Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
7. marts, 2014
Drukāt

Uldis Šmits: Ukrainas norises atgādina par tēmu “okupācija bija, okupantu nav” (21)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uzmanību piesaistīja kāds jautājums. Latvijai aktuāls, bet to izteicis Čehijas ārlietu ministrs Ļubomirs Zaoraleks saistībā ar Sergeja Lavrova vairākkārtējiem paziņojumiem, ka Krievija aizsargā savu pilsoņu tiesības Ukrainā un gatava tās stingri aizsargāt visur. “Bet ja Krievijas pilsoņu pārvietošanās uz citām valstīm rada tādu risku, kā mēs varam atbalstīt ideju par bezvīzu režīmu?” Proti, nu jau vairākus gadus Eiropas Savienībā apspriesto bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju, ko Maskava ļoti uzstājīgi pieprasa.

Šajā sakarā – un ne tikai šajā – Latvija bijusi cītīgākā Krievijas interešu aizstāve ES. Latvija šo lobija lomu īpaši uzņēmās kopš Valda Zatlera vizītes Krievijā. Tas kļuva par vienu no galvenajiem Rīgas diplomātijas virzieniem. Un arī Zatlera pēctecis Andris Bērziņš neilgi pēc stāšanās prezidenta amatā uzsvēra, ka “jāpieliek visi spēki, lai tas notiktu”. Citu ES valstu nostāja bija, ja tā var sacīt, mazliet niansētāka. Iespējams, Igaunija paturēja prātā ar “bronzas zaldāta” pārvietošanu 2007. gadā saistītos notikumus, kuros iesaistījās arī “tūristi” no organizācijas “Naši”. Vēlāk eiropiešus, sevišķi austrumeiropiešus, atvēsināja Krievijas armijas iebrukums Gruzijā, bet tas nelika Latvijai mainīt nostāju. Rīgas valdošie politiķi, kuri ES mērogā uzdod sevi par lielākajiem pēcpadomju telpas pazinējiem, turpināja raudzīties uz šo telpu ar naiva entuziasma pilnu skatienu, iztēlojot vēlamo par esošo. Un galveno vērību pievēršot, tehnokrātiski izsakoties, kravu apjomam Latvijas koridorā.

Šobrīd politiskā gaisotne Eiropā nav īsti piemērota vīzu lietas apspriešanai un grūti paredzēt, kā viss attīstīsies tālāk, kamēr Ukrainas teritorijā rosās vīri formastērpos bez uzšuvēm, kas drusku atgādina variāciju par tēmu “okupācija bija, okupantu nav”. Taču iepriekš pieminētais Čehijas ārlietu ministra uzdotais jautājums – īstenībā ne jau viņš vien tādu uzdod – ir tikai viens no daudzajiem, uz kuriem Latvijas ārpolitikas veidotāji un politiskās elites pārstāvji nekad nav pūlējušies sniegt visaptverošu un arī valsts drošības apsvērumus iekļaujošu atbildi.

Varam arī līdz bezgalībai atkārtot slaveno Ulda Ģērmaņa atziņu vai drīzāk novēlējumu, proti, nekur nav teikts, ka latvietim obligāti jābūt vientiesīgam, taču joprojām ir jānotiek kam ārkārtējam, lai Latvijas varas aprindu vientiesīgums – vismaz tāds tas no malas izskatās – kliedētos. Vai lai Saeimas Nacionālās drošības komisija un Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis celtu trauksmi par valsts nepildītajām saistībām aizsardzības finansējuma nodrošināšanā 2% apmērā no IKP. Kaut gan agrāk viņa pārstāvētā partija, tāpat kā pārējās partijas, par šo saistību nepildīšanu sevišķi nesatraucās. Premjere Laimdota Straujuma uzskata, ka aizsardzība iekļaujama starp nākamā gada budžeta prioritātēm, taču mēs nezinām, kāda būs nākamā Saeima, kas šo budžetu apstiprinās. Un varbūt nākamā valdība noteiks gluži citādas prioritātes.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Man nav Latvieshu fonti, es ceru tos driiz dabuut. Loti labs raksts par pasreizejo situaciju. Ja kads to vel nesaprot tad vadzetu sakt izglitubu Latvieshu berndaarzaa.

  2. Ar 1.martu ir sācies jauna veida karš,kuram raksturīga zemas intensitātes karadarbība bruņurupuča tempā.Tas ir tādēļ,ka visi līdzšinējie karadarbības veidi kodolieroču dēļ vairs nevar agresoram dot peļņu,bez cerības uz kuru nav jēgas karot.Galvenie štābi ir Maskavā,Vašingtonā un Pekinā.Karš vilksies ilgi un tā norises nav iespējams paredzēt.Sankcijas pret Krieviju pakāpeniski vairosies.Rietumu puses rīcība būs tāda,kādu to izplānos Vašingtona.Ja amerikāņi kādā posmā nolems,kā mums jāpārtrauc patērēt Krievijas gāze un elektrība,tad tā arī būs jādara.Ja kodolieroči vaļā nespruks,tad kara iznākums,būs tāds pats,kā visiem kariem-kādas valstis var izzust,to vietā rasties jaunas-mazākas.

  3. Vēsture neatstāj pēdas. Tā vienīgi atstāj sekas, kas nav līdzīgas to izraisošajiem apstākļiem. Aleksandrs Zinovjevs “Rēgainās virsotnes”.
    Okupācija bija 1940.g., bet 1990.g. 18.martā Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas – brīvā, demokrātiskā gaisotnē tika ievēlēti deputāti, kuru vairākums 1990.g.4.maijā nobalsoja par Deklarāciju.
    Tādi, “vot”, fokusi, Šmit’ kung!

  4. Lūgsim Dievu par mieru starp tautām
    Lūgsim par mūsu latviešu tautu, kā arī par tiem krieviem un citu tautību iedzīvotājiem, kuri dzīvo Latvijā un kuri ciena latviešu valodu, tradīcijas un mīl mūsu tautu. Lūgsim par valdību, visu līmeņu deputātiem un amatpersonām, lai viņi rūpētos un aizsargātu Latvijas tautu, lai tās pilsoņi nebēgtu prom no savas zemes.
    Lūgsim par krieviem, kuri pēc PSRS sabrukšanas turpināja Krievijas piekopto staļinisko politiku, pieprasīja krievu valodu kā vienīgo valodu okupētajās zemēs un dzīvojot Krievijas staļiniski informatīvajā telpā, kļuva par nepanesamu slogu savām kaimiņu tautām. Lūgsim, lai viņi atgriežas savā plašajā dzimtenē, rūpējas par to un pārstāj kurināt naidu starp tautām un pārstāj iekarot kaimiņu zemju teritorijas.

    • Interesanti, jūs lūgsiet Dievu tikai par tiem, kas „ciena latviešu valodu, tradīcijas un mīl mūsu tautu”?! Bet, es, piemēram, cienu savu krievu valodu, savas tautas tradīcijas un āri mīl savu tautu, tad par mani lūgsiet Dievu nevajag!? Tad par kādu mieru starp tautām jūs lūgsiet Dievu? Vai jūsu tautā ir augstāk par manu tautu vai stāv tuvāk Dievam? Vai visiem jābūt tikai tādiem kā jūs?!

      • a ko jūs maisaties mūsu dzīvē un darīšanās???

      • grafists
        Bet, es, piemēram, cienu savu krievu valodu, savas tautas tradīcijas un āri mīl savu tautu, tad par mani lūgsiet Dievu nevajag!?

        21. gadsimtā par vergiem neviens vairs neaizlūdz, jo verdzība mūsdienās ir brīvprātīga lieta.

  5. Kā var ticēt, ka SC ir patiess un atklāts, saglabājot līgumu ar „Putina režīma” partiju VK un sakot, ka iestājas par līdzsvara saglabāšanu Latvijas politiskajā un pilsoniskajā vidē, ja tajā pašā laikā tik iecietīgi izturas pret pretvalstisko darbību, provokācijām un meliem. Par to skaidri liecina:
    1.Pilnīgs klusums par nekaunīgo un uz meliem balstīto piketu pie Izglītības ministrijas, par krievu skolu bērnu rīdīšanu pret valsti, aicinot tos nemācīties valsts valodu, atbalstot to dalību dažādos pret valsti vērstos piketos. Laikam sadarbība ar t.s. krievvalodīgo organizācijām nosacījumi liek „neredzēt” pretvalstiskās akcijas.
    2.Pārlieku lojāla attieksme pret krievvalodīgās preses pretvalstisko propagandu, arī Ždanokas kundzes aicinājumiem pretoties valsts varai.
    3.RD organizētā atbalsta akcija Nilam Ušakovam pretstatot to piketam. Akcijai, šķiet, bija izteiktas „pašaizsardzības vienības” pazīmes, kādas redzamas Ukrainas notikumos. Droši vien „tautiešu aizstāvības” programmas ietvaros. Līdzīgas demonstrācijas 1940.gadā Latvijā organizēja Višinskis.
    4.Klusējošais atbalsts „maršējošām jauniešu „pašaizsardzības” vienībām” Rīgas ielās Ušakova aizstāvībai un tālākam vienību „ekskursam” uz Daugavpili.
    5.Apzināti dziļā plaisa izpratnē starp „fašistu”, „naciķu, „nacionālistu” kritiku un iecietīgo attieksmi par lielkrievu nacionālisma un šovinisma politiku.
    6.Bez uz pierādījumiem balstītie paziņojumi, ka visas labējās partijas ir zaglīgas.
    7.Varbūt pat apzināta, bet pilnīgi nekritiska attieksme pret acīmredzamu agresiju, varētu teikt, „nomierinošas politikas” īstenošana, kura redzami pastiprina šovinistisko un lielkrievu nacionālistu pretvalstisko darbību.

  6. Ar Krievijas Impēriju ir kā dziesmā – tā izstiepjas un saraujas, bet negrimst dibenā. Un šī impērija joprojām dzīvo daudzās galvās, tādēļ, visticamāk, pieredzēsim ANŠLUSU PARĀDI …

  7. Ukrainas norises atgādina latviešu tautas sakāmvārdu – “Ne mana cūka, ne mana druva”. Starp citu, Šmita kung’ – vajadzētu LA lasītājiem atgādināt tā slavenā vēsturnieka U.Ģērmaņa piedzīvojumus – tas biedrs bija likumpaklausīgs 1940.g. (beidza LU, dabūjadiplomu un darbu Vēstures institūta), bet 1945.g. pa fikso aizlaidās no Latvijas. Plātīties Zviedrijas pilsonis varēja 1966.g. (“Te tikai pa purnu!” – Avots, 1990.g. nr.4), bet pie reāliem darbiem jau pēc 1991.g.21.augusta tā arī neķērās (sk.Ģērmaņa-Berklava sarakste).

  8. 2% nav raditajs! Ta ir nauda, ko funkcionari maces izteret ta vai citadi. Jautajums ir KAUJASSPEJAS. Ko mes par tiem 2% dabujam???

  9. Ivars Graudiņš Atbildēt

    Pa šo laiku kāmēr lietuvieši un igaunji rosas aizstāvēt savas valsts, Latvijas varas pārstāvji, ar prezidentu Bērziņu un Rīgas mēru Ušakovu priekšgalā, aicina Krievijas ”slepentūristus” un varas pārstāvjus, oligarhus, krustot Latvijas robežu lai glābu savējos krievus kas te cieš mokas! Bailīga okupācijas scenārija, un tiem kas jau ir aizmirsuši, reiz okupācija patiesībā notika Latvijā un tās sekas turpina rēgoties Latvijā. Pietam, neignorēsim ka Saskaņas centrs nupat, pēc visa notiekošā Ukrainā, apstiprināja savu lojalitāti ”Vienotai Krievijai”!

  10. Tagad jāpieņem kā fakts, ka lielākais drauds kādas valsts nacionālajai drošībai ir Krievijas pilsoņu atrašanās šajā valstī.

  11. Kāda ir Latvijas iekšpolitika šai sakarā, vai arī kaut kas nav jāmaina Valsts drošības labā.

  12. Jāatceras gan 4.maija Latvijas veidotāji, tad arī sapratīsim, no kurienes rodas valsts prihvatizētājbiznesmeņi un “krīzes menedžeri”, no kurienes rodas pilsonības un LR pasu tirgoņi, no kurienes nāk tādi prezidenti, ar kuriem neērti pasaulē rādīties, no kurienes tik nespējīga valsts drošības aizsardzībā prokuratūra un drošības policija.

    • Jāpameklē ar lupu kādi 18.novembra republikas atjaunotāji, tad arī sapratīsi gan runas par “okupāciju bez…”, gan “neatkarību ar….”.

  13. Trāpīts -10,jā okupācija bija un ir Ukrainā,bet okupantu nav.

  14. Noklausoties šī rīta interviju radio 1.progr. r Daci Akuli,pārņēma šausmas .Ja tā var runāt latviešu cilvēks un ja tā domā vēl citi,tad iznāk,ka tieši latvieši ir tas visļaunākais gars ,kurš visus apspiež un nesaprot.Ko tad mēs varam vēlēties no citiem? Ar baltu skaudību skatos uz igauņiem un lietuviešiem,kuri dzīvo labāk tieši tādēļ.ka valsti veido paši bez krievu palīdzības.

    • kas ir Akules saimnieki un no kurienes nāk naudiņa.Runā kā uzvilkta lelle.Tādi mums tie “gaismas nesēji'”

    • Krievi tāpēc jau izveda domājošus latviešus.krievu okupantu pretiniekus,lai paliktu tikai akules tipa līdzskrējēji.Lai koks nokalstu,jānocērt saknes. Un krievlaižas vairojas.Arī tagad “demokrētijas vārdā”pat krievu melu kanālus neslēdz Latvijā. NAV jau kam vairs slēgt un neslēgs.Vārna vārnai acī neknābj!

Draugiem Facebook Twitter Google+