Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. jūlijs, 2013
Drukāt

Labsirdīgās Anglo-Nūbijas kaziņas
 Sējas novada “Kliņķos” (1)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Sējas novada Kliņķu mājās savus pirmos mazuļus – sešus brīnumjaukus kazlēnus – nesen sagaidīja četras Anglo-Nūbijas kaziņas. Pavisam nu saimniecībā, ieskaitot trīs āžus, nu ir trīspadsmit šīs šķirnes kazu. 


 

Latvijā šīs kazas ir maz izplatītas. Daudz iecienītākas tās ir ASV, kur no visām piena kazu šķirnēm nūbietes ir vispopulārākās. Anglo-Nūbijas kazas dod mazāk piena nekā citas liela auguma kazas, bet Anglo-Nūbijas kazu pienā ir augstāks olbaltuma (ap 5%) un tauku saturs (3,8 – 4%). Tāpēc šo kazu pienu ļoti iecienījuši siera ražotāji, jo noteiktam daudzumam siera vajadzīgs mazāk piena.

Anglo-Nūbijas kazu īpašās pazīmes ir šaura seja ar tā saukto romiešu degunu, kad purna muguriņa ir izliekta uz leju, un platas, garas ausis, kas uz leju stiepjas gluži kā zvani. “Kliņķu” saimniece INGA CERBULE stāsta, ka tieši garo zvanveida ausu un apspalvojuma dažādās krāsas dēļ viņai tās tā iepatikušās. Piemēram, viena no “Kliņķos” mītošajām kaziņām ir melna ar baltiem punktiņiem, otra – pilnībā melna, cita – rudi brūna.

Pirmās četras Anglo-Nūbijas tīršķirnes kaziņas un trīs āžus Cerbuļu ģimene 2012. gada martā iegādājās Vācijā kazu audzētavā “Hoyers” . Nu pagājis jau vairāk nekā gads, kopš tās mīt Latvijā. Āži – Neptūns, Onikss un Dragon Year (tulk. no angļu val. – Pūķa gads) un kazas – Zumba, Luna, Fiona un Narnija – sasniegušas viena gada vecumu un kļuvušas par vecākiem saviem pirmajiem kazlēniem – Poseidanam, Pumai, Priusam, Montezumam, Kameo un Koriandram. Grūtniecība kazām ilgst piecus mēnešus. Atšķirībā no kucēniem, kas pasaulē ierodas kurli, akli un bezpalīdzīgi, kazlēni piedzimst jau ar vaļā acīm un ļoti attīstīti. Jau vienu dienu veci āzīši pūlas aplekt māsas – tik ļoti seksuāli attīstīti ir šie dzīvnieki. Turklāt kazlēniņi ir arī ļoti jautri. Pat nebaidoties no mūsu, svešo ļaužu, klātbūtnes un fotokameras, tie, draiski lēkājot, labprāt izmet kādu riņķi. 
kazas4_DB

Divas “Kliņķu” Anglo-Nūbijas kaziņas pasaulē laida pa diviem kazlēniem, divas – pa vienam. Divi kazlēniņi ir vēlamais mazuļu skaits vienā metienā, īpaši jau jaunām kazām, stāsta “Kliņķu” saimniece. Ja kazlēniņu ir vairāk – trīs vai četri –, māte tos nespēj pienācīgi pabarot, jo kazai ir tikai divi pupi. Stiprākie kazlēni grūž nost mazākos, un tie nedabū kārtīgi paēst. Tad palīgā jānāk cilvēkam un kazlēni jābaro mākslīgi. Reiz, kad kādai parastajai kazai, ko “Kliņķos” audzēja agrāk, piedzimuši vairāki kazlēni, palīgā nākusi pat kucīte un ļāvusi tiem sildīties pie sava biezā, mīkstā kažoka.

Barošanas ziņā Anglo-Nūbijas kaziņu prasības nav augstas. Vasarā tās ganībās kāri grauž leknu zāli, ziemā pārtiek no siena un skābsiena. Papildus tām jādod kombinētā barība, bagātināta ar dažādiem vitamīniem un mikroelementiem. Kaziņas labprāt laiza speciālo zālēdājiem paredzēto sāli. Ik pa laikam saimniece savas mīlules palutina arī ar “laizāmajiem spaiņiem”, kas arī satur dzīvniekiem ļoti vajadzīgos vitamīnus un minerālvielas.

Anglo-Nūbijas kazas mēdz būt ar un bez ragiem, biežāk gan ar ragiem, stāsta Inga Cerbule. “Kliņķu” kazu mazuļi pasaulē nāca ar ragu aizmetņiem, taču tos, kā tas pieņemts arī citur pasaulē, piededzināja, lai vairs neaug. Citādi ragi mēdz iesprūst aploka žogā vai arī dzīvnieki viens otru vai saimnieku var nejauši savainot.

– Kazai nezin kāpēc bieži vien piedēvējam sliktas rakstura iezīmes. Mēdz teikt – kaza tāda un šitāda… Patiesībā kazas ir tīrīgi, jauki, saprātīgi un patīkami dzīvnieki, – uzsver Inga Cerbule.

 

Anglo-Nūbijas kazas:

vienas no augumā vislielākajām kazām

raksturs – draudzīgs, labsirdīgs, maigs

seja – šaura ar tā saukto romiešu degunu, kad purna muguriņa izliekta uz leju, ausis – platas, garākas par purnu

pieaugusi kaza sver, sākot no 80 kg, āzis – sākot no 100 kg

skausta augstums kazām – ap 80 cm, āžiem – ap 100 cm

dzīves ilgums – 12 un pat vairāk gadi

 

UZZIŅAI:

Anglo-Nūbijas kazu šķirne ir radīta Lielbritānijā. Par tās izcelsmes brīdi var uzskatīt 1896. gadu, kad pirmo reizi minēta šī kazu šķirne. Anglo-Nūbijas kazas veidoja, sakrustojot no Indijas, Vidējiem Austrumiem un Āfrikas ziemeļu daļas atvestos garausainos, eksotiskos āžus ar Anglijas vietējām piena kazām.

 

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Gribētos iegādāties vienu Anglo- Nūbijas kaziņu.Vai kāds varētu pateikt,kā to izdarīt?

Draugiem Facebook Twitter Google+