Mobilā versija
Brīdinājums +15.6°C
Gundars, Kurts, Knuts
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
18. augusts, 2017
Drukāt

Labot vai izmest? (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Pasaules sociāli atbildīgāko valstu kopiena – Eiropas Savienība – ir radījusi ekodizaina prasības, kam nav nekāda sakara ar dizainu, bet gan ar ekoloģiju. Virknei mājsaimniecības priekšmetu un ierīču – sākot no stāvrežīma televizoriem, beidzot ar ledusskapjiem – noteikti elektrības patēriņa ierobežojumi. Arī siltinājuma materiāliem un elektromotoriem. Piemēram, no šā gada 1. septembra sadzīves putekļusūcējus vairs nedrīkst ražot ar lielāku jaudu par 900 vatiem. Balstoties uz šo ietvara direktīvu, tiek radīti arvien jauni regulējumi, kuru mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu. Piemēram, pašlaik tiek pētītas iespējas ietaupīt enerģiju komerciālām saldēšanas iekārtām, kompresoriem un logiem.

Taču ir vēl viens aspekts šai Ekodizaina direktīvai, kas nav tieši saistīts ar enerģijas taupīšanu, – preču ilgmūžība. Lai nodrošinātu patērētājiem iespēju iegādāties izturīgus augstas kvalitātes rūpnieciskos produktus, kurus būtu iespējams labot un uzlabot, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti spriež, kā novērst patēriņa preču “ieprogrammēto nolietojumu”.

 

Ilgtspējīgas lietas

Vienkāršs piemērs: vienreizējos bārdas skūšanās asmenīšus palieto, izmet un pērk jaunus. Tie nav asināmi. Klasiskais bārdas nazis maksā dārgāk, kalpo krietni ilgāk un pat pēc tiešo pamatfunkciju izbeigšanās no tā sanāk lielisks universālais nazis. Tātad laikā, kamēr kalpo viens labs tērauda bārdas nazis, atkritumos tiek izmests teju kubikmetrs vienreizējo asmenīšu.

Jāatzīmē, ka iepriekšējos 30 gados dabas resursu patēriņš Eiropā ir pieaudzis aptuveni par 50% un uz vienu cilvēku dienā tiek tērēti ap 43 kg resursu. Bārdas nazi nomainījusi bārdas skujamā mašīnīte. Atlika tai tikai pēc ilgāka laika uzasināt vai nomainīt asmeņus. Pēdējā laikā arvien biežāk novērota tendence, ka mašīnīte vairs nav remontējama, rezerves daļu tai vai nu nav, vai arī tās ir tik dārgas, ka lietotājam izdevīgāk bija pirkt jaunu bārdas dzenamo aparātu.

Daži psiholoģijas eksperti uzskata, ka lietas, kuras cilvēkam ilgstoši kalpo, tiek “pieradinātas” līdzīgi mājdzīvniekiem. Cilvēku vēlmi saglabāt savas iecienītās lietas apstiprina statistika. Piemēram, 2014. gadā “Eirobarometra” apsekojumā tika konstatēts, ka 77% Eiropas iedzīvotāju labprātāk salabotu to īpašumā esošās preces, nevis iegādātos jaunas, tomēr galu galā tiem ir tās jānomaina vai jāizmet, jo labošanas izmaksas un pakalpojumi nav pievilcīgi.

 

Ieprogrammētais nolietojums

Lai saglabātu peļņu, ilgtspējīgus (izturīgus, remontējamus, ilgi kalpojošus) izstrādājumus rūpnīcās sāka nomainīt ar saīsināta lietošanas laika izstrādājumiem. Aprēķins bija vienkāršs, jo ātrāk lieta, instruments, iekārta iziet no ierindas, jo ātrāk cilvēks iegādājas nākamo lietu un ražotājs gūst peļņu. Piemēram, veļasmašīna pēc kāda laika sabojājas. Remonta iespējas šāda tipa “apcirptai” sadzīves tehnikai tiek mākslīgi ierobežotas. Pēc garantijas laika beigām, kas ir nieka divi gadi, tirgū pieejamas tikai ļoti dārgas rezerves daļas, reizēm iekārtai vispār nav iespējams remonts, nav arī speciālistu. Izeja tikai viena – jāpērk atkal jauna veļasmašīna, kuras cena tuvojas summai, kas būtu jātērē remontam.

Ražotāja manipulācijas, lai preces kalpošanas laiku saīsinātu, sauc par ieprogrammētu nolietojumu. Taču var panākt lietu, ierīču vai iekārtu ilgu kalpošanu, materiālu un enerģijas ekonomiju, iespēju daļas atkārtoti izmantot, kā arī atkritumu masas samazināšanu, pakļaujot tās Ekodizaina direktīvas prasībām.

 

Patērētāja informēšana

Attiecībās starp ražotāju un patērētāju problēma nav tā, ka patērētājs kādreiz ir spiests veļasmašīnu nomainīt. Katra iekārta reiz nolietojas. Problēma ir tā, ka patērētājs nav informēts par to, cik darbības cikliem vai uz cik ilgu laiku iekārta ir ieprogrammēta. Piemēram, ja patērētājs zina, ka veļasmašīnas darbības ilgums, darbinot to divas reizes dienā, ir, piemēram, divi gadi vai 1400 mazgāšanas cikli, viņš ar to rēķinās, preci iegādājoties. Salīdzinot preces cenu un darbības ilgumu, pircējam piedāvāta godīga izvēle. Šobrīd tāda izvēle ir liegta un patērētājs tiek ļaunprātīgi maldināts. Francija jau papildinājusi savus tiesību aktus, 2015. gada augustā pieņemot likumu par enerģētikas pārkārtošanu, kurā noteikts, ka plānotā novecošanās ir likumpārkāpums.

EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtītais pētījums liecina, ka patērētāji netiek pienācīgi informēti par produktu derīguma laiku. Eiropas Komisijas Ekodizaina darba plānā 2016. – 2019. gadam noteikta vajadzība risināt ilgtspējības un pārstrādājamības jautājumus.

 

Sociālais aspekts

Parlamentārieši uzskata, ka produkti ar iebūvētiem defektiem, kas izraisa to sabojāšanos un neizmantojamību pēc noteikta lietošanas reižu skaita, mazina patērētāju uzticību un šādus produktus nedrīkstētu laist tirgū. Preču remontējamība sekmētu vietējo ekonomiku – remontēšanas nozarē galvenokārt darbojas mazie uzņēmumi.

Šķēršļi remonta pakalpojumiem ir izraisījuši šajā profesijā strādājošo skaita samazināšanos. Nīderlandē šajā nozarē darba vietu skaits septiņu gadu laikā ir samazinājies par 2000, Vācijā gada laikā aizvērts 13% radio un televizoru remontdarbnīcu, Polijā divu gadu laikā remontētāju skaits sarucis par 16%.

Prioritātes piešķiršana labošanai, nevis nomaiņai, ir svarīga arī no vides aizsardzības viedokļa, jo sistemātiska nomaiņa nozīmē, ka samērā jaunas ierīces nonāk atkritumos, un tas nemudina ražotājus izstrādāt izturīgākus ražojumus. Šobrīd liela daļa ierīču, kam radušies defekti, netiek salabotas (līdz pat 44% elektrisko un elektronisko ierīču).

Nesenos pētījumos secināts, ja Eiropas uzņēmumi dotu priekšroku savu datoru atkārtotai izmantošanai, nevis pārstrādei, Eiropā varētu radīt 10 500 darba vietu, kas nav pārceļamas citviet, un vienlaikus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 6 miljoniem tonnu un ietaupīt 44 miljonus m3 ūdens, kā arī izejvielas. Aprēķināts, ka atkārtotas izmantošanas un labošanas nozarē varētu radīt 296 jaunas darba vietas atbilstoši katrām 10 000 tonnām lietotu preču.

Tā kā trešdaļu no atkritumu pārstrādes centros savāktajām precēm būtu iespējams izmantot atkārtoti, var secināt, ka būtu iespējams radīt vairāk nekā 200 000 vietējo darba vietu, ja vien 1% no sadzīves atkritumiem Eiropā tiktu sagatavoti atkārtotai izmantošanai.

 

Ekozīmes kā aizsardzība

ES pieņemtā “Septītā vides rīcības programma” prasa īstenot konkrētus pasākumus, ar ko uzlabot produktu ilgtspēju, labošanas iespējas un otrreizējo izmantojamību, kā arī pagarināt produktu derīguma laiku. Viens no Eiropas Parlamentā diskutētajiem veidiem, kā stimulēt pircējus izvēlēties ilgtspējīgas preces, ir speciāls marķējums.

Pieļauj, ka idejas attīstības sākuma posmā ekomarķējums varētu būt brīvprātīgs. Lai patērētājus informētu, marķējums ietvertu preces ilglaicību, ekodizaina raksturlielumus, tās uzlabojamības iespējas atbilstīgi tehnikas attīstībai un remonta iespējas. Sadarbībā ar uzņēmumiem tiktu izstrādāti visās dalībvalstīs izmantojami produkta paredzamā ekspluatācijas laika apzīmējumi, pamatojoties uz standartizētiem kritērijiem.

Svarīgākajām patēriņa precēm, jo īpaši lielajai sadzīves elektrotehnikai varētu izstrādāt lietošanas ilguma skaitītāju. Izmantojot digitālās lietotnes vai sociālos medijus, varētu novērtēt, kādu ietekmi radītu ekspluatācijas laika saskaņošana ar juridiski noteikto garantijas termiņu. Ieviest standartizētas rokasgrāmatas, kurās norādīt informāciju par produkta ilglaicību, uzlabojamību un remontējamību, piedevām tādā veidā, lai katram pircējam informācija būtu skaidra, pieejama un viegli saprotama. Pirmās šādas zīmes jau ir radušās. Piemēram, Austrijā darbojas valsts standartam atbil­stošs “Izcilības marķējums ilgtspējīgām, viegli remontējamas uzbūves elektriskajām un elektroniskajām ierīcēm”.

 

VIEDOKLIS

Paskāls Durāns (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, Francija), EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņotājs:

“Mums jāpanāk, ka visus tirgū laistos produktus iespējams labot. Mums jāpanāk, lai baterijas mobilajos tālruņos tiek nevis ielīmētas, bet nostiprinātas ar skrūvēm un mums nenāktos pirkt jaunu telefonu tikai tāpēc, ka baterijai radušās problēmas. Mums jāpanāk, ka patērētājiem ir informācija par produkta kalpošanas laiku un iespējām to salabot.”

 

Elektro_9

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Lieliski, ka beidzot, kāds ir pievērsies šai problēmai. Žēl tikai, ka par to runā tik maz.

  2. ne tikai ar sadzīves tehnikas kalpošanas ilgumu ir problēma, tas pats attiecas uz automašīnām!!!!

  3. Tieši dotā situācija – ledusskapis viss kārtībā ar darbošanos, bet saplīsa blīvējuma gumija durvīs un viss. Salabot nevar jāpērk jauns!

    • Uztin pakulas, kā sentēvu laikos! Ja nopietni- stāvoklis nav apskaužams, bet Tu, protams, esi ne pirmais ne pēdējais

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +15.6
Alūksne +11.0
Daugavpils +10.6
Saldus +12
Liepāja +14.5
Jelgava +12
Ventspils +13.6
Limbaži +12
Madona +10
Rēzekne +10
Draugiem Facebook Twitter Google+