Labs sākums nopietnai sarunai 0
Gundega Jēkabsone, zemnieku saimniecības “Geidas” īpašniece Tukuma novadā: “Diskusija ir laba, objektīva un pamatota. Ir tikai pozitīvi, ka dabas zinātnieki atzīst arī savas kļūdas, piemēram, par vēlo pļauju, jo nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Dabas zinātniekiem būtu jāsadarbojas ar lauksaimniecības zinātniekiem, lai noteiktu arī vēlamo lopu blīvumu uz zālāju platību, optimālo apsaimniekošanas veidu. Man varbūt Zemgalē tas nav tik sāpīgi, bet piejūras pļavās, kur tās ir īpaši saudzējamas un trauslas, liellopu ir par daudz, bet Zemkopības ministrija rekomendē lopu skaitu vēl kāpināt. Kā teica pļavu pētniece Solvita Rūsiņa: pļavas un ganības ir dabas un cilvēka kopprodukts. Fakts, ka 40% zemnieku zāli smalcina, liecina par to, ka tie nav īsti zemnieki, bet vēlas iegūt tikai platības maksājumus. Zāle ir jāapēd zāl-ēdājiem – govīm, zirgiem vai aitām, nevis jāatstāj zemē kā mēslojums. Man nav bioloģiski vērtīgu, īpaši aizsargājamu pļavu, bet varbūt es gribētu, lai man nākotnē tādas būtu. Bet kā lai tās veidoju, ja man platības jānopļauj līdz tādam un tādam datumam un jāievēro pārāk augsts lopu blīvums? Bioloģiski vērtīgiem zālājiem pļaušanas laiki ir citi. Ir taisnība profesorei Dzidrai Kreišmanei, ka labāk pļaušanas datumu nenoteikt vispār un katrai pļavai meklēt individuālu pieeju, lai saglabātu dabas daudzveidību. Dzīvē jau tā notiek – vienas platības vienu gadu tiek noganītas, citas pļautas. Un katru gadu tas mainās. Un starp lauksaimniecības zinātniekiem ir arī lieliski pļavu speciālisti, tā ka es ceru, ka izdosies šajos jautājumos vienoties.”
Andris Felss, zemnieks no Krustpils novada: “Šī diskusija ir labs sākums, lai sāktu nopietni runāt par bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšanu. Man arī imponē zemkopības ministres Laimdotas Straujumas attieksme – viņa patiesi grib šos jautājumus saprast.”
Jānis Lūsis, zemnieks Igatē: “Ja zemkopības ministre sekos saviem secinājumiem, ka, pirmkārt, jāmaina vēlās appļaušanas datums atbilstoši situācijai dabā, otrkārt, zāle no pļavas jānovāc un, treškārt, jāsamazina lopu blīvums, situācija mainīsies uz labo pusi. Laika apstākļi Latvijā atšķiras par apmēram divām nedēļām un birokrātiskās regulas noteiktie datumi neder.”
No atsauksmēm par diskusiju internetā.
RX: “Nu būs interesanti pasekot, ko tad ZM tagad izdomās, kādas jaunas prasības. Vairāk lopu, mazāk lopu, agrāk pļaut, vēlāk pļaut? Ko darīt ar grāvmalām, krūmājiem utt., iznīcināt vai atstāt?”
Oskars Keišs: “Esmu viens no šeit lamātajiem zinātniekiem un ekspertiem. Arī šogad apbraukāju Balvu, Rugāju, Baltinavas un Kārsavas novadu pļavas. Redzot to, kā saimnieko dažs labs “saimnieks”, mana vecāmamma (1903 – 2001) kapā riņķī apgrieztos. Šķiet, ka daba un kārtīgi padarīts darbs vairs interesē tikai reto. Esam Kārļa Skalbes stāstā “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”, kur pusdienās kaujam treknas lakstīgalas, kas vairs nedzied, un karotes aizbāžam aiz debesīm. Visus vairs interesē nauda un tikai nauda. Mums PAŠIEM vairs neko citu nevajag – bez dabas jau var iztikt, vai ne?”
