Labi, ka tik daudz uzmanības Latgalei. Saruna ar Aleksandru Bartaševiču 12
Pašvaldību vēlēšanu gadā intervējam novadu, pilsētu politiķus, kuri jūnijā piedalīsies cīņā par municipālo vietvaru. Šai reizē “LA” viesojās Rēzeknē, kur tikās ar pilsētas domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču (“Saskaņa”), kurš valda Rēzeknē jau astoto gadu.
“Mes, Latgolas latwisi, apsawinodami ar Kurzemes un Widzemes latvišim, paturesim sowu pašwaldibu, pylnu pašnuoteikšanas woludas, ticibas, baznicas, skolu un saimestibas, kai ari zemes jautojumā, boznicas dorisonas piwinojut pi Latgolas latwisu ari Kurzemes un Wydzemes katolius.” Tāds spriedums pieņemts Latgales latviešu kongresā 1917. gada aprīlī, ceļā uz Latvijas valsts izveidošanu. Iezvanot valsts simtgadi, jau šopavasar Latgalē sāksies plašs jubilejas pasākumu cikls, kuru epicentrs pārsvarā ir Rēzeknē, novada sirdī. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece solījusi plašu parlamenta klātbūtni, šurp brauks kultūras darbinieki, valdības personas – ko tas nozīmēs rēzekniešiem, sagaidot Latvijas gadadienu?
A. Bartaševičs: Tas, ka uz šo svinīgo brīdi Latgale ir pamanīta, ka Saeima atradusi labu iemeslu, lai atbrauktu pie mums, un ceru, ka trīs valsts augstākās amatpersonas arī viesosies vienviet, liecina, cik notikums, datums un gadskārta ir svarīga ne vien mūsu novadam, bet visai Latvijai. Intereses demonstrēšanu par Latgali vērtēju visnotaļ pozitīvi, šajā laikā būs daudz pasākumu, Rēzeknes domē notiek liela priekšsagatavošanās, mums Latgales latviešu kongresa 100 gadu vēsturiskā atzīmēšana tiešām ir grandiozs notikums. Toreiz tas bija Latvijas sākums, kad latgalieši vienprātīgi pateica, ka grib dzīvot kopīgā valstiskumā.
Jūs iekļausieties kopējā pasākumu programmā, vai Rēzeknē būs arī īpašs veltījums Latvijas 100 gadiem?
Pašvaldības budžets svētku rīkošanai ir lielāks nekā valsts piešķirtās dotācijas. Par pusmiljonu eiro uzcelsim pieminekli Latgales kongresa simt gadiem. Tam liek pamatus domes atpirktā pamestā zemes gabalā, bet tieši tur atradās kinoteātris “Diana”, kur 1917. gadā latgaļi pieņēma vēsturiskos nolēmumus. Tā būs sakārtota piemiņas vieta ar skvēru un monumentu. Valsts no savas puses projektam iedevusi tikai 10 000 eiro. Nepārdzīvojam, esam pieraduši. Labāk maz finansējuma, toties daudz uzmanības Latgalei.
Cik dzīvs ir tas latgaliskais? Ar kulinārām vērtībām, ar šmakovku?
Tā nav galvenā Latgales vērtība, galvenā ir valoda, ko mums saglabāja katoļu baznīca. Mani senči ir no Latgales, un sev esmu nosolījies, ka centīšos, mācīšos, gribu apgūt latgaļu valodu. Nākamo interviju varbūt jums sniegšu latgaliski. Esmu rosinājis kultūrvēsturiskajā apgabalā skolās ieviest latgaliešu zinības – mūsu vēstures, valodas, literatūras kursu. Tā tas notiek ceturto gadu. Vecāki četrās skolās nolēmuši, ka tāda mācība bērniem vajadzīga, un dome to finansē. Man šķiet, skolās tagad vairāk sarunājas latgaliski. Rēzeknē varbūt mazāk jūtams, bet dziļāk uz zemēm valoda ir ļoti dzīva. Latgaliski vairs nekautrējas runāt Rīgā un no lielu kultūrpasākumu skatuvēm. Valodas lietošanu stimulēsim arī turpmāk.
