Labklājības nozares maciņš kļūst biezāks 2
Plānots, ka labklājības nozares pamatbudžets nākamgad sasniegs 577,3 miljonus eiro, kas būs par 34,9 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.
Lauvas tiesa no šā finansējuma tiks tērēta valsts sociālajiem pabalstiem, izdienas un invaliditātes pensijām (apmēram 440,5 miljoni eiro). Vēl 52,8 miljoni eiro atvēlēti pakalpojumu programmām (Valsts darba inspekcija, Nodarbinātības valsts aģentūra, sociālās aprūpes centri u. tml.).
Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets nākamgad pieaugs par 103 miljoniem eiro un sasniegs 2,3 miljardus eiro, taču arī izdevumi būs lielāki. Pensiju speciālajā budžetā nākamgad paredzēti izdevumi pensiju indeksācijai. Kaut arī bezdarbs mazinās, tomēr pieaug to bezdarbnieku skaits, kas tiesīgi saņemt bezdarbnieku pabalstu, tādēļ arī šeit gaidāmi papildu izdevumi. Tāpat pieaugs arī izdevumi vecāku pabalstiem, jo dzimstības rādītāji uzlabojušies. Tomēr, neskatoties uz pieaugošajiem izdevumiem, speciālajā budžetā pēdējos gados pamazām izdodas atjaunot krīzes gados iztērēto uzkrājumu. Šā gada sākumā tie bija 266,2 miljoni eiro, uz 2015. gada 1. janvāri speciālā budžeta uzkrājumā varētu būt jau 348 miljoni eiro, bet uz 2017. gadu LM plāno šo summu vēl dubultot.
Nozīmīgākās izmaņas labklājības nozarē nākamgad būs ģimenes valsts pabalsta palielināšana, sākot to maksāt diferencēti par katru nākamo bērnu – 11,38 eiro par pirmo, 22,76 eiro par otro un 34,14 eiro par trešo bērnu. Šīs izmaiņas prasīs papildus gandrīz 29 miljonus eiro. Savukārt visapjomīgākās izmaiņas būs pensiju indeksācija, kam kopumā paredzēti 56,2 miljoni eiro.
Vēl gandrīz 120 tūkstoši būs nepieciešami ar celiakiju (glutēna nepanesības izraisīta slimība) slimo bērnu pabalsta pilnveidošanai. No nākamā gada valsts atbalstu mazie celiakijas slimnieki varēs saņemt neatkarīgi no tā, vai ir noteikta invaliditāte un kādu iemeslu dēļ tā noteikta. Uz šo atbalstu varētu pretendēt arī jaunieši līdz 24 gadu vecumam, ja viņi turpina mācības.
Tāpat no nākamā gada iecerēts līdz 100 eiro palielināt sociālo pabalstu Černobiļas avārijas seku likvidētājiem, kam kopumā būs nepieciešami 541,8 tūkstoši eiro.
Pie izmaiņām jāmin arī sociālo iemaksu griestu palielināšana līdz 48 600 eiro, kas skars aptuveni 4000 turīgos ļaudis.
Ir vairākas labklājības nozares jomas, kur naudas nākamgad nav pieticis. Piemēram, audžuģimeņu attīstības programmai un atbalstam personām, kas sasniegušas pensionēšanās vecumu, bet nesaņem vecuma pensiju. Toties ES prezidentūras nodrošināšanas pasākumiem no labklājības budžeta tiks tērēts nepilns miljons eiro.
