Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. oktobris, 2013
Drukāt

Labi saskaldīt

Foto - Vivanta VolkovaFoto - Vivanta Volkova

Skaldot malku, nevar iztikt bez kārtīga malkas cirvja, bet, cērtot krūmus vai kokus, vajadzīgs jau cits, jo katrs darbs vieglāk veiksies ar darbarīku, kas piemērots pēc svara, garuma un asmens formas.


 

Mūsdienās zinātnieki ilgos eksperimentos centušies izstrādāt ideālo jauno cirvju asmens formu, tiesa, šo pūliņu rezultātus gan var apšaubīt katrs, kurš strādājis ar labu vecvectēvu rīku. Tādi daudziem joprojām ir cieņā, tos cenšas glabāt un, ja vajadzīgs, remontēt. Tā nav tikai nostalģija, jo šiem rīkiem ir labs tērauds, pareizs asmens leņķis un svars nodrošina labu skaldīšanu. Labs kalējs šādu cirvi var arī saplacināt un izstiept darba daļu, lai tas kļūtu piemērots smalkākiem darbiem. Cirvim var pievienot jaunu asmeni, izmantojot kalēja metināšanas metodi. Tiesa, instrumenta restaurācijas darbi parasti izmaksā dārgāk nekā jauna cirvja iegāde. Daudziem tik ierastos padomjlaika cirvjus var atrast krāmu tirdziņos.

Poļu, ķīniešu un krievu cirvjus tirgo paras­tajos saimniecības preču veikalos, bet modernāku produkciju – celtniecības preču lielveikalos un interneta veikalos.

Pasaules līderi cirvju modē ir “Gransfors”, “Weterlings” un “Hults Bruks”, tos var iegādāties internetā. No Latvijā pārstāvētajiem ražotājiem kvalitātes un popularitātes ziņā iecienītākie ir vācu “Gardena”, somu “Fiskars” un zviedru “Husqvarna”, kuru instrumentu cenas var sniegties virs 50 latiem. Visdārgākie ir “Ontario Knife Compani” ražotie speciālie mednieku cirvīši, ar kuriem var lauzt, cirst un mest (maksā ap Ls 200), taču nepieredzējušam cirvju metējam ar to ieteicams mest tikai jau nošautam zvēram.

Cirvji atšķiras pēc garuma, svara, asmens formas, konstrukcijas un izgatavošanas materiāla. Tiem, kas meklē stabilu klasisko cirvi ar koka kātu, jālūko pēc “Husqvarnas” produkcijas. Ražotājs stingri pieturas pie klasikas: asmeņi ir no augstvērtīga tērauda, kāts – no oša koka. Lai cirvja galva strādājot nenošļuktu, to kātā nostiprina ar tērauda un koka ķīli un metāla caurulīti. Speciālajiem cirvjiem ir dažādi profesionāli “knifi”. Piemēram, galdniecības, mizošanas un grebšanas darbiem paredzētajam cirvja asmenim ir speciāls izgriezums, kas ļauj cirvja asmeni cieši satvert ar pirkstiem no kāta daļas un nodrošina precīzu darbu. Labs instruments ir ļoti ass, tāpēc to piesedz ādas aizsargmaciņš.

Mūsdienās cirvja ražošanas tehnoloģijā ir nelielas izmaiņas. Piemēram, “Gardena” ražotnē tērauda asmeni rūda divreiz (vispirms visu un tad šķeļošo asmens daļu). Agrāk koka kātu krāsoja, bet tagad piesūcina ar vasku, saglabājot satvēriena noturību. Modernu kātu gan gatavo no izturīgas plastikāta caurules, ko apvalcē ap cirvja galvu. Vieglais kāts ļauj cirvi līdzsvarot tieši pie galvas. No kāta nolūšanas pasargā metāla kāta pastiprinājums. Lai nodrošinātu pret izslīdēšanu, mūsdienu cirvjiem kāts pārklāts ar prettrieciena un pretslīdes gumiju, izveidots arī lielāks āķis roktura galā. Padomāts arī, lai instrumentus iepakojumā viegli pakārt darbnīcā uz āķa un pārvadāt automašīnas salonā. Arī piktogrammas kļuvušas lielākas.

Raksturīgi, ka katrs ražotājs ievēro savu dizaina līniju: “Fiskaram” tā ir melni oranžā krāsu gamma, “Gardenas” instrumenti ir zilpelēki, bet “Husqvarnai” – oranži pelēki. Uzņēmumi arī detalizēti grafē cirvju markas. Piemēram, “Husqvarna” un “Gardena” cirvjus dala piecās kategorijās: lielais un mazais malkas skaldāmais cirvis, lielais un mazais meža izstrādes cirvis un tūristu cirvītis. “Fiskars” paredzējis, ka mazo cērtamo cirvīti tūristi nēsā pie jostas, mazliet lielāko var turēt automašīnā, ir speciāli cirvji galdniekiem un celtniekiem, meža cirtējiem (lai ērti atzarot), kā arī dažādu izmēru bluķu malkas skaldīšanai.

Katram saimniekam gadījies, ka grūti saskaldīt pastāvējušus liepas vai zarainus bērza bluķus. Mūsu tēvi šim nolūkam praktizēja izmantot tērauda ķīļus. “Grūtāk sacērtamas malkas saskaldīšanai labi palīdz jaunie malkas plēšamie ķīļi. To konusa forma pastiprināta ar savērpumu, kas ļauj to viegli izņemt no zarainas pagales. Ķīli var iesist ar parastu celtnieka veseri vai speciālo malkas cirvi, kam aizmugure ir āmurveidīga. Ar parastajiem cirvja pietiem drīkst iesist tikai koka, plastmasas un alumīnija ķīļus,” atgādina SIA “Manta” valdes loceklis Indriķis Jermaks.

Ja regulāri jāsastrādā lielāks malkas daudzums, izmanto mehāniskos pagaļu plēsējus. Tā izturīgais tērauda šķēlējķīlis ar daudzu tonnu spiedienu sadala viscietāko koka bluķi. Ir vertikālie un horizontālie malkas skaldītāji. Pagaļu garums atkarībā no modeļa regulējams no 30 līdz 120 cm.

 

Padoms

Lai vieglāk strādātu un izvairītos no traumām, cirvjiem jābūt labi uzasinātiem. Parasto cirvi, kam ir mīkstāks metāls, asina ar metāla vīli, ko var nopirkt katrā saimniecības veikalā. Pārdod arī speciālās ūdens galodas ar divu rupjumu graudu. Rīkiem ar cietāku metālu vajadzēs dimanta vīles (“Mora” markas), bet vienkāršāku un drošāku asināšanu nodrošina speciālie nažu un cirvju asināmie, piemēram, “Wenger Sharpenter”. Asināmo piestiprina pie stabila pamata un caur to lēni velk asmeni. Ja asināmo tur rokā un tad “brauc pāri” cirvja asmenim, iespējams gūt traumas. Cirvjus asina arī mehāniski, īpaši pēc vairākkārtējas rokas asināšanas. Sadzīves slīpripu mazā diametra abrazīvie diski apgrūtina laba asmens leņķa izveidošanu, to nodrošina vecā tecīla vai jaunāka mehāniskā slīpripa ar lielu diametru. Tomēr cilvēkam, kas nav profesionālis, drošāk meklēt pieredzējušu meistaru (kaut vai tirgū), kurš cirvim atdos pareizo asmens leņķi.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+