Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. oktobris, 2012
Drukāt

Labus ceļus – jā, zemē ieraktu naudu – nē


Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

“Par ko vēlaties spriest šodienas sarunā par infrastruktūru?” piektdien Krāslavā apmēram piecsimt divu novadu – Krāslavas un Dagdas – iedzīvotājiem jautāja publiskās diskusijas vadītājs Ivars Bušmanis. Atbildes liecināja, ka cilvēkiem visvairāk sasāpējušās problēmas ir ceļi, siltums un ūdens, sociālās lietas, nodokļi.


 

Infrastruktūru – tikai saistībā ar uzņēmējdarbību

“LA” diskusijā ar nosaukumu “Infrastruktūras uzlabošana – reģionu attīstības pamats” vietējās pašvaldības un no Rīgas atbraukušie valsts varas pārstāvji uzsvēra, ka reģionu attīstībai jākļūst par panākumu atslēgu visas Latvijas attīstībai. “Jā, ceļi patiešām ir ļoti svarīgi,” iedzīvotāju viedoklim piekrita Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).

Taču, atgādinājis, ka divdesmit pirmajā gadsimtā nedrīkst samierināties ar situāciju, ka no vienpadsmit pagastiem līdz pieciem nav iespējams aizbraukt pa normālu ceļu un ka vēl joprojām ir ceļi, kur nākas pat likt ierobežojošas zīmes, piemēram, smagajām mašīnām braukt aizliegts, tūliņ sarunai deva citu ievirzi: “Tomēr jāteic, ka ar infrastruktūru vien, uzbūvējot labus ceļus, kultūras namus, estrādes, mēs neradīsim vairāk jaunu darba vietu, patiesībā tā būs zemē ierakta nauda. Infrastruktūra jāvērtē pēc tās efektivitātes.

Mums kopā ar valsti jārada tādi nosacījumi, sākot ar uzņēmēju atbrīvošanu no lielajiem birokrātiskajiem slogiem un beidzot ar nodokļu sakārtošanu, lai arī pie mums, ne tikai Rīgā un citās lielākajās pilsētās vai to tuvumā, būtu izdevīgi sākt uzņēmējdarbību. Patiesībā jāsāk tieši ar attieksmes maiņu, jo tikai tad uzņēmīgākajiem cilvēkiem radīsies motivācija sākt uzņēmējdarbību, kas nodrošinās jaunas darba vietas.”

Vietējās pašvaldības vadītāja redzējumu atbalstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Ja būs tikai infrastruktūras uzlabojumi, tie vēl neko nedos. Ļoti svarīgi ir, lai gan valsts, gan pašvaldības aktivitātes mērķtiecīgi virzītos uz kaut ko vienotu. Te liela loma būs Nacionālajam attīstības plānam, tiesa, pagaidām uz piedāvāto vēl raugāmies ar zināmām šaubām, gaidām uzlabojumus. Mūsu ieteikumi – palielināt produktivitāti un konkurētspēju, pēc iespējas vairāk attīstīt tos pakalpojumus, kas ir ar maksimāli augstu pievienoto vērtību, gudri izmantot valsts stiprās puses, vispirms jau ģeogrāfisko stāvokli, lai veicinātu eksportu, vienlīdz darbojoties gan austrumu, gan rietumu virzienā.”

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovksis (Reformu partija) atgādināja, ka arī ārzemju investoriem interesē, vai no konkrētā novada uz ostām ved labi ceļi, vai šajā novadā ir pieejams darbaspēks, cik tas ir kvalificēts, vai ir pietiekami elektroenerģijas piegādes tīkli, interneta iespējas un tamlīdzīgi. Citiem vārdiem sakot, cik sakārtota ir industriālā teritorija.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis skaidroja, cik plašu jautājumu loku sevī ietver infrastruktūras uzlabošana, turklāt saistot to tieši ar uzņēmējdarbības attīstību, tad paziņoja: “Liela daļa jautājumu tiek risināti Nacionālajā attīstības plānā, jau 23. oktobrī paredzam to apstiprināt valdībā. Plāns iezīmē galvenās prioritātes – kā nodrošināt valstī ekonomikas izrāvienu. Protams, viena no prioritātēm ir izaugsmi atbalstošu teritoriju jeb reģionu attīstība.”

Premjers sacīja, ka būtiskākais finansējuma avots gan tagad, gan nākamajā plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam ir Eiropas Savienības fondi. Un nosauca šo finansējumu – 4,5 miljardi eiro. Vēl piebilda, ka šogad ceļu rekonstrukcijai un būvei tērējam vairāk līdzekļu nekā treknajā 2007. gadā un ka turpmāk Latgales ceļu sakārtošanai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.

 

Jautājumu gūzma premjeram
Krasl_Dombr_IBu_8

– Kas tiek darīts, lai no izpārdošanas ārzemniekiem pasargātu Latvijas zemi?

Valdis Dombrovskis: – Šonedēļ Valsts prezidents parakstīja rīkojumu zemkopības ministrei par Latvijas zemes fonda izveidi. Tas, ka Latvijas valstij būs iespēja iegādāties zemi un iznomāt to lauksaimniekiem, ierobežos zemes izpārdošanu ārzemniekiem. Turklāt mums jau ir vairākas iestrādes. Piemēram, programma, kuras ietvaros “Latvijas Valsts meži” no privātpersonām iegādājas mežus – arī ar mērķi ierobežot mežu teritoriju nekontrolētu izpārdošanu ārzemniekiem. Savukārt, lai palīdzētu zemniekiem tikt pie lauksaimniecības zemes, šogad caur Lauku atbalsta dienestu un Hipotēku banku esam sākuši lauksaimniecības zemes kreditēšanas programmu, lai zemi varētu iegūt ar atvieglotiem noteikumiem. Pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu, pirmie piešķirtie desmit miljoni tūlīt jau būs iztērēti.

– Pieteikumi jau ir par 18 miljoniem. Vai sekos nākamais piešķīrums?

– Jā, valdībai būs ļoti drīz jālemj par papildu piešķīrumu.

– Lemsiet vai piešķirsiet?

– Piešķirsim.

– Vai nevajadzētu garantētas ES fondu kvotas Latgalei nākamajā plānošanas periodā?

– Strādājam pie tā, lai reģioniem, arī Latgalei, finansējums būtu iezīmēts. Par reģionu kvotām nopietni tiek domāts. Nākamajā plānošanas periodā reģionu attīstība lielā mērā tiks balstīta uz policentrisko principu.

– Pašlaik reģionālie ceļi noasfaltēti 75% apmērā, Nacionālajā attīstības plānā līdz 2020. gadam paredzēts noasfaltēt jau 100% apmērā, bet vietējās nozīmes ceļus – 50%. Vai tam būs finansējums? Cik zināms, pieprasījums ir 18 miljardi, reālā iespēja – trīs četri miljardi.

– Jā, ministrijas un pašvaldības ieraksta savas vēlmes. Skaidrs, ka beigās finansiāli gali nesaiet kopā. Mēs cenšamies vēlmes sabalansēt ar iespējām.

Pārresoru koordinācijas centrs pūlas veikt gandrīz vai neiespējamu uzdevumu – šos 18 miljardus iespiest šajos trīs līdz četros miljardos. Tas nav viegls uzdevums, bet, ja mēs gribam, lai Nacionālo attīstības plānu pēc tam varam arī reāli izmantot, tas acīmredzot ir jāizdara.

– Vai kādreiz tiks atjaunots ceļu fonds?

– Mums aizvien valstī ir ceļu fonds, kas darbojas kā valsts pamatbudžeta programma. Skaidrs, ka līdzekļu apjoms, kas tiek novirzīts ceļiem, vēl arvien ir nepietiekams, līdz ar to būs jādomā, kā turpmākajos gados to pakāpeniski palielināt. Mēs neplānojam atgriezties pie prakses, kad bija tā sauktie specbudžeti.

– Būtu pareizi, ka tie, kas vairāk brauc, vairāk arī maksā par ceļiem. Vai nākotnē domāts par šo sasaisti?

– Diskusijas notiek. Budžeta plānošanā sasaistīt ar kaut kādiem procentiem un akcīzes nodokli – jā, potenciāli to var darīt

– Kad atsāks pensiju indeksāciju?

– Domāju, ka 2014. gadā, sākot vismaz ar mazajām pensijām.

 

Dagdas uzņēmējs Raimonds Nipers: “Vai ar lielo nodokļu slogu ir vēlme atbrīvot valsts teritoriju no iedzīvotājiem?”

Valdis Dombrovskis: “PVN mēs jau no šā gada 1. jūlija samazinājām no 22 uz 21 procentu, kas ir tāds pats līmenis kā Lietuvā un Spānijā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana notiek, rezultātā nonāksim līmenī, kas ir salīdzināms ar Lietuvu un Igauniju.

Neapliekamo minimumu strauji pacelt nevaram tāpēc, ka ap 40% no visām algām privātajā sektorā ir minimālā alga un ka daudzi negodprātīgi uzņēmēji algas maksā aploksnēs. Jā, valstij ir jāsper solis nodokļu samazināšanas virzienā, bet arī uzņēmējiem jāsper solis, nākot ārā no ēnu ekonomikas.”

Jānis Endziņš: “Gruzijā ēnu ekonomikas īpatsvars sasniedza 70% un bija augsti darbaspēka nodokļi. Viņi tos samazināja pamatīgi un – atrisinājās arī ēnu ekonomikas problēma, budžetā ienākumi palielinājās. Jautājums – vai šāds risinājums nostrādātu arī Latvijā?”

Vjačeslavs Dombrovskis: “Darbaspēka nodoklis patiešām ir diezgan liels slogs – apmēram 46% no darbaspēka izmaksām, un tas ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, aptuveni divas reizes lielāks nekā Īrijā. Ceru uz premjera atbalstu problēmas risināšanā, turklāt, pārnesot nodokļu slogu uz nekustamo īpašumu nodokli, dabūsim darbaspēka nodokļa samazinājumu vēl uz kādiem trim četriem procentu punktiem.”

 

 

Novadu 11. Grāmatu svētku atbalstītāji Krāslavā:

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Zemkopības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Lattelecom”, “Vienotība”, Reformu partija, Zaļo un zemnieku savienība, SIA “Drukātava”, SIA “Skapīc”, SIA “Vesta-LK”, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, dr. Pāvils Vasariņš (Toronto), Mārtiņš Lasmanis (Zviedrija), Alfrēds Rubiks, Krāslavas novada dome.

Sadarbības partneri: Latvijas Banka, “LDz Cargo”.

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Krāslavas Vēstis”, www.kraslava.lv, www.bibliotekakraslava.lv.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+