Foto no FAO pētījuma “Ēdamie kukaiņi” un EPA/LETA

Egils Līcītis: Labu ēstgribu! jeb Veselīgā pārtikā paslēptais spēks 11

Nesen noklausījos pamācošu radiopārraidi par jauna tipa produktiem, kas pamazām ienākšot Latvijas un tās apdzīvotāju virtuvē un nostiprināšoties ēdienkartē uz palikšanu kā dienišķā maize. Pēc ģenerāltīrīšanas ledusskapī no aukstumtelpas aizvākšot latvieša māgai ierastās, tradicionālās, bet ārkārtīgi kaitīgās, tāpēc izbrāķējamās dūmudesas un cauraudzi – to vietā plauktos likšot modernās galda kultūras ēdamvielas. Jūs taču esat uz kārā zoba pamēģinājis godži gardās ogas vai čia sēklas? Cīņā pret liekiem kilogramiem un ceļā, lai kļūtu par svaigēdāju, vajadzētu lietot augstvērtīgus uzturproduktus – kinoju un graudaugu batoniņus. Vieslektors radio stāstīja, ka nākotnē par neatņemamu ēdienreižu sastāvdaļu būšot kukaiņi – svaigā, kaltētā, marinētā, ceptā, rīvētā un Mārtiņam Rītiņam vien zināmā veidā pagatavoti – kā nozīmīgs olbaltumvielu avots cilvēka organismam. Līgo mielastam savlaicīgi nav vis jāsien trekni jāņusieri, bet galdā jāvīkšī ar ultravioleto starojumu apstarota, vitamīniem bagātināta maize, jo tikai veselīgā pārtikā ir paslēpts milzīgs spēks. Pirms doties meklēt papardes ziedu, ieķeriet krietnu šļuku krila eļļas – vislabāko potences toniku. Droši vien ekoloģiskie ēdāji kaut kā īpaši arī nokārtojas kastītē – zaļi un smaržīgi.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Jāatzīst, ka mūsu tauta no pagātnes līdz šodienai ir attīstījusies un mainījusi ēšanas paradumus. Tā, piemēram, no putras strēbšanas un kļocku ēšanas mūsdienās dodam priekšroku smalkākām riktēm un virumiem. Kāpēc gan mēs ar labu apetīti nevarētu pārtapt par svaig­ēdājiem?

Diemžēl rīmas, kam tikai gruntīgi saēsties, nobālē un kāpjas prom no jaunajiem produktiem piekrautās bufetes. Viņi piesārņos organismu ar tauk- un šlakvielām, bet spītīgi atteiksies pagaršot kukaini. Sēkliņu knābāšana? Virzas un gārsas lapiņu čāpstināšana? Pē, šādai maltītei jānoslēdzas ar pelašķu tējas vai vērmeļu uzlējuma kausu kā pirmās palīdzības līdzekli pret vēdera graizēm. Cilvēks nedrīkst kļūt pats savam ķermenim bende, dzīvot tukšā dūšā, atsakoties palutināt sevi ar liesumiņu, kūpinājumu un doktordesas ņuku. Tā spriež vēderam vergi, pie netiklas gastronomiskas uzdzīves ieradinātie, un viņiem neiestāstīsi, ka bruņrupucis no lapiņām vien pārtiek un piedzīvo 200 – 300 mūža gadus! Tāpat kā vācieši pavasarī kļūst traki pēc sālsūdenī apvārītiem sparģeļiem (un pazīstu latviešus, kas sekmīgi piedalītos sacensībā par Vācijas čempiona titulu balto kātu nolocīšanā), tā mums sezonāli izdalās kuņģa sula un ietvīkstas garšas kārpiņas, jūtot pirmo jūnija zemeņu smaržu dārznieka tirgus ratiņos. Apsveicu visus, kas būs izvilkuši līdz jaunajiem kartupeļiem! Mostas vilka apetīte, vien iedomājoties par ņam-ņam kraukšķīgiem mazsālītiem gurķīšiem, gailenīšu mērci. Ar tiem ne tikai spēkavīrs, bet arī izkāmējis pilsonītis notiesās tonnu tikko no vagas raktu tupeņu. Un alus, nevis krila eļļas dzeršana pie latviešiem ir vecum vecā lieta! Kad piknikā pie dabas krūts maizītes sasmērētas, glāzes piepildītas un uz karstām oglēm apbrūnina sānus latviešu nacionālajam ēdienam, lai ņergas, ekobarības propagandētāji iesāla savas pavārpamācības!