Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. janvāris, 2012
Drukāt

Labs medus… Vai tādam ir atšķirības zīmes?

Foto - Sergejs AkuratersFoto - Sergejs Akuraters

“Vai veikalos un tirgū tirgotajam medum uz burciņu etiķetēm ir jābūt informācijai par kvalitāti (piemēram, par to, vai medus ir sildīts, filtrēts)?”
A. Ķikute Olaines novadā

 

Medus produktus marķē saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām marķēšanas prasībām. Tas nozīmē, ka uz burciņu etiķetēm jābūt norādītai medus izcelsmei. Bieži vien pircēji ir neizpratnē par terminu medus maisījums.

Ja medus iegūts vairākās Eiropas Kopienas (EK) dalībvalstīs vai trešajā valstī, marķējumā informāciju par medus izcelsmi aizstāj ar vienu no šādām norādēm:

• EK valstīs ražota medus maisījums;

• ārpus EK valstīm ražota medus maisījums;

• EK valstīs ražota medus maisījums.

Tātad medus maisījums ir medus, kas iegūts dažādās EK vai trešajās valstīs. Piemēram, ja medus ievākts Latvijā, pēc ražotāja izvēles, to var norādīt marķējumā, vai arī rakstīt: “EK valstīs ražota medus maisījums” (tas nenozīmē, ka medum pievienotas kādas citas sastāvdaļas). Savukārt, ja marķējumā ir norāde “ārpus EK valstīm ražota medus maisījums”, tas nozīmē, ka tas iegūts kādā no trešajām valstīm. Latvijā visbiežāk medu ieved no Ukrainas, Ķīnas Argentīnas… Ja Latvijā ievākto medu sajauc ar medu, kas iegūts Ukrainā, tad burciņas etiķetē būs norādīts: “EK valstīs un ārpus EK valstīm ražota medus maisījums”.

 

Lai medus nekristalizētos, daudzviet pasaulē to filtrē, tādējādi atdalot visai daudz dabisko sastāvdaļu – ziedputekšņu. Filtrējot medu uzkarsē līdz +70…+80 °C temperatūrai, iegūstot produktu, kas ļoti ilgi nekristalizējas, bet sildot ir zaudējis daļu savu vērtīgo īpašību. Ja medus šādi apstrādāts, marķējumā produkta nosaukuma vietā raksta: “Filtrēts medus”. Latvijā medu šādi nefiltrē – tādā maz labuma.

 

Ja tirdzniecībā pašlaik piedāvā šķidru medu, tas nozīmē, ka tas ir atsildīts (ūdens peldē vai termokamerā) un pēc tam sapildīts burkās. Medus kristalizācijas ātrums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, no medus ķīmiskā sastāva, uzglabāšanas temperatūras, cukuru kristālu klātbūtnes. Ja medū ir vairāk glikozes un mazāk fruktozes, tas kristalizējas ātrāk.

Kristalizēšanās laikā medus ķīmiskais sastāvs un uzturvērtība nemainās, tas ir tikai fizikāls process, tāpēc nav jābaidās pirkt medu, kam burciņā ir cieta konsistence. Ja medus ir atsildīts, marķējumā tas nav jānorāda.

– Gan Eiropas kopienas direktīvās, gan arī pasaules standartos skaidri noteikts, kad lietojams nosaukums “Medus”, jo, lai produktu sauktu par medu, tam precīzi jāatbilst visiem noteiktajiem medus kvalitātes jeb sastāva rādītājiem – gan cukura saturam, gan diastāzes skaitlim, gan ūdens saturam, līdz ar to marķējumā nav jānorāda informācija par kvalitāti, – skaidro PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Adrija Sietiņsone.

Lai būtu droši, ka medus ir labas kvalitātes, ieteicams pirkt Latvijā ražoto, nevis importa preci.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+