Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. novembris, 2015
Drukāt

Laboratorisko izmeklējumu ierobežošana un finansējuma samazināšana pasliktinās iedzīvotāju veselības stāvokli

Foto - SXCFoto - SXC

Iespējamā finansējuma samazināšana pacientu izmeklējumiem laboratorijās un dubultās kvotēšanas ieviešana nozīmīgi samazinās veselības pakalpojumu laicīgu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Tas var būtiski palielināt pacientu skaitu ar ielaistām slimībām, uzsver Veselības nozares uzņēmējus pārstāvošā Veselības aprūpes un darba devēju asociācija (VADDA).

VADDA atbalsta vēlmi pilnveidot laboratorisko izmeklējumu apmaksas sistēmu un pilnvērtīgu algoritmu ieviešanu, lai izskaustu nepamatoti vai nevajadzīgi veiktus laboratoriskos izmeklējumus. Savukārt kategoriski iestājas pret publiskajā telpā līdz šim minēto ieceri samazināt finansējumu laboratorijas izmeklējumu apmaksai par gandrīz 20%, salīdzinot ar 2015. gadu, un ieviest dubultās kvotēšanas sistēmu. Tā radīs papildu birokrātiju un palielinās veselības aprūpes izmaksas, jo būs nepieciešama gan papildu uzskaite, gan kontroles mehānismi. Jaunā sistēma būtu absolūti pretēja Latvijas iedzīvotāju interesēm, jo paredz, ka 2016. gadā kvotas laboratoriskajiem izmeklējumiem varētu tikt noteiktas ne vien ārstiem (pacienta nosūtītājiem), bet arī laboratorijām, tādējādi ierobežojot iespēju iedzīvotājiem saņemt pilnvērtīgu garantēto veselības aprūpi.

“Pacientiem viennozīmīgi draudzīgāka ir veselības aprūpes sistēma, kurā ārsts izlemj, kuru pacientu sūtīt uz noteiktām analīzēm. Tieši ārstējošais ārsts var vislabāk izspriest, kuram pacientam analīzes šobrīd ir visnepieciešamākās. Tieši viņš vislabāk var izvērtēt, kuram dot nosūtījumu uz analīzēm un kuram atteikt. Savukārt laboratorijas tikai pēc asins paraugiem nevar izvērtēt, kurš gadījums ir steidzamāks un kurš nav. Jau šobrīd veidojas situācija, kad valsts finansēto analīžu daļa pie mums turpina samazināties, bet palielinās pašu pacientu finansēto analīžu apjoms. Vidēji pacientu līdzmaksājumi šogad ir palielinājušies par aptuveni 33%. Tas tikai parāda kopējo tendenci, ka arvien lielāka veselības aprūpes izdevumu daļa tiek pārlikta uz pašu pacientu pleciem,” norāda VADDA un E.Gulbja laboratorijas valdes locekle Sandra Dimante.

Laboratorijas diagnostika ir izšķiroši svarīga mūsdienu veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa – tai ir svarīga loma savlaicīgā slimību diagnostikā, ārstēšanas izvēlē un prognozes noteikšanā. Ierobežojot pacientu iespējas laikus veikt laboratoriskos izmeklējumus, samazināsies spēja savlaicīgi diagnosticēt slimības un kontrolēt pacientu stāvokli, kā arī pieaugs pacientu skaits ar ielaistām slimībām. Tas savukārt neatgriezeniski novedīs pie kopējo veselības aprūpes budžeta izdevumu pieauguma.

Šobrīd ir izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu Nr.1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” projekts, plānojot 2016.gadā ieviest jaunu ambulatoro laboratorijas pakalpojumu finansēšanas modeli. Sabiedriskā apspriede par MK noteikumu projektu notiks Veselības ministrijā piektdien, 27. novembrī, plkst. 13:00.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+