Labklājībā ieguldīti 337 miljoni eiro ES naudas; simtlatniekus atzīst par inovāciju 3

Labklājībā ieguldīti 337 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) fonda finansējuma, no kura lielākā daļa pagājušajā plānošanas periodā izlietota atbalstam konkrētām personām, tostarp simtlatnieku programmai, kas izrādījās ļoti veiksmīgs un pieprasīts pasākums, kļūstot par inovāciju, piektdien konferencē “ES fondu atbalsts – no pieredzes uz nākotnes izaicinājumiem” sacīja Labklājības ministrijas (LM) ES struktūrfondu departamenta direktore Sarmīte Uzuliņa.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 18
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

2007 – 2013.gadā kopējais finansējums labklājības jomai bija 337 miljoni eiro. “Lielākā daļa aizgājusi atbalstam personām, esam snieguši konkrētu palīdzību cilvēkiem – 90% no kopējās labklājības nozares investīciju aploksnes. Atlikušie 10% ir izlietoti atbalsta sistēmām pakalpojumu nodrošināšanai,” informēja Uzuliņa.

Tā dēvēto simtlatnieku programmu bezdarbniekiem viņa nosauca par inovāciju, jo tas izrādījies ļoti veiksmīgs un pieprasīts atbalsta pasākums, kas piesaistīja tūkstošiem cilvēku. Tagad šo programmu ir aizstājuši algoti pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Izdarot mērījumus pēc projektu beigām, esam konstatējuši, ka 100 000 cilvēku ir nodibinājuši darba tiesiskās attiecības un strādā. Tas liecina, ka mūsu programmas ir nostrādājušas, cilvēks turpina dzīvi citā kvalitātē, tas ir tieši tas, kas ir mūsu struktūrfondu mērķis,” teica Uzuliņa.

Izvērtējot darbību iepriekšējos septiņos gados, viņa atzina, ka būtiski ir saglabāt elastību un iespējas veikt izmaiņas atbilstoši noteikošajam valstī.

“Svarīgi, ka mēs zinām, kur mēs investējam, ka mums ir skaidri plāni, tajā pašā laikā ir svarīgi saglabāt zināmu elastību, lai ir manevra iespējas pārplānot finansējumu, kad tas ir nepieciešams. Ekonomiskā krīze ienesa milzīgas izmaiņas, bijām spiesti lielā mērā pārplānot savas programmas. Mācība – zinām skaidri, ko gribam, bet saglabājam elastības robežas,” konferencē sacīja Uzuliņa.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka iepriekšējā plānošanas periodā ir bijuši daudz jaunu un izcilu projektu, īstenotas idejas, ko nevarējām iedomāties.

“337 miljoni, ko mēs esam ieguldījuši vai pareizāk sekot devuši iespējas cilvēkiem socializēties, vairāk iekļauties sabiedrībā, izveidot jaunus projektus, tādus, kam ir ilgtermiņš. Viss ieguldījums sociālajā sfērā ir neatsverams.” viņš norādīja.

Arī viņš norādīja, ka krīze ienesusi savas korekcijas iepriekšējos plānos. “No vienas puses, visi saka, ka krīze ir garām, no otras puses saka, ka vēl tālu jāiet, bet, manuprāt, kopumā mēs ar visiem ieguldījumiem esam spēruši ļoti lielu soli uz priekšu. Arī šobrīd skatoties uz jauno plānošanas periodu veiksmīgi uzsākts darbs pie “Jauniešu garantijas”, dažiem varbūt pietiek ar karjeras konsultāciju, kāds būtu pareizais virziens. Nevis tērēt, bet jēdzīgi ieguldīt, manuprāt, tas ir svarīgākais,” teica ministrs.

Reklāma
Reklāma

Jau vēstīts, ka saistībā ar simtlatnieku programmu savulaik sabiedrībā rezonansi izraisīja Pasaules bankas vadītāja teiktais. 2010.gadā viņš apmeklēja Latviju un uzdeva jautājumu, vai simt latu ir samaksa dienā. Simt latu šīs programmas dalībniekiem bija samaksa mēnesī.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.