Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. oktobris, 2015
Drukāt

Labestības brīnums uz ekrāniem

Publicitātes (Reiņa Krastiņa) fotoPublicitātes (Reiņa Krastiņa) foto

Rozes Stiebras un Anša Bērziņa veidoto animācijas filmu pamatā galvenokārt ir latviešu folklora, klasiskā bērniem veltītā literatūra un mūsdienu latviešu autoru sacerējumi.

Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejā pagājušajā nedēļā durvis vērusi jauna skaista izstāde lieliem un maziem – “Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas”, kas veltīta latviešu aplikācijas un zīmētās animācijas klasiķiem, studijas “Dauka” dibinātājiem un dzīvesbiedriem Rozei Stieb­rai un Ansim Bērziņam.

Plašu atzinību ieguvušais “Pasaciņu” cikls, aizkustinošā “Zaķīšu pirtiņa” pēc Viļa Plūdoņa nemirstīgā darba, skatītāju iecienītais “Fantadroma” cikls, Lielā Kristapa balvu ieguvusī “Ness un Nesija” pēc Viktora Kalniņa pasakas motīviem, īpaši Rīgas 800 gadu jubilejai radītā “Neparastie rīdzinieki” – tā ir vien neliela daļa no abu mākslinieku un viņu domubiedru radītajām mākslinieciski izcilajām, bet tajā pašā laikā gaišajām, tīrajām, labestīgajām latviešu kino zelta fonda filmām, ar kurām izaugušas jau vairākas Latvijas iedzīvotāju paaudzes.

Savā vairāk nekā 40 gadus ilgajā ražīgajā radošajā mūžā viņi aizvien bijuši jaunu ceļu meklētāji, jaunatklājēji. 1983. gadā uzņemtā “Kabata” pēc Ojāra Vācieša dzejoļu motīviem bija pirmā latviešu zīmētā filma. 1991. gadā jau filmu studijā “Dauka” tapusī “Ness un Nesija” – pirmā pilnmetrāžas zīmētā animācijas filma. Savukārt Rozes Stiebras sadarbībā ar izcilo gleznotāju Helēnu Heinrihsoni tapusī Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju” zīmētā kino versija uzskatāma par principiāli jaunu attīstības pakāpi latviešu zīmētajā animācijā. Tā guvusi augstu novērtējumu Japānā, ASV un citur.

Izstādes kuratore, Rīgas Kino muzeja vadītāja Zane Balčus stāsta, ka, tieši pateicoties Rozes Stiebras entuziasmam, Latvijas televīzijas paspārnē 1969. gadā tika uzņemta pirmā aplikācijas filma “Lietainā diena”, ko kadru pa kadram filmēja Ansis Bērziņš. Tā pamazām veidojās vesela animācijas grupa, kurā darbojās pirmās profesionālās animatores Latvijā, tapa pirmais animācijas seriāls “Dillī Dallī”.

Tā kā filma aizvien ir daudzu cilvēku kopdarbs, izstādē izcelta Rozes Stiebras un Anša Bērziņa sadarbība ar māksliniekiem, kuri gan veidojuši savu karjeru animācijā, gan pievienojušies režisoriem jau kā atzīti savas jomas profesionāļi, izmēģinot jaunu platformu radošai izpausmei. Izstādē akcentētas sešas no šīm personībām, kas veidojušas neaizmirstamus filmu tēlus, – Dzintra Aulmane, Maija Brence, Laima Eglīte, Helēna Heinrihsone, Juris Petraškevičs un Ai­vars Rušmanis. Izstāde tapusi, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam.

Starp citu, tieši šobrīd Nacionālā kino centra vietnē www.filmas.lv starp 13 filmprojektiem, kas pretendē uz iekļūšanu Latvijas simtgades filmu programmā, par kuras rezultātu varēsim priecāties bagātīgajā filmu ražā uz lielajiem ekrāniem 2018. gadā, apskatāms arī pieteikums Rozes Stiebras (studija “Lokomotīve”) veidotajai animācijas filmai “Saule brauca debesīs”. Tā iecerēta kā tautasdziesmu atlasē un salikumā balstīts stāsts par Saulesmeitiņu, kura piedzimst Gaismas dārzā. Noteikti iesaku noskatīties un nobalsot! Tikpat ļoti gan gribas atbalstīt arī Viļņa Kalnaeļļa (studija “Rija”) veidoto “Ābolrauša šūpuļdziesmu”, un lielu interesi raisa arī vairāki spēlfilmu pieteikumi.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+