Mobilā versija
+3.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. oktobris, 2012
Drukāt

Labosim vai rausim ārā?

“Labosim vai rausim ārā un liksim jaunu?” tā parasti par sāpošu zobu, kur iekaisums aizgājis līdz saknei, apvaicājas zobārsts. Ja vien labs ārsts. Ja vien galvenais nav nopelnīt dubultā – par raušanu un par zoba protēzi.


 

Par Latvijas stratēģiskajiem dokumentiem sabiedrībai parasti tā nepajautā. Atnāk jauni ministri un nospriež: rausim ārā veco plānu, vietā iestādīsim jaunu.

Uz šīm pārdomām mani uzvedināja kāda kundze piektdien Lestenē “Latvijas Avīzes” diskusijā “Glābsim Latvijas laukus”. Viņa cēlās kājās un teica: “Mainās valdības, mainās ministri, neviens neatbild par to, kas iepriekš ticis solīts, nolemts un nedarīts. Katrs ministrs sāk no nulles.”

Šādu pieeju no ministra Sprūdža piektdienas diskusijā dzirdēju divreiz.

Pirmoreiz, runājot par Nacionālo attīstības plānu (NAP), viņš apliecināja: “Neņemos apgalvot, kā un cik ilgam laikam tika plānots iepriekšējais naps, bet šis jaunais ir no 2014. gada līdz 2020. gadam.”

 

Tad, lūk, atcerēsimies, ka šobrīd ir spēkā un pildās iepriekšējais naps 2007. – 2013. gadam. Tapis tajā pašā ministrijā, kuru šobrīd vada Sprūdžs. Šajā vecajā, bet spēkā esošajā napā par atbildīgo īstenotāju teikts: “Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija koordinē un uzrauga NAP ieviešanu, nosprausto uzdevumu izpildes gaitu.”

 

Nav dzirdēts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vai Pārresoru koordinācijas centrs būtu izanalizējis, cik veiksmīgi būtu izpildījies “izglītots un radošs cilvēks”, “iekļaujošs un noturošs darba tirgus” vai “vesels cilvēks ilgtspējīgā sabiedrībā”. Kaut arī vecajā napā nav ciparu indikatoru, kādi rindām sadzīti tabulās jaunajā, gandrīz četrdesmit apakšnodaļās ir noteikti 232 uzdevumi, kuru izpildi vajadzētu pārbaudīt, analizēt un koriģēt.

Bez naudas nekas no tiem neīstenojas. Vecajam napam piekodināts “valdības stingrs atbalsts budžeta plānošanas jomā”. Jaunajam arī pieteikta (it kā pirmoreiz!!!) sasaiste ar budžetu. NAP izpildei ministrijas esot iesniegušas priekšlikumus par 18 miljardiem latu, bet pieejamais finansējums varētu būt līdz trim četriem miljardiem. Šajā un nākamajā nedēļā politiķiem būs jāizvēlas, no kuriem 80 procentiem no “ekonomiskā izrāviena” atteikties. Turklāt budžets Saeimā trim gadiem jau iesniegts, bet par NAP vēl diskutē. Kad tad tos atlikušos 20% sasies ar budžetu?

Otrs reģionālās attīstības ministra izteikums par “0 ciklu” ir ceļu būvē. “VARAM esam izcīnījuši uzdevumu kopā ar Satiksmes ministriju pirmo reizi strādāt pie ilgtermiņa stratēģijas ceļu būvē un uzturēšanai,” publikas priekšā palepojās Sprūdžs. Es atceros, ka bija tāds ceļu plāns, šķiet, ministra Šlesera darbības laikā, kad kopīgi ar reģionālajām attīstības aģentūrām un pašvaldībām bija saplānots līdz pat 2020. gadam, kad kuru ceļa gabalu remontēs, atjaunos vai būvēs no jauna.

Atgādināšu, ka ceļu nozarē nav atceltas Transporta attīstības pamatnostādnes 2007. – 2013. gadam… Laikam, lai attaisnotu savas partijas nosaukumu, ministrs Sprūdžs veidošot jaunu stratēģiju.

 

Tikai pēc padarītā – gan veiksmju, gan kļūdu – analīzes drīkst veidot plānu nākamajiem septiņiem gadiem. Taču… vieglāk nevis ārstēt, labot un koriģēt iepriekšējo. Izdevīgāk izraut un ielikt dārgu protēzi.

 

Vienīgais, kas mums dod cerības – Pārresoru koordinācijas centrs nupat (publiskots 3. oktobrī) ir atskatījies uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas “Latvija 2030” īstenošanu. Pirmais solis uz vērtēšanu ir sperts, jo vismaz ir pusceļa pārskats par izpildīto.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+