Juris Lorencs: Lācis iesnaudies? 3
Prognozes apstiprinājušās, svētdien notikušo Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultāti lielus pārsteigumus neatnesa. Līdere ar 54% ir Kremļa lolotā un balstītā varas partija “Vienotā Krievija”, tai seko komunisti un Žirinovska vadītie liberāldemokrāti ar 13,5%. Sarakstu ar 6% noslēdz “Taisnīgā Krievija”. Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru.
Tomēr izskatās, ka šoreiz trīs domē iekļuvušajiem pseidopozicionāriem nāksies cītīgāk iejusties savās lomās. Lieta tāda, ka šajās vēlēšanās tikai pusi (tātad 225 no 450) deputātu ievēl pēc partiju listēm, bet otru pusi – tiešās vēlēšanās vienmandāta apgabalos. Kā liecina provizoriski rezultāti, šajos apgabalos vislabāk veicies “Vienotajai Krievijai”. Saskaitot kopā visus izcīnītos mandātus, izskatās, ka šoreiz “Kremļa partija” iegūs pilnīgu kontroli pār parlamentu, proti, 300 vietas jeb konstitucionālo vairākumu.
Vai Putins un Medvedevs var priecāties? Jā un nē. Vislielākais ieguvējs varbūt ir “Vienotās Krievijas” formālais līderis premjers Medvedevs. Pēc šiem panākumiem Putinam būs grūtāk atbrīvoties no tautā ne visai populārā valdības vadītāja, kas pēc vasarā Krimā notikušās neveiklās sarunas ar pensionāriem tautā ieguvis iesauku “naudas nav, bet jūs turaties”.
Par varas panākumu uzskatāma pilnīgā kontrole pār Valsts domi, kas nodrošinās efektīvāku parlamenta sadarbību ar valdību un prezidenta administrāciju. Taču darvas karote medus mucā ir tautas politiskā apātija – vēlēšanās piedalījušies vien 48% balsstiesīgo. Tā vien izskatās, ka krievu lācis ir iesnaudies. Bet varbūt tas vēl nemaz nav tā īsti pamodies no ziemas miega?
Īpaši zema aktivitāte bijusi abās galvaspilsētās – Maskavā un Sanktpēterburgā. Krievijas “Ziemeļu galvaspilsētā” Pēterburgā (starp citu, Putina un Medvedeva dzimtenē) vēlēšanās piedalījušies vien ap 20%. Kas ir atlikušie 80%, ko viņi patiesībā domā? Pats Putins vēlēšanu naktī šo apātiju raksturoja kā “Krievijas tuvošanos Rietumiem”. Tā sakot, arī pie mums cilvēkus politika vairs nemaz tik ļoti neinteresē, visi apmierināti.
Bet vai tā ir? Diezin vai. Ar Krimas atgūšanu saistītā eiforija ir aizgājusi, palikusi vien ieilgusī saimnieciskā krīze un devalvētais rublis, kas daudziem licis pamatīgi savilkt jostas. Tomēr cerēt, ka šis “klusējošais vairākums” sevī lolo tikai Rietumiem (un tātad arī Latvijai) draudzīgas idejas, arī ir naivi. Tāpat der atcerēties, ka visi lielie satricinājumi mūsu kaimiņvalstī sākušies nevis “pusaziātiskajā” Maskavā, kā to nereti dēvē krievu inteliģence, bet tieši rietumnieciskajā Pēterburgā – Dekabristu sacelšanās (1825), Februāra un Oktobra revolūcija (1917). Tuvākais lielais pārbaudījums Krievijai var izrādīties valsts Rezerves fonda izsīkums, kas pagaidām vēl ļauj uzturēt valstī samērā augstu labklājības līmeni.
Starp citu, ne mazāk zīmīgs (un Eiropas nākotnei, iespējams, pat svarīgāks) balsojums aizvadītajā svētdienā notika Vācijā, kur tika vēlēts Berlīnes (kas ir Vācijas federālā zeme) parlaments. Un atkal jau kārtējā Angelas Merkeles un viņas Kristīgo demokrātu partijas neveiksme. Toties panākumus guvuši galējie spēki – “Kreisie” un labējā partija “Alternatīva Vācijai”, turklāt ar neparasti augstu vēlētāju aktivitāti – 67%. Izskatās, ka nākamajā Vācijas galvaspilsētas valdības koalīcijā kopā ar “sociķiem” un “zaļajiem” pie viena galda sēdēs arī kādreizējās Austrumvācijas kompartijas politiskie mantinieki. Un tas Vācijā, kur saimniecība un labklājība patlaban zeļ un plaukst! Neparasta, bieži vien neizskaidrojama, nemotivēta vēlētāju uzskatu radikalizācija – par to visvairāk vajadzētu uztraukties Eiropas un arī Latvijas politiķiem.
