Mobilā versija
+2.7°C
Lilija, Liāna
Svētdiena, 30. aprīlis, 2017
11. janvāris, 2017
Drukāt

“Ameli” mīļlāču ceļojums no Kalnciema tirdziņa līdz Londonai un “Dior” (7)

Foto - Andris Ozoliņš un FacebookFoto - Andris Ozoliņš un Facebook
Viedoklis

Ilizane Grīnberga, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Ādas izstrādājumu dizaina izglītības programmas vadītāja: ""Ameli" lāči ir īsts meistardarbs gan vizuālā, gan amatniecības aspektā. Klasisko lāča veidolu ietērpjot citu zvēru kažokos, veidojas neatvairāms salikums, kas nespēj atstāt vienaldzīgu ne lielu, ne mazu skatītāju. Tas aicina paņemt rokās un pieglaust pie vaiga. Apbrīnojams ir lāču atšķirīgais raksturs un smalkās faktūru nianses, kā arī piegrieztņu smalkums un tehnoloģiskais risinājums, kas, visticamāk, tapis daudzos jo daudzos mēģinājumos. Tikai tad lieta var izskatīties tik profesionāla un nesamākslota vienlaikus."

Rotaļlācītis ir viena no pasaules populārākajām rotaļlietām, kas saglabājusi savu pievilcību arī mūsdienās. Eiropas lielākajās pilsētās pat notiek speciālas starptautiskas lāču un dāvanu izstādes, kurās nav nemaz tik viegli kļūt par dalībnieku. Piemēram, lai iekļūtu vienā no šā žanra prestižākajām 2016. gada izstādēm Londonā – Hugglets festivālā “Teddies 2016” –, dalībnieki divu gadu garumā tika īpaši atlasīti. Šajā festivālā ar savu rotaļlācīšu versiju piedalījās arī zīmola “Ameli.lv” radītie rotaļlāči.


Liepāja – Londona

“Kopā ar kolēģi Ingu Renkaiti savu rotaļlāču karaļvalsti nodibinājām 2009. gadā, kad vēl bija pats dziļākais krīzes laiks. Uzņēmumu izdevās izveidot ar pašu spēkiem, bez bankas kredītiem vai milzīgiem laimestiem loterijā,” atceras ādas apģērbu dizainere Anda Baķe.

“Laiks, kad daudzi bija izmisumā un neziņā, mums izvērtās izaicinājuma pilns un ļoti radošs. Sākām ar milzīgu apņēmību un pārliecību, ka lācītim jābūt. Es rūpējos, lai tas viss kopā labi izskatās, Inga darbnīcā modelēja pirmos lāčukus. Līdz ar meitiņas Amēlijas piedzimšanu tapa skaidrs arī uzņēmuma nosaukums – “Ameli”. Kad uzpucētos lāčukus palaidām pasaulē, vienu no pirmajiem iegādājās Liepājas mēra kundze, un tā viens pēc otra lācēni atrada sev mājas. Tagad mūsu lāči ceļo pa visu pasauli un tos var redzēt sēžam dažādu pasaules mēroga slavenību mājās, arī tādos modes namos kā “Dior”,” stāsta lāču “mamma”.

Lācīšu tapšana

“Pirmo regulāro naudu sāku pelnīt Kalnciema tirdziņā Rīgā, kas tobrīd bija laba iespēja dizaineriem pārdot savus darbus. Par pirmajiem nopelnītajiem 500 latiem atvērām nelielu salonu darbnīcu Rīgā, kur šujam. Lācīšus izgatavojam no augstvērtīgas dabiskās ādas un kažokādas. Tad tos izšujam un papildinām ar dabiskām upes pērlēm, “Svarowski” kristāliem, zīda mežģīnēm, samta un lina lentēm. Ir mums arī lācīši ar vilnas džemperīšiem un vilnas hūtēm, lina priekšautiņiem un pītiem čiekuru groziņiem. Lāči tiek šūti ar rokām, acis tiek izveidotas no ādas, un ķermenis piepildīts ar gaisīgām sintapona granulām. Kad lācis gatavs, tam tiek izgatavots atbilstošs vizuālais noformējums. Tā kā lāču piegrieztnei ir četri izmēri, lietojot dažādus materiālus, izveidojas plašs sortiments. Mums ir darba dalīšana. Inga pārrauga šūšanas procesu un nodrošina kvalitatīvu roku darbu. Es esmu tā, kas katram lācītim piešķir personību un vārdiņu, kuram līdzi nāk stāsts,” lāču tapšanu ataino Anda.

Tagad “Ameli” lācītis ir īpaša luksusa dāvana tuvam, mīļam cilvēkam, kas novērtē augstvērtīgu roku darbu. Tas ir 100% Latvijā radīts produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Bet kas tos iegādājas visvairāk?

Rotaļlieta kā aizgādnis

“No krieviem bieži dzirdēts, ka viņiem lācis ir ģimenes simbols un tradicionāli mātes dāvina savām meitām lāci kā ģimenes aizgādnieka simbolu. Īpaši tas bija redzams, kad Latvijā norisinājās starptautiskais mūzikas festivāls “Jaunais vilnis”, kur lācīšu gada normu izpirka dažu dienu laikā. Šo vietējo produktu augstu novērtēja gan dažādas estrādes zvaigznes, gan Krievijas magnāti. Sirsnīgi ir stāsti, kā lācītis atrod savu saimnieku. Atceros brālīti, kurš par savu vasarā nopelnīto naudu nopērk savai trīsgadīgajai māsiņai lācīti, vai puisi, kurš pašā rīta agrumā aizelsies atskrien, lai nopirktu savai mīļotajai visskaistāko lācīti, ko nolikt blakus uz spilvena, kamēr tā vēl guļ… Citreiz lācītim ķepiņās tika iestrādāta kastīte ar saderināšanās gredzenu…” lāču veidotāja gatava dalīties ar daudziem šādiem stāstiem. “Mums katram jādara tas, ko mīlam, ar ko pasauli varam padarīt gaišāku un piepildītāku. “Ameli” lācīši ir mans sirdsdarbs. Un tieši tas tos padara tik īpašus, un lācīši uzrunā cilvēkus neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai nacionālās piederības,” smaida Anda.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. No kažokādas izgatavots lācis, liecina par ļoti slikti gaumi.Rotaļu lācēnu nav pieņemts izgatavot no kažokādas. Vēsturiski jau lācēnus izgatavo no īpaša vilnas auduma, kas atšķiras gan ar krāsu, spalvas garumu un biezumu. Pasaulē tā ir pietiekami labi attīstīta industrija.Rotaļlieta kā aizgādnis, protams, bet pasaulē tie ir kvalitatīvi klasiskie vai ne tik klasiski teddybear lāči, izveidoti no augstas klases materiāliem. Kažokādas lāčus uzskata par ļoti zemu rotaļlietu izgatavotāja līmeni. Rotaļu lācēnam ir jau simts gadu vēsture, vajag papētīt rotaļlietu vēsturi un varbūt pēc tam negribēsies priecāties par no kažokādas izveidotiem lāčiem.

  2. kāpēc nešujat no cilvēku ādas…āda paliek āda…

  3. pretīga ir dabīgā kažokāda un lāči ir bezgaumīgi, drīzāk derētu krievu gaumei

  4. Lācīši skaisti, ko lai saka…bet, ja tie ir izgatavoti no īstas kažokādas, tad man personīgi tas nešķiet visai ētiski – nogalina dzīvnieku, lai no viņa kažoka ādas izgatavotu nedzīvu “dzīvnieku”, rotaļlietu. Kaut kas tur pieklibo ar ētiku.

    • Dzīvniekus nogalina un nogalinās ar vai bez “Ameli” lācīšiem. Nogalina nogalināšanas pēc un – ne jau tieši šo lācīšu dēļ…..Kamēr vien pasaulē pastāvēs dzīvnieku medības – tikmēr cilvēki lietos ādas makus un maciņus….somas un somiņas…zābakus, kurpes un kažokus…ādas jakas un žaketes…pat svārciņus….
      Te nekas nav neētisks….pasaule ir tāda, kāda tā ir – cits šuj kažokus….cits naudas makus….cits apavus….
      Ļoti skaisti tie lācīši ….un izdoma….Tas ir mazākais ļaunums pasaulē – šūt ādas lācīšus….

    • Dzīvniekus nogalina un nogalinās ar vai bez “Ameli” lācīšiem. Nogalina nogalināšanas pēc un – ne jau tieši šo lācīšu dēļ…..Kamēr vien pasaulē pastāvēs dzīvnieku medības – tikmēr cilvēki lietos ādas makus un maciņus….somas un somiņas…zābakus, kurpes un kažokus…ādas jakas un žaketes…pat svārciņus….
      Te nekas nav neētisks….pasaule ir tāda, kāda tā ir – cits šuj kažokus….cits naudas makus….cits apavus….
      Ļoti skaisti tie lācīši ….un izdoma….Tas ir mazākais ļaunums pasaulē – šūt ādas lācīšus….

Tīru enerģiju tīrām rokām (10)EP cenšas gūt atbildes, kā bez subsīdijām gūt zaļu enerģiju, turklāt lētāku
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+