Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. novembris, 2012
Drukāt

Labie darbi atmaksājas


Foto no Z. Kavieres personīgā arhīvaFoto no Z. Kavieres personīgā arhīva

“Tā būs prieka pilna māja, īsta laimes māja,” gaišās emocijas neslēpjot, saka Zeltīte Kaviere, viena no pazīstamākajām ārstniecības augu audzētājām Latvijā. Kad šā gada martā Vaidavā viņas ģimeni piemeklēja nelaime – ugunsgrēks nopostīja simtgadīgo māju ar visu iedzīvi, Zeltīte saprata, ka bez atsaucīgu ļaužu atbalsta līdz ziemai zem jumta netiks. 


Lai cik tas bijis grūti, viņa vērsās pie līdzcilvēkiem ar lūgumu ziedot gan naudu, gan celtniecības materiālus. Toreiz Zeltīte bija apņēmības pilna darīt visu, lai ēku rudens pusē dabūtu zem jumta. Vai cerības īstenojušās? “Gluži zem jumta vēl neesam – nav tik lielas rocības. Tomēr mājai jau ir sienas, arī daļa jumta, ielikti logi, ievilkta elektrība,” stāsta sieviete, piebilstot, ka šobrīd darbus aizkavējis Vaidavas pusē bagātīgi sasnigušais sniegs.

Viņa teic paldies visiem, kas ziedoja, kas ticēja un centās palīdzēt. Kopā saziedotā summa ir ap astoņiem tūkstošiem latu: “Katrs ziedotais latiņš tiek desmitkārt apgrozīts pirkstos, ļoti rūpīgi pārdomājot, kur to ieguldīt.” Saimniece pateicas arī tiem, kas dāvāja kokmateriālus vai pārdeva tos lētāk. Esot laimējies arī ar abiem celtniekvīriem Juri Kolbunu un Aigaru Krūzkopu. Viņi iepriekš strādājuši ārzemēs, cēluši mājas Skotijā, Zviedrijā. Tagad būvē jauno “Silkalnu” ēku, turklāt ļoti precīzi, kvalitatīvi. Viņi ir tik saprotoši, pretimnākoši, ka šobrīd, redzot saimnieku ierobežotās iespējas, algu par savu darbu neprasa.

Zeltīte skaidro – ja būtu jāizmaksā alga, naudas nepietiktu materiāliem. Bet, ja pērk materiālus, nepaliek algām. Ja tā dēvētajā burvju aploksnītē, kur tiek noglabāta par ekskursijām un pārdotajiem ārstniecības augiem iekasētā naudiņa, nedēļas beigās kaut kas paliek pāri, tas šobrīd tiek abiem puišiem.

Māja tiek būvēta, ievērojot sensenās tautas tradīcijas. Piemēram, jumta sijas darinātas no apses koka. Viens saimnieks ziedoja šos kokus, diemžēl daži baļķi tika sagarināti nepareizi. Pats saimnieks piezvanījis Zeltītei, jo no mutes mutē pie viņa atnākusi ziņa par kļūmi. Viņam esot vēl cērtamas apses, lai droši braucot šurp un gāžot zemē. Tikai nu esot jāgaida 9. un 10. novembris, jo lietkokam apse jācērt vecajā mēnesī un turklāt sakņu dienā. Tad ilgi kalpo. “Šovasar daudzas gudrības esmu apguvusi,” atzīst Zeltīte. Arī māju sākuši būvēt no ziemeļu gala. Ne velti senāk apcirkņos gan graudus, gan kartupeļus bēruši pret ziemeļaustrumiem, lai peles nenākot klētī un pagrabā.

Zeltīte nebeidz vien apbrīnot cilvēku atsaucību. Pirms kāda laika viņa tikai painteresējusies, vai mūrniekvīrs varētu uzbūvēt siltummūrīti, pēc pusstundas vīrs ir klāt – un mūrītis nedēļas laikā ir kārtībā.

Uzņēmuma “Biko-Lat” Valmieras filiāle ziedoja brāķētos kokmateriālus, dažādus dēļu galus, kas visi atrada vietu jaunbūvē. Milzīgs paldies Jātnieku ģimenei no Codes, kas regulāri kopš marta ziedo gan finanses, gan materiālus, atbalsta, sniedzot padomus, kā arī uzdāvināja darbarīkus. Paldies Rihardam Circenim no Trikātas, Āboltiņa kungam no Jērcēniem. Bet milzu pārsteigums bijuši Jura Smirnova ziedotie 500 lati. “Man, pilnīgi svešam cilvēkam. Meklēju internetā, vaicājot paziņām, jo gribēju viņam pateikt paldies.” Paldies Jurģim Krastiņam, SIA “Kunturi” valdes priekšsēdētājam, kurš atbrauca, lai nopirktu pirtsslotas, kas maksā desmit latus, bet slotu sējējai dāvāja 300 latus!

“Nespēju muti pavērt, man šķita, sirds tūlīt izlēks laukā. Kāda meitene ar divriteni ieradās un atveda 20 latus, viņu mamma esot atsūtījusi. Sievietes, kas sitas ar trūkumu, kurām ir bērni, mazbērni, daudz visādu vajadzību, bet atved piecus, desmit latus. Viņām šīs summas ir ļoti liela nauda. Paldies.”

Aizvadītā vasara nesusi vēl kādu pārsteidzošu atziņu – labie darbi agrāk vai vēlāk atmaksājas. Zeltīte stāsta par firmu, kurai bijis jāsamaksā divi tūkstoši latu par logu izgatavošanu. Tomēr firma bijusi tik pretimnākoša, ka atļauj maksāt pakāpeniski ilgākā laika periodā. Kā izrādījās, šajā uzņēmumā strādā Juris Lange. Pirms vairāk nekā 20 gadiem puisis mācījās Priekuļos, tehnikumā, bet neviens zemnieks viņu toreiz neņēma praksē. Bet Kavieru zemnieksaimniecība atsaukusies. Juris to nav aizmirsis. Bet Pļaviņās kāda veca tantiņa pienākusi ar pieciem latiem, izrādās, Zeltīte viņai reiz labus vārdus pateikusi…

“Dzīvē viss nāk atpakaļ. Tikai atpakaļ nevari vairs būt laba. Ir tikai tas, ko jau esi sastrādājusi, un, ja darbi bijuši labi, tad tagad saņemam maksu par tiem,” saka Zeltīte Kaviere, Vaidavas “Silkalnu” saimniece.

 

Aicina ziedot

Lai pabeigtu ar mājas celtniecību saistītos darbus, lūgums atbalstīt Zeltīti Kavieri, ziedojot viņas kontā: 
LV85HABA000151A129567, p. k. 050360-11362, pārskaitījumu nosaucot kā ziedojumu. Z. Kavieres tālrunis: 29432176.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+