Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. augusts, 2014
Drukāt

Māris Antonevičs: Labi, ka šoreiz esam otrā pusē
 (20)

Foto-LETAFoto-LETA

Kad Krievija, atbildot uz ASV un Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām, paziņoja par stingriem ārvalstu pārtikas importa ierobežojumiem, internetā tūlīt parādījās daudzi attēli no Padomju Savienības norieta laikiem un tukšajiem veikalu plauktiem (ja paveicās, tad tolaik šādas ainas vietā varēja redzēt arī kilometru garu rindu pēc tikko pievestajām desām). Sak, sveicam ar atgriešanos PSRS! Ideoloģiski tā jau gandrīz ir atjaunota, tagad pienācis laiks praktiskiem darbiem zudušo sajūtu restaurācijai. Putina kritiķi Krievijā toties norāda, ka Kremļa izlolotās atbildes “sankcijas” izceļoties ar to, ka tās vispirms ieriebj un apgrūtina dzīvi saviem pilsoņiem, bet tikai pēc tam kaut kādiem tur ārvalstu “kapitālistiem”. Varētu domāt, ka nu gan Putins dabūs trūkties, jo ēšana taču ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, un pavalstnieki diez vai pacietīs, ka jāatsakās no daudziem iecienītiem produktiem (tāpat kā jau šobrīd daudziem jāatsakās no ierastajiem ārvalstu ceļojumiem, jo Rietumu sankciju dēļ bankrotējušas daudzas tūrisma firmas). Taču tie visdrīzāk ir maldi.

Pirms kāda laika starptautisko politiku pārzinošu cilvēku lokā uzdevu jautājumu – vai ekonomiskās (un vienlaikus, protams, arī politiskās) sankcijas kādreiz ir devušas ātru un efektīvu rezultātu? Tas ir – vai režīms, pret kuru tās vērstas, ir kritis vai vismaz mainījis savu politiku, izrādot piekāpību? Nevienu pārliecinošu piemēru tā arī neizdzirdēju. Lai cik nepatīkami tas būtu, bieži šāda notikumu attīstība pat izrādījusies izdevīga attiecīgās valsts vadonim, jo to visu var ļoti ērti izmantot “ārējā ienaidnieka” tēla veidošanai un citām propagandas vajadzībām. Iepriekš varbūt nācās taisnoties par dažādām ekonomiskajām un sociālajām problēmām, kas radušās neprasmīgas saimniekošanas dēļ, bet tagad atliek tikai ar pirkstu parādīt Rietumu virzienā: “Vainīgie ir tur!” Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka Putina politiku šobrīd atbalstot apmēram 87% Krievijas iedzīvotāju – tik augsts reitings viņam nekad nav bijis. Gaidāmas grūtības? Tautas vairākums pacietīsies, elite atradīs aplinkus ceļus, kā saglabāt ierastos labumus, bet tie, kam tas viss galīgi nebūs pieņemams, – aizbrauks no Krievijas.

Ekonomiskās sankcijas nav gluži tas pats, kas senos laikos praktizētā kaujas metode – “aplenkums”, kas nozīmēja, ka karaspēks ielenc kādu pilsētu vai cietoksni, bloķējot pārtikas un citu nepieciešamo lietu piegādi cerībā, ka tas novārdzinās aizstāvjus un viņi ar laiku būs spiesti padoties. Tā bija daļa no militārās operācijas, kamēr mūslaiku ekonomiskās sankcijas drīzāk ir kara aizstājējs. Divdesmitā gadsimta vēsturē ir bijušas dažādas plaši zināmas ekonomiskās sankcijas, taču atliek nosaukt valstis, pret kurām tās tikušas vērstas, lai secinātu, ka par ātriem rezultātiem nav iemesla runāt, – Irāna, Ziemeļkoreja, Kuba… Šķiet, vienu no skarbākajām ekonomiskajām sankcijām nācās piedzīvot Izraēlai, kad Arābu valstu līga izsludināja trīs pakāpju boikotu, lai sagrautu Izraēlas ekonomiku. Pirmkārt, Izraēlā ražoto preču un pakalpojumu boikots, otrkārt – to ārvalstu firmu boikots, kas sadarbojas ar Izraēlu. Treškārt, to uzņēmumu boikots, kas piegādā Izraēlai savas preces. Tās bija, iespējams, vēsturē visstingrākās sankcijas – visaptverošas un labi koordinētas, bet tomēr nesasniedza arābu cerēto rezultātu, jo Izraēla pārorientēja savu ekonomiku un atrada dažādus veidus, kā sankcijas apiet. Tāpat daudzas starptautiskās kompānijas, nonākot izvēles priekšā, tomēr izlēma par labu Izraēlas, nevis arābu valstu tirgum, atstājot to konkurentiem (piemēram, amerikāņu gāzēto dzērienu kompānija “Coca cola” izvēlējās Izraēlas tirgu, bet arābiem tika “Pepsi”).

Tomēr nav tā, ka ar ekonomiskiem līdzekļiem vispār neko nav iespējams panākt. Un te vērts atgādināt, ka par PSRS sabrukuma galveno iemeslu daudzi uzskata naftas cenu straujo kritumu (mākslīgi izraisītu?) 80. gados. Iespējams, arī pašlaik Krievijai un Putinam tieši naftas un gāzes cenu kritums būtu vissāpīgākais trieciens, bet tas prasa pārskatīt starptautiskās attiecības, tostarp, piemēram, atsakoties no līdzšinējās attieksmes pret Irānu. Vai Rietumi tam ir gatavi?

Ar visu minēto negribu teikt, ka Rietumu sankcijas pret Krieviju nebija vajadzīgas vai ka Latvijai vajadzēja aktīvi iebilst, zinot, ka sekos atbildes soļi un cietīs arī mūsu uzņēmēji. Iespēju robežās valdībai ir jāsniedz atbalsts un jāpalīdz viņiem pārorientēties, gan paturot prātā arī to, ka uzņēmējdarbība ir risks, un jo īpaši, ja tas saistīts ar valstīm, kas nav atmetušas impēriskās ambīcijas.

Pašreizējā situācija nereti tiek salīdzināta ar “auksto karu”, un vajag novērtēt, ka šoreiz mēs neesam tur – kopā ar restaurēto PSRS.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Tiem uzņēmējiem ir jāpietur mute.valsts savlaicīgi bija brīdinājusi,par liela riska pakāpi darbojoties Krievijā.Bet neņēma vēra.Tad nav ko tagad bļaustīties.Suņa sūdu viņiem,ne palīdzību.

  2. Putina politiku šobrīd atbalstot apmēram 87% Krievijas iedzīvotāju. Prezidentu Bērziņu atbalsta 13,2%.

  3. bet pa īsto pa īsto visi esam ?

  4. Par tiem tukšajiem plauktiem. Bija jau bija tāda interesanta lieta. Bet, tad krita dzelzs priekškars atvērās brīvais tirgus, un tie plaukti tā pārpildījās, ka par maz nelikās. Pēkšņi izrādījās, ka Latvija savu pienu un gaļu var grūst kur grib, Krievijai to nevajag. Atceros vienā raidījumā ”Labvakar, Latvija!” bija sižets par pieticīgo gaļas sortimentu kādā veikalā. Tur tika piedāvātas tikai cūku kājiņas un astes. Pārējais itkā tika nosūtīts uz nepiebarojamo Krieviju. Nepagāja necik ilgs laiks, un situācija kardināli mainījās. Nu varēja ēst cik lien pašmāju produkcijas. Tikai nez kādēļ atkal kāds bija ļoti neapmierināts. Tā arī dzīvojam joprojām. Vairs ne tik daudz ražojam pienu un gaļu, arī zivis nezvejojam un cukurbietes neaudzējam. Faktiski tās sankcijas uz Latviju diezko neattiecas. Mums vairs nav ko zaudēt 🙂

  5. Dikti patriotiski pupi. Ņammīgi, es teiktu!

  6. Sankcijām protams-NĒ! Totāls vājprāts!

  7. Cariskaja Krievijā krievu tautas attīstības un ekonomiskais līmenis bija viszemākais Eiropā. To izmantoja revolūcijas realizētāji un mākslīgi uzkurināja krievvalodīgo šovinismu ar viltus ideoloģiju, pasludinot krievu valodu par valsts valodu visā PSRS, ta radot krievvalodīgo kastu-homo sovieticus. Latvijā par Ziedoņa viedokli žurnālista, cik atceros Meijera intervijā, ka sadzīves jomā jābūt divvalodības (arī latviešu) zināšanām, atbrīvoja no darba un nākamajā “Literatūrā un mākslā” bija liels Gorbunova raksts “Latviešu nacionālisms”. Vai tad tas nebija krievvalodīgo šovinisms, kas turpinās vēl šodien. Un Putins to uzkurina tajās valstīs, kurās tika ieplūdināts liels skaits šo krievvalodīgo homo sovieticus. Bija taču dziesma “moi dom eto sovetskij sojuz”

    • anna, ja būtu precīzākai, tad krievu valodas statuss kā PSRS valsts valoda tika ieviesta 1990.gadā, nevis 1917. (mācies vēsturi). Un to krievvalodīgo šovinismu ieviesa kas? Tas cilvēks, kuru tronī ielika latviešu strēlnieki. Vari izrēķināt, cik miljoni cilvēku gaja bojā latviešu strēlnieku rīcības dēļ. Sākumā jāsaprot, kur ir sakne. Pēc tām jau vari muldēt tālāk par putinu etc.

      • Latviešu strēlnieki ir vainīgi pie tā, ka, boļševiks Ļeņins sarīkoja apvērsumu Krievijā un ir “sakne” procesam, kas noveda pie miljoniem cilvēku upuru?!?- Tev ne tikai nav zināšanu par vēsturi, bet Tev pat ar saprātu ir zināmas problēmas.

      • padomju laikos vēsturē mācīja ,ka revolūciju 1917.gadā sāka “Auroras”matroži,taču latviešu strēlnieki jau nebija “Auroras”matroži.To lielo godu-būt par revolūcijas “vadošo un virzošo spēku” latviešu strēlniekiem piešķīra pēc 1990.gada Latvijā dzīvojošie Krievijas” tautiešu” ideologi,nevarēdami citādāk atspēkot savu okupantu statusu-sak,mēs jau neko-jūs jau paši to revolūciju taisījāt un to PSRS dibinājāt.Ko tad mēs-jūsu bija vesels pusotrs tūkstotis,bet mēs -tikai 140 miljoni?

  8. Valdībai jādomā par muitas un robežkontroles pastiprināšanu uz Krievijas robežas. Ar pārtikas iepircēju pašpatēriņam iebraucēju skaita palielināšanos, kā paredz Putina dekrēts, palielināsies arī organizētas noziedzības aktivitāte. Iespējama arī “zaļo cilvēciņu” vienkāršota iesūtīšana.

  9. Vispār pašsaprotami, ka Putinam liels atbalsts. Jo Krievijā vienkāršais pilsonis uz ārzemēm ceļojumu nevar atļauties (viņam pie kājas tās tūrfirmas) Latvijā arī lielākā daļa nevar atļauties ceļot (BRAUCIENS UZ ANGLIJU SĒNES LASĪT NESKAITĀS CEĻOŠANA)
    Kā arī nevar atļauties pirkt salīdzinoši dārgākos Eiropas produktus. Ēd tur pat krievijā ražotu desu. Viņam no tām sankcijām pagaidām ne silts ne auksts… Viņš tik redz to ka Putins ir vīrs ar savu viedokli… Ja Putinam izdosies noturēt Krievijā ražotās pārtikas cenas, tad viņam reitingi nesamazināsies

  10. Galīgi aplami teikts ,ka tiek restaurēta PSRS,tiek restaurēta Krievijas impērija PSRS robežās.Krievijas impērijai pašlaik pavisam cita ideoloģija salīdzinot ar PSRS ,tās pamatā redzams krievu šovinisms,kas tiek noformulēts kā krievu pasaule,bet PSRS valdošais bija t.s.proletāriskais internacionālisms.

    • Ka tik ne ar internacionālisms PSRS laikos, ja nu vienīgi internacionālismu saprotam ar runāsim krieviski un darīsi visu kā krievi 😀

    • Союз нерушимый республик свободных
      Сплотила навеки Великая Русь.
      Kas tad tas bija, ja ne “krievu pasaule”? Bet internacionālisma un tautu draudzības teksti ir tuvi arī mūsdienu Krievijas ideoloģijai. Izlasiet kaut vai Putina runu pēc Krimas aneksijas. Kā realitātē tā “draudzība” notiek, to zinām.

Draugiem Facebook Twitter Google+