Labi justies, gaidot menopauzi 1
Reizēm mēdz sacīt, ka sievietei vajag gatavoties menopauzei, taču ginekoloģe Vēsma Kažociņa tam nepiekrīt, citējot Marijas Naumovas dziedātās dziesmas “Rudens” vārdus: “Negaidi, nesauc tu bagāto rudeni/Gan jau tas pienāks, nesaukts un negaidīts.” Arī menopauze ne lūgta, ne aicināta pienāks tāpat.
Komandē “melnā kaste”
“Daudzas pacientes jau ap 40 gadu vecumu, rodoties menstruālā cikla traucējumiem vai kādai veselības problēmai, vaicā, vai nav pienācis klimakss, taču parasti tas tik agri nesākas,” stāsta ārste. Menopauze iestājas vidēji 52 – 53 gadu vecumā, kad jau gadu nav bijušas mēnešreizes. Katrai sievietei individuāli šo laiku nosaka organisma “melnā kaste” hipotalāms, kad tajā mainās hormonu izdales ritms. Tās priekšvēstnesis ir pārejas laiks jeb premenopauze, kas sākas pāris gadus pirms un beidzas gadu pēc pēdējās menstruācijas. Šajā periodā mēnešreizes dažkārt izpaliek. Nevajag uztraukties, ja tās kļūst retākas un mazāk izteiktas, taču, ja notiek pretējais un asiņo biežāk un stiprāk, noteikti jāvēršas pie ārsta.
Dažas dienas pirms mēnešreizēm un to laikā var rasties pastiprināta svīšana un bezmiegs, kas saistīts ar pārejas gadiem raksturīgo hormonu līmeņa pazemināšanos.
Rodoties menstruālā cikla traucējumiem, lai noskaidrotu, vai tiem ir ginekoloģisks cēlonis un iestājusies premenopauze, jāveic hormonu analīzes. Jāatceras, ka mēnešreizes var izkrist arī sakarā ar stresa situācijām, striktas diētas ievērošanu, vairogdziedzera slimības vai citu iemeslu dēļ.
Šajā vecumā raksturīgi tā sauktie tukšie cikli, kad ovulācija nenotiek, taču folikuls nobriest un ražo estrogēnus. Tas veicina dzemdes miomas un polipu, mastopātijas un cistu veidošanos. Menstruālā cikla traucējumi ar karstuma viļņiem un bezmiegu mēdz mīties ar labu pašsajūtu.
Nenotiekot ovulācijai, asinīs samazinās progesterona līmenis, kas aizsargā dzemdes gļotādu no pārmērīgas augšanas jeb hiperplāzijas un polipu veidošanās, kā arī tās muskuļu slāni no miomas mezglu attīstības.
