slēdza 2009. gada septembrī, kad cilvēki zvanīja tik bieži, ka telefons gadā jau izmaksāja 8000 latu,” atminas E. Olupe.

 

Tūkstoš latu gadā

Valsts ieņēmumu dienestam ir pavisam cits stāsts. VID pēdējos gados nodrošina gan bezmaksas uzticības tālruni 80009070, gan četru ciparu maksas uzziņu tālruni 1898. “Ekonomiski labvēlīgajos gados tika pat izvirzīta ideja, ka varētu esošo numuru 1898 padarīt VID klientiem par bezmaksas tālruni, taču diemžēl sekoja krīze, tika ievērojami samazināti finanšu līdzekļi un nebija iespējams nodrošināt iedzīvotājiem šī tālruņa pieejamību bez maksas,” stāsta VID sabiedrisko attiecību nodaļā. Par atsevišķu sazvanīšanas kārtību vai pat paaugstinātu tarifu konsultācijām svešvalodās nekad neesot domāts. “Tas, ka konsultācijas tiek nodrošinātas trijās valodās, nerada papildu izmaksas zvanu centra uzturēšanā,” apgalvo VID pārstāvji.

 

VID informatīvā tālruņa nodaļā šobrīd strādā 30 darbinieki, kuri trīs valodās spēj gan telefoniski, gan rakstveidā e-pastā sniegt informāciju par nodokļu normatīvo aktu piemērošanu, kā arī VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošanu.

 

Visas trīs valodas prot arī VID Muitas pārvaldes Juridiskās daļas konsultāciju nodaļas trīs darbinieki, ar kuriem tiek savienota saruna par muitām. Šī maksas telefona tehniska nodrošināšana VID izmaksā 790 latus bez PVN mēnesī. Maksājumā ietilpst ikmēneša abonēšanas maksa, programmatūras, aparātu un servera uzturēšanas izmaksas un valsts noteiktā nodeva par 4 zīmju ciparu kodu. Savukārt VID bezmaksas tālrunis 2011. gadā kopumā izmaksājis 1021,94 latus. Izvēloties sarunas tematu “Nodokļu nemaksāšana”, “Aplokšņu algas” vai “Nelikumīga VID amatpersonu rīcība”, zvanītājs latviešu, krievu vai angļu valodā var atstāt ziņu automātiskajā atbildētājā. Bet izvēloties tematu “Kontrabanda”, uzklausīs VID muitas iestāžu Nacionālā kontrapunkta darbinieki, kas arī visi prot trīs valodas.

 

Iztiek bez 
angļu valodas

Tātad šo pakalpojumu sadārdzina vien tas, ka tiek algoti darbinieki, kas pārvalda trīs valodas. Vai uz darbinieku kompetences rēķina ir iespējams iestādei papildus nopelnīt vai vēl kā ietaupīt? Iespējams. Jo, kā liecina citu uzņēmumu pieredze, pieprasījums pēc konsultācijas latviešu, krievu vai angļu valodā nebūt nav vienlīdzīgs.

Tā, piemēram, “Norvik banka” gan bezmaksas, gan maksas uzziņu tālruņus nodrošina tikai latviešu un krievu valodā. “No angļu valodas atteicāmies, jo bija ļoti maz zvanītāju. Šie mūsu klienti ir tā saucamie nerezidenti, viņiem ir pieejami tiešie kontakti ar bankas darbiniekiem,” stāsta “Norvik bankas” preses sekretāre Baiba Eihenbauma. Viņa vēl piebilst, ka parasti jau tāpat visi operatori prot trīs valodas.

 

“Piemēram, operatores ir trīs meitenes – Baiba, Tatjana, Anna, katrai ir noteiktas prioritārās valodas. Ja klients vēlas runāt krieviski un ir brīva Tatjana, kurai krievu valoda ir dzimtā, klients tiks savienots ar Tatjanu, jo viņa šo valodu pārvalda labāk. Bet tas nenozīmē, ka Baiba vai Anna neprot krievu valodu,” kā piemēru ilustrē B. Eihenbauma.

 

Valodu izvēle sadārdzina izmaksas par automātiskā atbildētāja ierunāšanu. “Norvik” bezmaksas telefona “Norvik Info Line 80008887” gadījumā tas bija būtiski, jo “Info Line” ir tikai automātiskais atbildētājs, kurš nolasa konta atlikumu u. tml. “Lielākās izmaksas bija sistēmas ieviešana – automātiskā atbildētāja ieviešana un ierunāšana. Šobrīd tas izmaksā 10 latus mēnesī plus par katru sarunu minūti,” stāsta B. Eihenbauma.

 

Valsts kontrole nepārbauda

Bet varbūt tad var iztikt tikai ar latviešu valodu? “Valsts iestādēm ir strikti jāievēro Valsts valodas likums, tāpēc tās varētu iztikt bez IVR (interaktīvās balssatbildes). Taču uzņēmums, kas strādā sīvas konkurences apstākļos, ne,” savu personīgo viedokli klāsta “Lattelecom” sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite. Vēlāk “Lattelecom” vārdā L. Bite arī paskaidro: “”Lattelecom” saviem klientiem nodrošina apkalpošanu latviešu, krievu un angļu valodā, jo mūsu pakalpojumus izmanto arī Latvijā dzīvojoši ārzemnieki un mums kā uz klientu vērstam uzņēmumam ir svarīgi, lai katrs klients saņemtu vislabāko apkalpošanu, tas palielina “Lattelecom” konkurētspēju un ļauj nopelnīt vairāk naudas, ko pēc tam ieskaitīt valsts budžetā kā dividendes.” Cik pašam “Lattelecom” izmaksā bezmaksas telefona nodrošinājums, neesot izpaužams, teic L. Bite.

Valsts iestāžu un uzņēmumu konsultatīvo tālruņu efektivitāti lūdzu komentēt arī LR valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, taču izrādījās, ka Valsts kontrole revīzijās nav vērtējusi informatīvo un uzziņu tālruņu nodrošinājuma veidu un līdzekļu izlietojumu, līdz ar to “Valsts kontrole nevar sniegt pamatotu un uz izvērtējumu balstītu viedokli par to, vai un kādā mērā šādi paaugstināta tarifa vai tieši pretēji bezmaksas pakalpojumi ir nepieciešami, vai šie pakalpojumi tiek nodrošināti iespējami efektīvākajā veidā un kā tie ietekmē valsts ie-stāžu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem”.

 

*Labdien latviešu, krievu un angļu valodā.

** Krievu valoda – nospiediet 2. (Tulk. no krievu val.)

*** Informācijai angļu valodā – nospiediet 3. (Tulk. no angļu val.)

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+