Mobilā versija
+13.1°C
Līga
Piektdiena, 23. jūnijs, 2017
9. jūnijs, 2016
Drukāt

Egils Līcītis: Labu ēstgribu! jeb Veselīgā pārtikā paslēptais spēks (11)

Foto no FAO pētījuma "Ēdamie kukaiņi" un EPA/LETAFoto no FAO pētījuma "Ēdamie kukaiņi" un EPA/LETA

Nesen noklausījos pamācošu radiopārraidi par jauna tipa produktiem, kas pamazām ienākšot Latvijas un tās apdzīvotāju virtuvē un nostiprināšoties ēdienkartē uz palikšanu kā dienišķā maize. Pēc ģenerāltīrīšanas ledusskapī no aukstumtelpas aizvākšot latvieša māgai ierastās, tradicionālās, bet ārkārtīgi kaitīgās, tāpēc izbrāķējamās dūmudesas un cauraudzi – to vietā plauktos likšot modernās galda kultūras ēdamvielas. Jūs taču esat uz kārā zoba pamēģinājis godži gardās ogas vai čia sēklas? Cīņā pret liekiem kilogramiem un ceļā, lai kļūtu par svaigēdāju, vajadzētu lietot augstvērtīgus uzturproduktus – kinoju un graudaugu batoniņus. Vieslektors radio stāstīja, ka nākotnē par neatņemamu ēdienreižu sastāvdaļu būšot kukaiņi – svaigā, kaltētā, marinētā, ceptā, rīvētā un Mārtiņam Rītiņam vien zināmā veidā pagatavoti – kā nozīmīgs olbaltumvielu avots cilvēka organismam. Līgo mielastam savlaicīgi nav vis jāsien trekni jāņusieri, bet galdā jāvīkšī ar ultravioleto starojumu apstarota, vitamīniem bagātināta maize, jo tikai veselīgā pārtikā ir paslēpts milzīgs spēks. Pirms doties meklēt papardes ziedu, ieķeriet krietnu šļuku krila eļļas – vislabāko potences toniku. Droši vien ekoloģiskie ēdāji kaut kā īpaši arī nokārtojas kastītē – zaļi un smaržīgi.

Jāatzīst, ka mūsu tauta no pagātnes līdz šodienai ir attīstījusies un mainījusi ēšanas paradumus. Tā, piemēram, no putras strēbšanas un kļocku ēšanas mūsdienās dodam priekšroku smalkākām riktēm un virumiem. Kāpēc gan mēs ar labu apetīti nevarētu pārtapt par svaig­ēdājiem?

Diemžēl rīmas, kam tikai gruntīgi saēsties, nobālē un kāpjas prom no jaunajiem produktiem piekrautās bufetes. Viņi piesārņos organismu ar tauk- un šlakvielām, bet spītīgi atteiksies pagaršot kukaini. Sēkliņu knābāšana? Virzas un gārsas lapiņu čāpstināšana? Pē, šādai maltītei jānoslēdzas ar pelašķu tējas vai vērmeļu uzlējuma kausu kā pirmās palīdzības līdzekli pret vēdera graizēm. Cilvēks nedrīkst kļūt pats savam ķermenim bende, dzīvot tukšā dūšā, atsakoties palutināt sevi ar liesumiņu, kūpinājumu un doktordesas ņuku. Tā spriež vēderam vergi, pie netiklas gastronomiskas uzdzīves ieradinātie, un viņiem neiestāstīsi, ka bruņrupucis no lapiņām vien pārtiek un piedzīvo 200 – 300 mūža gadus! Tāpat kā vācieši pavasarī kļūst traki pēc sālsūdenī apvārītiem sparģeļiem (un pazīstu latviešus, kas sekmīgi piedalītos sacensībā par Vācijas čempiona titulu balto kātu nolocīšanā), tā mums sezonāli izdalās kuņģa sula un ietvīkstas garšas kārpiņas, jūtot pirmo jūnija zemeņu smaržu dārznieka tirgus ratiņos. Apsveicu visus, kas būs izvilkuši līdz jaunajiem kartupeļiem! Mostas vilka apetīte, vien iedomājoties par ņam-ņam kraukšķīgiem mazsālītiem gurķīšiem, gailenīšu mērci. Ar tiem ne tikai spēkavīrs, bet arī izkāmējis pilsonītis notiesās tonnu tikko no vagas raktu tupeņu. Un alus, nevis krila eļļas dzeršana pie latviešiem ir vecum vecā lieta! Kad piknikā pie dabas krūts maizītes sasmērētas, glāzes piepildītas un uz karstām oglēm apbrūnina sānus latviešu nacionālajam ēdienam, lai ņergas, ekobarības propagandētāji iesāla savas pavārpamācības!

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Super raksts!!!

  2. Visvērtīgākā ir svaigu kukaiņu ēšana !
    Arī sportiskākā: kamēr ōme vaktē dzīvokli, tamēr ģimenīte piepilsētas pļavās tvarsta sienāžus, ērces, skarabejus u.c. ēdamvielas …

  3. Visvērtīgākā ir svaigu kukaiņu ēšana !
    Un sportiskākā: var pļavā ķerstīt sienāžus, ērces, skarabejus …
    Blagodaķ !

  4. Kas man- aprobežotai,vecai tantei laukos paskaidros un arī parādīs tos čia-čia,kinoja, Godži ogas (dzirdētas gan ir GoLdži šūnas)? Un ar ko tās visas ēd? Citādi varu traki izgāzties, moderni kulināri izglītotā sabiedrībā nejauši nokļūstot.

  5. Izlasīju… un kur jēga šim sacerējumam? Varēja tak vienā teikumā uzrakstīt:)!

  6. Stulba ironija.

Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt izsūtāmo sarakstus (17)Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt apcietināmo, nošaujamo un izsūtāmo sarakstus
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Vides dienests un Koļegova guļ

Svētdien, 18. jūnijā, Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks teritorijā, kur tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 1,2 hektāru platībā. Valsts policija par notikušo sākusi kriminālprocesu. Vakar tika paziņots, ka Valsts vides dienesta (VVD) inspektors pēc pārbaudes konstatējis, ka ugunsgrēka postītajā teritorijā atradušies arī bīstamie sadzīves atkritumi. Tikmēr sabiedrībā izskan pārmetumi Ingas Koļegovas vadītajam Valsts vides dienestam par to, ka nav bijusi kontrole atkritumu ievešanā, glabāšanā, un par iespējamu bezdarbību, jo ziņojumi par atkritumiem teritorijā bijuši jau pagājšruden.

Vai veselības aprūpes pieejamība jāsaista ar nodokļu nomaksu?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (1)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (3)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Liepnieks: Trukšņa pārvēlēšana ir jocīga un neticama (8)“Es zināju, ka socioloģija Jūrmalā bija Trukšņa kungam labvēlīga, bet tas tomēr likās tik jocīgi. Tas, ka viņš tik pārliecinoši uzvarēja ar tik jaunu un īpatnēju kampaņu, ir pilnīgi neiedomājami,” polittehnologs Jurģis Liepnieks apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs", komentējot Gata Trukšņa pārvēlēšanu Jūrmalas mēra amatā.
Draugiem Facebook Twitter Google+