Otrdien sēdē piedalījās arī bijušie premjeri Indulis Emsis (no kreisās) un Aigars Kalvītis, kā arī bijusī Ministru prezidente, tagad Saeimas deputāte Laimdota Straujuma. Foto – Timurs Subhankulovs

Egils Līcītis: Repše, Kalvītis, Birkavs – valsts iekārtas apvērsuma tīkotāji? 13

Tuvojoties gaišajiem 15. maija svētkiem, sākuši knosīties valsts iekārtas apvērsuma tīkotāji, kas gribētu finalizēt Latviju kā republiku un pārvērst par kārtīgu prezidentālu valsti.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Rīdzinieks nepatīkami pārsteigts, kā izskatās vietā, kur noslīka Roberts: “Tur viss ir sabrucis… Šādas vietas nedrīkst būt publiski pieejamas!” 62
Lasīt citas ziņas

Protams, mēnesnīcas gaismā veicamais vieglītēm aizplīvurots kā nevainīgs “bērnu rīts” ar teorētiķu apspriešanos vecās demokrātijas sirdī, Saeimas telpās, par ieganstu minot partiju doto solījumu izpildi, kad 12. Saeimas priekšvēlēšanās politiskie spēki nozvērējušies piešķirt tautai tiesības vēlēt Valsts prezidentu. Partiju karteļa pārvaldes piekritējiem šermuļi pārskrien pār kauliem. Ko – pošas restaurēt diktatūru? Tas notiek vēlēto priekšstāvju, 100 Saeimas ķeizariņu degungalā? Kur skatās drošības dienesti?

Nesmīdiniet! Ar Mežvieta un Maizīša kungiem jau runāts – abi patrioti esot mūsu pusē. Nekrītiet panikā – iekārtas maiņas darba grupa strādā Juridiskās komisijas likumiskos ietvaros, un to vada deputāts, profesors, tieslietu doktors Ringolds Balodis. Es zvanīju ASV vēstniecei, un misis no Vašingtonas mierināja, ka uztraukumiem neesot ne mazākā pamata. Līdzšinējo nemākulīgo politisko vadību neaizsūtīs pie velna vecmāmiņas vienā rāvienā, ķīseļveida pārvaldības vietā liekot tautas uzticību pelnījušu saimnieku valsts augstākajā darbavietā un proklamējot prezidentālu valsti. Partiju šmucīgā karteļa likvidēšana būs secīgs process, kad varu sagrābj nevis LTV1 tiešraidē diennakts tumšākajās stundās, bet garākā laika distancē, piešķirot plašāku tiesību apjomu un pilnvarojumu tautas vēlētam valsts galvam. Izšķirošās reizēs nedrīkst paļauties uz providenci, visam jābūt noformētam, regulētam un juridiski piemērotam, lai īstenotu tautas suverēno gribu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Zinādams par plašu darbaļaužu masu atbalstu, dr. Balodis darba grupas sēdi nemaz nemēģināja nomaskot par akadēmisko zinātņu biedrības pulcēšanos vai sarīkojumu cilvēkiem ar nestabilu psihi, kas par lemto nenes atbildību. Kopdarbībai viņš bija uzaicinājis par klātesošiem mūsu izcilākos juridiskos spīdekļus, ģenerālprokuroru Kalnmeieru ieskaitot. Pasvītrojot momenta nozīmīgumu, talciniekos pieteicās pārliecināti prezidentālisti, 4. maija Neatkarības deklarācijas tēvi Romāns Apsītis, Tālavs Jundzis un Aivars Endziņš. Republikas bērinieku vidū bija arī staltā Vējoņa kunga privātsekretārs Jānis Pleps un adjutante Kristīne Jaunzeme, kuri sajūsmīgi māja ar galvu par piekrišanu priekšā stāvošajām progresīvajām pārmaiņām, un Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Kā zināms, viņa priekštecis, pirmskara kancelejas direktors Dāvids Rudzītis, bija starp 1934. gada 15. maija vedējiem.

Vēlētāji par briestošo nepieciešamību nodot kolektīvās tukšu salmu kūlēju bezatbildības varu vienpersonīgās, profesionālākās, taisnīgākās un atbildīgākās rokās tika runājuši, kamēr piepampst mēle. Parlamentāriešu nekārtīgā dzīvē bija aizvērts tik daudz neglītu lappušu, ka godīgie pilsoņi brīnījās, kāpēc lielu daļu no viņiem nav arestējis FIB. Cilvēki prasīja pārtraukt šauru grupējumu varas monopolu, demokrātijas ārdīšanu ar pašas demokrātijas saukļiem, kas ved valsti muklājā un nost no latviskām vērtībām. Viņi sastapa dīvainu apātiju no politiķu puses un tautas vēlēta prezidenta idejas iekonservēšanu papīrkurvī, jo Saeimas ļaudis ieņemto krēslu mīkstumā jutās ērti un komfortabli, neparko nevēlēdamies būt traucēti pseidodemokrātiskas veģetēšanas labsajūtā. Tā ir ierobežotas pieejamības informācija, bet lasītājiem jāzina, ka parlamentārajiem strādātājiem darbā galvenais ir neaizkrist aiz dīvāna.

Kāpšanu pa trepēm, kuru galā ticis meistarjurists Balodis sauks, lai padod vēl otras trepes augšā, profesors sācis gausinātā gaitā no zemāka pakāpiena. Spriešanā izskatīja neaizšifrētus dokumentus par prezidenta apžēlošanas tiesībām un Ministru kabineta ārkārtas sēžu sasaukšanas tiesībām, noteicot darba kārtību. Tā, pakāpeniski pilinot, no it kā procedūras jautājumiem virzīsies uz fundamentāliem secinājumiem par vēsturisku pagriezienu Latvijas labākā pārvaldīšanā. Pasākuma respektēšanai un aizsegam darba grupas ģenerālis Balodis iesaistīja bijušos ministrprezidentus un ekselenci Valdi Zatleru, un kādreizējie atslēgas cilvēki politiskajā saprašanā arvien nav ar pliku roku ņemami. Viņi bija gatavi pieslēgties kuram katram ārkārtas solim, kas veicinātu, ka Latvija tiek drošāk valdīta ar spēcīga līdera roku, kur valsts galva ir gan nācijas morālā ikona, gan Centrāltirgū pārbauda sviesta kvalitāti. Svētas lietas dēļ Māris Gailis bija atlicis burājumu apkārt pasaulei, Einars Repše apturējis kontaktu ar mākslīgo intelektu, Aigars Kalvītis atprasījies “uz stundiņu” priekšniekam degvielas uzpildes stacijā, kur tagad strādā par operatoru, bet Valdis Birkavs, uzticamā ulmaniste Laimdota Straujuma un Indulis Emsis varonīgi turējās, lai sanākšanas laikā nelaistos snaudā, kaut tos stipri vilka uz Sīmani. Visi piekrita, ka kritiskos brīžos, kad valdība nespēj pildīt funkcijas, kādam tas ir jādara, un šis kāds ir Valsts prezidents. Ekspremjeri sazvērnieki bija vienisprātis, cik kļūdains bijis Repšes nolēmums par valdības sēžu atklātību, un vaininieks tūlītēji atzina, ka gājis pilnīgi maldu takās. Pārprastas atklātības apstākļos – premjeri teica – ministros rodas neveiklības sajūta, ierobežota spriestspēja, gremošanas traucējumi, ka brīvā prese katru vārdu var apzibeņot un triekt atpakaļ pret runātāju. Birkavs cirta galdā ar dūri – patvaļa jāizbeidz! Jau nākamai valdības sēdei jānotiek noslēgtībā un grūti pieejamā vietā! Kad šo pārveidojumu sagaidīs ar aplausiem un piekrišanas saucieniem, pēc iedarbīgas latviskas tradīcijas slēgs arī Saeimas sēdes, ja jūs saprotat, ko ar to gribu teikt. Bet ko darīt ar cilvēkiem, kam būs grūtības augt līdzi savai valstij, kam neliksies pieņemama pāreja uz prezidentālu pārvaldes iekārtu, un republikāņi ietiepsies par galēji nepopulāriem uzskatiem, ka plurālismu, liberālismu bez krastiem nedrīkst apspiest? Šos politiķus palaidīs mājās, kā to darīja Kārlis, un viņiem, kā saka, līdz kāzām sadzīs. Sīvākas pretestības izrādītājus, kuri varbūt pat šaudīsies ar revolveri griestos, sākotnēji dziedēs ar stipriem sinepju plāksteriem sociālās korekcijas iestādēs, taču atcerieties par valsts pirmās personas neatņemamām tiesībām apžēlot noziegušos. Kad taisnīgais prezidents redzēs, ka grēkagabali pārdomājuši noziegumu un brīvībā citu ļaunu nedarīs, kā piebāzīs pilsoņu galvas ar aplamībām un dumjībām, tad dāvās piedošanu īstā laikā ar pozitīvu ietekmi uz indivīdu un sabiedrību kopumā. Tādējādi cels vienpersoniskas valsts varas prestižu laikabiedru acīs.

Reklāma
Reklāma

Konstitucionālo tiesību juristi kā apburti klausījās, kā viss nolīdzinās uz gludināmā dēļa pieredzējušo praktiķu un saprātīgā Baloža vadībā. Kur tieslietnieki interpreti par trīs vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem būtu sagājuši neatpiņķerējamos ragos, vai tos jāskata pēc Korsikas likumiem vai Veimāras konstitūcijas formātā, tur likumzinis Balodis noteica virzienu uz autoritāras varas palielināšanu bez viena tintes traipa!

Kompleksās Satversmes reformas urdītāji vienojās, ka dos ziedu, lai nodomi tēvijas labā godam izdotos, un uzdzēra uz Kārļa Ulmaņa veselību, kopā nodziedot “Uz priekšu, latvieši, un pulkos stājamies!”