Viedokļi
Komentāri

Eva Selga: Labs darbinieks – atpūties un laimīgs 2

Foto – Shutterstock

Klāt vasaras pēdējais mēnesis. Vai jau esat izmantojuši sūri un grūti nopelnīto atvaļinājumu? Latvijā netrūkst cilvēku, kas strādā bez apstājas, neizmantojot piešķirtās atpūtas nedēļas. Iemesli ir visdažādākie, nereti tā ir vēlme pierādīt sevi darba devējam, taču, kā skaidro Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga, uzņēmumi novērtē darbinieku, kurš ir atpūties un laimīgs, nevis pārstrādājies un pārguris.

Kaitīgais darbaholisms

Manā personāla vadītājas praksē ir bijuši gadījumi, kad darbinieki ilgstoši nevēlas doties ikgadējā atvaļinājumā – ilgākais laika periods, ar ko esmu saskārusies savā pieredzē, bija desmit gadi bez atpūtas. Protams, nevienu nevar ar varu piespiest doties atvaļinājumā, taču personāla vadītāji ar šo jautājumu regulāri strādā, gan veidojot atvaļinājumu grafiku, gan motivējot cilvēkus doties pelnītā atpūtā. Ja uzņēmuma iekšējos noteikumos ir noteikts, kāda kārtība ir atvaļinājumu piešķiršanā, tad būtu jānorāda darbiniekiem, ka tas ir jāievēro. Arī mūsu valsts Darba likumā ir noteikta atvaļinājuma piešķiršanas kārtība.

Iemesli, kādēļ cilvēki izvēlas nedoties atvaļinājumā, var būt dažādi, piemēram, darbaholisms, bailes par darba zaudēšanu. Ir arī gadījumi, ka cilvēki ir vientuļi un darbs piepilda visu viņu brīvo laiku.

Es uzskatu, ka ikvienam darbiniekam noteikti ir nepieciešams izmantot ikgadējo atvaļinājumu – darba devējs nekādā ziņā nevērtēs darbinieku zemāk tikai tāpēc, ka viņš aizies atvaļinājumā, atpūtīsies un ar jaunu enerģiju un pozitīvismu atgriezīsieties darbā. Iesaku ņemt vērā, ka darba devējam ir vajadzīgi cilvēki, kuri ir atpūtušies un gatavi strādāt ar pilnu atdevi. Ja darbinieks vairākus gadus nav atpūties, viņš nespēj strādāt aktīvi un efektīvi. Neviens vadītājs un neviens uzņēmējs nevēlas sev apkārt redzēt pārgurušus un apātiskus darbiniekus. Turklāt uzkrātās atvaļinājuma rezerves uzņēmumam dārgi izmaksā. Ja darbiniekam ir atvaļinājuma uzkrājumi par vairākiem gadiem, atbrīvojot šo darbinieku, jāizmaksā arī atvaļinājuma kompensācija.

Jāatpūšas arī priekšniekiem

Nereti arī paši uzņēmēji un vadītāji nedodas atvaļinājumā, jo visiem jau vienmēr šķiet, ka tikai un vienīgi mēs paši visu varam izdarīt vislabāk. Tomēr ir jāpārkāpj sev pāri un jāiemācās deleģēt daļu pienākumu darbiniekiem, lai būtu iespēja atpūsties. Izdegšanas sindroms mūsdienās ir ļoti bieži sastopama problēma, un pārslodzes dēļ var rasties dažādas slimības.

Četras apmaksātās atvaļinājuma nedēļas ir pietiekami ilgs laiks, lai darbinieks varētu uzkrāt spēkus, paspētu atpūsties un varētu atsākt kvalitatīvi strādāt. Lielākoties cilvēki atvaļinājumus dala šādi – divas nedēļas nepārtraukti, un atlikušās divas nedēļas sadala sīkākos periodos. Ir darbinieki, kuri atvaļinājumu izmanto atsevišķi pa dienām, piemēram, viena vai trīs dienas, bet es uzskatu, ka tādā veidā nav iespējams kvalitatīvi atpūsties. Optimālākais variants ir atpūsties divas nedēļas bez apstājas, un tad pārējās dienas sadalīt, kā pašam labāk.

Ir daudzi cilvēki, kas atvaļinājuma nedēļas krāj, lai varētu tās iztērēt vasarā, taču ne vienmēr. Katram cilvēkam dzīvē ir savi plāni un mērķi – tā ir arī ar atvaļinājumiem. Bieži vien vecāki savu atvaļinājumu cenšas pieskaņot bērnu skolas brīvdienu grafikam, lai vairāk laika varētu pavadīt kopā ar ģimeni. Šobrīd daudzi darbinieki vēlas iet atvaļinājumā arī ziemas un pavasara periodos, lai dotos slēpot un izbaudītu kvalitatīvu atpūtu arī ziemā. Nav svarīgi, kā cilvēki sadala šos atvaļinājumus – katram savs. Svarīgi, lai darbinieki būtu apmierināti, atpūtušies, un spētu strādāt ar prieku un enerģiju, gaidot nākamo atvaļinājumu.

LA.lv