Latvijā
Politika

Labklājības ministra kandidāte pastāsta par saviem plāniem amatā0


Ramona Petraviča
Ramona Petraviča
Foto: Edijs Pālens/LETA

Topošās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības labklājības ministra amata kandidātes Ramonas Petravičas (KPV LV) viens no primārajiem uzdevumiem ir algu palielināšana sociālajiem darbiniekiem, kam no valsts budžeta būtu nepieciešami 6,4 miljoni eiro.

Šorīt intervijā Latvijas Radio Petraviča uzskaitīja vairākus prioritāros pasākumus, lai gan īpaši izcēla algu palielinājumu sociālajiem darbiniekiem, kam papildu no valsts budžeta būtu nepieciešami 6,4 miljoni eiro.

“Minētie līdzekļi ir jāatrod šī gada budžetā, jo pretējā gadījumā mēs varam saskarties ar lielu sociālo darbinieku aizplūšanu citu darbu meklējumos,” sacīja politiķe.

Jau ziņots, ka viens no topošās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības politiķu solījumiem varētu būt labklājības nozares politiku pēctecības nodrošināšana, prioritāri turpinot jau sāktās reformas, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai par labklājības nozari.

Valdības deklarācijā tiek piedāvāts ierakstīt apņemšanos turpināt ģimeniskā vidē balstītas ārpusģimenes aprūpes sistēmas attīstību, sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attīstību, invaliditātes noteikšanas sistēmas un paredzēto atbalsta pasākumu personām ar invaliditāti pārskatīšanu un pilnveidošanu, kā arī minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidi. Tāpat varētu tikt turpināts atbalsts lielākajām nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, tostarp senioriem, viena vecāka ģimenēm, ģimenēm ar vairākiem bērniem, un ģimenēm, kurās ir persona ar invaliditāti.

Topošās valdības solījumi labklājības nozarē pamatā varētu būt jau esošo politiku turpināšana un esošu pabalstu palielināšana, piedāvā labklājības ministra amata kandidātes vadītā darba grupa.

Viens no solījumiem varētu būt pakāpeniska minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošana, paaugstinot minimālo valsts pensiju līmeni, palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā personām ar invaliditāti, veicot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju indeksāciju ar patēriņa cenu indeksu, pārskatot trūcīgas personas statusam atbilstošu ienākuma līmeni un garantēto minimālā ienākumu līmeni, nosakot vienotu maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam un izstrādājot rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku.

Sadarbībā ar pašvaldībām topošā valdība varētu pārskatīt sociālās palīdzības sistēmu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus motivētu cilvēkus uzlabot savu situāciju un iesaistīties darba tirgū. “Mēs izvērtēsim iespēju ieviest valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta minimumu lielākam sociālajam nodrošinājumam gan vecumdienās, gan iestājoties īstermiņa apdrošināšanas gadījumam,” pausts ideju apkopojumā.

Senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai varētu risināt jautājumus par medikamentu cenu samazināšanu, pensiju mantošanas sistēmas pilnveidošanu, saprātīgu nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam pensionāra īpašumam, neatliekamo minimumu palielināšanu pensijām.

Tāpat topošā valdība varētu solīt kāpināt minimālās pensijas apmēru un pilnveidosim tās noteikšanas kārtību un pārskatīt piemaksas par darba stāžu.

Vēl topošā valdība varētu izstrādāt priekšlikumus par savlaicīgu finanšu uzkrājuma jeb rezerves fonda izveidošanu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju un pildītu saistības pret nākotnes pensionāriem.

Liela uzmanība topošās valdības idejās par deklarācijā iekļaujamajiem solījumiem ir saistīta ar cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ilgstošām un hroniskām saslimšanām. Kariņa valdība varētu solīt turpināt atbalstīt personas ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem, pārskatīt un uzlabot esošo atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti, tostarp invaliditātes noteikšanas kārtību, agrīno diagnostiku un pilnveidosim pasākumus personu ar invaliditāti atbalstam darba tirgū un materiālā atbalsta sistēmu.

Darba grupa deklarācijā grib iekļaut arī solījumu izvērtēt personām ar invaliditāti nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju nepietiekamību vai neesamību . Sadarbībā ar pašvaldībām varētu uzlabot sociālos pakalpojumus, tostarp pilnveidojot asistenta pakalpojumu, lai pilnvērtīgi iesaistītu personas ar invaliditāti sabiedrības dzīvē. Tāpat topošā valdība varētu sniegt mērķtiecīgu atbalstu tiem, kuri ikdienā nodrošina cilvēku ar smagu invaliditāti aprūpi mājās.

Topošā valdība varētu solīt budžeta procesā vērtēt iespējas palielināt atalgojumu valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem, primāri palielinot atalgojumu aprūpētājiem.

Deklarācijai piedāvāto ideju sarakstā labklājības nozares sadaļā uzmanība veltīta arī darba tirgus jautājumiem. Deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu pārskatīt minimālās darba algas apmēru, pilnveidot bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju atbalsta pasākumus iekļaušanai darba tirgū, kā arī virzīties uz kvalitatīvāku un drošāku darba vietu nodrošināšanu.

LA.lv