Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. augusts, 2013
Drukāt

Labu risinājumu Sīrijā nebūs


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Konflikts Sīrijā, kas nu vainagojies ar ķīmisko ieroču izmantošanu un daudziem bojāgājušiem, kā arī starptautiskās sabiedrības gatavību lietot militāru spēku, ilgst jau divus gadus. Eksperti uzskata – tā novēršanā pasaule un arī Eiropas Savienība iesaistījusies pārāk vēlu.


 

Nepieļaut precedenta atkārtošanos

“Labu risinājumu Sīrijā nebūs. Vienalga, vai tas būs raķešu trieciens vai bumbvedēju uzlidojums – iznākums būs draņķīgs, taujāts par notikumiem Sīrijā, norāda Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas profesors Leons Taivāns. “Pašlaik plānotais militārais trieciens lielākoties domāts kā brīdinājums Bašaram Al Asadam, ka starptautiskā sabiedrība neatbalsta šādu rīcību. Zīmīgi, ka ķīmisko ieroču izmēģinājumi Sīrijā notikuši arī līdz šim, tikai tajos cietuši aptuveni simts cilvēku. Tagad, kad to skaits pārsniedzis tūkstoti, ir būtiski Asadam likt saprast, ka šāda rīcība netiks pieļauta. Ja to nedarīs, Asada režīms ķīmiskos ieročus var izmantot pēc pilnas programmas, no kā visvairāk baidās Izraēla,” uzsver profesors.

Leons Taivāns arī atklāj, ka Eiropas un ASV publiskajā telpā pašlaik klejo kāds visai cinisks viedoklis. “Paklusām tiek runāts, ka vajagot likt izkauties šiītu un sunnītu radikāļiem, lai būtu kāds risinājums. Tomēr tās jau tikai runas,” saka profesors.

Tā kā Amerikas Savienotās Valstis, ņemot vērā bēdīgo pieredzi Afganistānā un Irākā, kategoriski nevēlas konvencionālo (sauszemes karaspēka) ieiešanu Sīrijā, tad raķešu triecieni būs vērsti uz Sīrijas militārā mugurkaula salaušanu, ir pārliecināts L. Taivāns. “Pirmais trieciens būs tām militārajām iekārtām, kas var aktivizēt ķīmiskos ieročus, noteikti neskarot šo ieroču glabāšanas vietas. Otrais trieciens galvenokārt tiks mērķēts uz Asada spēcīgāko 4. armijas divīziju,” ir pārliecināts profesors.

Arī Vašingtonas Tuvo Austrumu institūta pārstāvis Džefrijs Vaits norādījis – mērķu vidū būs ceturtās un Republikas gvardes tanku divīziju Damaskas apvidus štābi, kazarmas un aizmugures dienestu objekti. Tāpat raķetes tikšot vērstas pret armijas un izlūkdienesta objektiem, kā arī pret vietām, kam ir simboliska saistība ar Damaskas režīmu.

 

Ar spēcīgām 
bažām nepietiek

Tikmēr Eiropas Savienības balss Sīrijas konfliktā nav pārlieku skaļa. Līdz šim pausts tā nosodījums, un ES augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone paudusi spēcīgas bažas par ķīmisko ieroču lietošanu. Zīmīgi, ka ES dalībvalstu starpā joprojām nav vienota viedokļa, kas un kā būtu jādara. “Diemžēl ES Ārlietu dienests nav guvis starptautisku autoritāti, lai varētu darboties efektīvi. Eiropas Savienībai bija jārīkojas daudz agrāk, jo konflikts ilgst jau divus gadus,” norāda bijušais Eiropas Parlamenta deputāts un ārlietu eksperts Rihards Pīks. “Ja ES ārlietas vadītu cilvēks ar autoritāti starptautiskā līmenī kā, piemēram, Tonijs Blērs vai Joška Fišers, ES ietekme noteikti būtu daudz lielāka,” uzskata R. Pīks. Viņš arī norāda – Ketrīnai Eštonei daudz aktīvāk bija jārunā ar abu naidīgo pušu atbalstītājiem. Tādēļ par ES ietekmīgāko instrumentu šajā situācijā R. Pīks atzīst finanses. 
sirija_JACK_GUEZ_AFP_9

Naudu Sīrijai Eiropas Savienība tiešām gatavo. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere informē – humanitārai un ekonomiskai palīdzībai Sīrijas iedzīvotājiem un apkārtējam reģionam ES šobrīd papildus mobilizē 400 miljonus eiro. “ES kopējais finansējums humanitārās krīzes novēršanai šobrīd (dati par 23. augustu) ir pāri par 956 miljoniem eiro, no kuriem 515 miljoni ir no ES humanitārās palīdzības budžeta un vairāk nekā 449 miljoni eiro no atsevišķām dalībvalstīm,” skaidro I. Vaidere.

Viņa piekrīt, ka ES lielākā problēma šādās krīzes situācijās ir nespēja ātri vienoties par kopīgu nostāju.

Inese Vaidere: “Domstarpību īleni duras laukā no Ketrinas Eštones vadītā dienesta paziņojumiem. Vēl nav pienācis laiks, kad, piezvanot Eštones kundzei, būtu iespējams noskaidrot, kāda ir ES nostāja Sīrijas krīzes jautājumā, un tuvākajos gados situācija būtiski nemainīsies.”

Jāsaka, ka pašlaik uzbrukumu Sīrijai no ES dalībvalstīm atbalstījušas vien Lielbritānija un Francija. Austrija, Beļģija, Itālija un Polija paziņojušas, ka neatbalsta uzbrukumu, jo tam nepieciešams ANO Drošības padomes pilnvarojums.

 

Uzbrukumu 
var novilcināt

ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns vakar paziņojis, ka inspektoru komanda, kas izmeklē Damaskas pievārtē, iespējams, notikušo ķīmisko ieroču lietošanu, Sīrijā paliks, vēlākais, līdz rītrītam. Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs norādījis, ka līdz inspektoru aizbraukšanai militārs uzbrukums Sīrijai netiks veikts.

Sīrijas prezidents Bašars Al Asads noteikti ar to bija rēķinājies, iegūstot laiku, lai inspektoriem vairāk rādītu to, ko vēlas viņš, nevis ANO pārstāvji. Zīmīgi, ka nedēļas sākumā Krievijas laikrakstā “Izvestija” Asads norādījis: “Visi saprot – tas, kas notiek Sīrijā, tā nav nedz tautas revolūcija, nedz prasība pēc reformām. Tas ir terorisms.”

Skarbs viedoklis par šo paziņojumu ir Leonam Taivānam. “Ja Asads saka, ka ķīmiskos ieročus lietojuši teroristi, viņam jāatkāpjas. Tas nozīmē, ka valdošā vara apliecina savu nespēju nosargāt ķīmiskos ieročus no nonākšanas nemiernieku rokās, kas ir tās galvenais uzdevums,” uzsver profesors.

Tomēr Kranfīldas kriminālistikas institūta eksperts ieroču un ķīmisko sprāgstvielu jautājumos Stefans Džonsons ir pārliecināts, ka tieši Asada režīms ir atbildīgs par ķīmisko ieroču izmantošanu pret civiliedzīvotājiem. “Pirmkārt, gāze tikusi lietota ļoti lielos apjomos, un tikai valdības rīcībā varēja būt līdzekļi, lai veiktu tik apjomīgus uzbrukumus,” tā eksperts.

Atgādināsim, ka Sīrijas rīcībā pašlaik ir apmēram 1000 tonnu ķīmisko ieroču, tostarp – 700 tonnu zarīna gāzes.

 

Fakti

Konflikts Sīrijā

Pilsoņkarš Sīrijā ilgst kopš 2011. gada marta, nevienai no karojošajām pusēm nespējot gūt pārsvaru.

Konfliktā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 000 cilvēku, bēgļu gaitās devušies 7,8 miljoni cilvēku.

ANO dati liecina – bēgļu skaits no Sīrijas pietuvojies diviem miljoniem cilvēku.

 

Viedokļi

Artis Pabriks, aizsardzības ministrs: “Kopumā pasaules pozīcija pret Sīriju ir ļoti neadekvāta un novēlota, jo starptautiskā sabiedrība nav spējusi panākt nozīmīgu ietekmi uz Asada režīmu. Tāpēc pieļauta vairāku simtu tūkstošu cilvēku nāve un miljoniem cilvēku došanās bēgļu gaitās.”

 

Inese Vaidere, EP deputāte: “Militārs risinājums iespējams vienīgi kā galējais līdzeklis, lai pasargātu civiliedzīvotājus un pārējo pasauli no ķīmisko ieroču izmantošanas.”

 

Leons Taivāns, LU profesors: “Tuvajos Austrumos pašlaik notiek interesanti procesi – bagātās Austrumu valstis no šā reģiona lēnām izspiež Krieviju un ASV, tādēļ arī Rietumi šajā konfliktā tieši iesaistīties nevēlas.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+