Mobilā versija
+2.9°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
9. novembris, 2017
Drukāt

Lāčplēša dienas notikumi visā Latvijā: Ieskaties, izvēlies, iesaisties! (10)

1. Rīgā ierasti kupla Lāčplēša dienas programma

1no5
Foto: LETAFoto: LETA

Lāčplēša dienu Rīgā atzīmēs ar vairākiem piemiņas pasākumiem – Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāro parādi pie Brīvības pieminekļa, lāpu gājienu, vainagu nolikšanas ceremoniju Rīgas Brāļu kapos un pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, kā arī ar piemiņas brīdi pie pieminekļa Rīgas 6. kājnieku pulka kareivjiem Sudrabkalniņā. Līdztekus tam notiks kultūras pasākumi – izstāde, vairāki koncerti kultūras centros, koncertzālēs un dievnamos.

Tradicionāli ik gadu tikai vienu dienu, 11. novembrī, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izstāda īpašu apbalvojumu – vienīgo zināmo pilno Lāčplēša Kara ordeņa komplektu (I, II un III šķiras ordenis), ko par cīņām Neatkarības karā saņēmis ģenerālis Jānis Balodis (1882–1965). Šogad tam līdzās tiks eksponēts muzeja jaunieguvums – Latvijas armijas kareives Valijas Veščunas-Jansones (1902-1990) III šķiras Lāčplēša Kara ordenis, kā arī citi viņas apbalvojumi, dokumenti, fotogrāfijas un personīgie priekšmeti. Ordeni Valija Veščunas-Jansone saņēma par par drošsirdīgo rīcību 1919. gada 19. novembra kaujā pie Plāņu mājām. Par izrādīto drosmi un pašaizliedzību V. Veščuna-Jansone 1922. gadā saņēma III šķiras Lāčplēša Kara ordeni (Nr.1165), to viņai pasniedza Valsts prezidents Jānis Čakste. Bijusī kareive bija viena no trim sievietēm, kam Lāčplēša Kara ordenis piešķirts.

Rīgā Lāčplēša dienas piemiņas pasākumi sāksies plkst. 9 ar Ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā, pēc tam notiks vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos un pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa. Laukumā pie Brīvības pieminekļa varēs vērot Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāro parādi, bet pie Rīgas pils svinīgo Godasardzes maiņu. Jau tradicionāli atceres pasākums Rīgas atbrīvotājiem notiks arī Sudrabkalniņā, kur līdz ar amatpersonām piedalīsies Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes pārstāvji, bet par svinīgo noskaņu gādās vīru kori “Absolventi”, “Silvicola” un Zemessardzes orķestris.

No plkst. 16 līdz pat plkst. 23 notiks jau par tradīciju kļuvušais pasākums “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”, kurā notiks gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Strēlnieku laukumam, latviešu karavīru piemiņai veltīts svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa, kā arī folkloras kopu, vīru kopas “Vilki”, “Skandinieki”, “Vilkači”, orķestra “Ducele” un etnoroka grupas “Laimas muzykanti” koncerts Latviešu strēlnieku laukumā. Tepat varēs apskatīt brīvības cīnītāju ekipējuma, bruņojuma un sadzīves priekšmetu ekspozīciju. Tradicionāli būs arī uguns plosta palaišana Daugavā.

Savukārt Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā, pasākumā “Daugavmalā mierīgs vakars”, brīvības cīnītāju piemiņai izskanēs koncertprogramma “Vēl viens sapņu dārzs” ar Rīgas Latviešu biedrības kamerkora “Austrums” un Latvijas Zemessardzes kora “Stars”, latgaliešu poproka grupas “Dabasu Durovys”, koklētāju ansambļa “Cantata” un ērģelnieces Larisas Carjkovas piedalīšanos.

Sestdien Lāčplēša dienai veltīti koncerti notiks Rīgas kultūras centros, koncertzālēs un dievnamos. Kora mūzika kopā ar vairāku solistu māksliniecisko sniegumu būs dzirdama Latvijas Universitātes Lielajā aulā koncertā “Īstens latvietis”, bet Rīgas Domā klausītāji aicināti uz Latvijas simtgadei veltītā festivāla “Trīs zvaigznes” koncertu “Latvju rekviēms”, kur varēs dzirdēt orķestra “Rīga”, Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” un vairāku solistu māksliniecisko sniegumu.

Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā būs izglītojošs pasākums bērniem un jauniešiem, kurā būs iespēja iepazīt karavīru ikdienu, apskatīt ekipējuma un ieroču ekspozīciju, cienāties pārvietojamajā lauku virtuvē un vērot paraugdemonstrējumus rīcībai ekstremālā situācijā. Savukārt kultūras pils telpās muzicēs grupa “ElektroFolk” koncertā “Aiz Daugavas vara dārzs”.

Kultūras centrā “Ritums” apmeklētāji gaidīti pasākumā “Vai tādēļ nedziedāju?”, kur koncertēs vairākas folkloras kopas, jauniešu studija “Banga” un vīru koris “Tēvzeme”, kā arī būs radošās darbnīcas un ikviens tiks cienāts ar siltu tēju. Rīgas Latviešu biedrībā notiks latviešu dziesminieku koncerts, bet kultūras centrā “Iļģuciems” būs koncerts “Pērkonvīra pasaka”. Lāčplēša dienai veltīts pasākums “Svecīšu aizdegšana Strazdumuižā” risināsies Latvijas Neredzīgo bibliotēkā.

  1. Rīgā ierasti kupla Lāčplēša dienas programma
  2. Vidzeme
  3. Latgale
  4. Kurzeme
  5. Zemgale

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. lāpu gājiens. aizgūts no NA dieva hitlera lāpu gājieniem kā efektivs uzmanibu piesaistoš faktors. kas smiekligi tad ari krievu laikos lāpu gājieni bija ja pareizi atceros 8 maija vakarā. kukluksklans ari lāpu gājienus praktizeja. tā parakņājoties vēsturē lāpu gājieni nekur nekādos laikos ne ar ko pozitivu nav bijuši saistiti, tāpec NA propogandas PR gājiens principā liecina tikai viņiem par sliktu

    • Kat kāds krievijas pensijas saņēmējs,lēts rusņas propogondons ,spriedīs par Valsts svētu svinēšanu!
      Esi sajaucis svētkus “,jani berzin” tava svētku diena bija 7 novembrī.Līdz nākamajam dzerstiņam pie okupācijas staba ,tev vēl mazliet jāpagaida.

      • slieka atlīda. uzrakstitajam ko iebilst nebija,pārgāja uz savu fantāzijas pasauliti:) argumentu kā vienmer sliekai nav, bet “ir pārlieciba”

    • Rakņāšanās starplaikā pamēģini ielāgot, kā pareizi rakstāms vārdiņš propaganda. Lai tāds “nieks” nepadarītu pavisam smieklīgu tavu “rakumu”.

      • NA nacistu pedejais arguments, kad argumentu nav ir pareizrakstiba čatā. pēc utibas jau pretim nav ko likt, tad nu vismaz gramatikai piesiesies:) vai tapec tu neizlasi un nesaprati uzrakstito? lieliski saprati un tev nepatika kad tik klaji taisnibu acīs pasaka:)

        • Acīs tu, “jani berziņ”tizlais gļēvuli,baidies teikt.

          • gļēvule slieka, kura pati noraustijās braukt ciemos te par bailēm un gļēvumu filozofē:) pat jāsmejas. ta tu man ar kalašņikovu draudi, tad no darba atlaist …. un kā nekā tā nekā

          • tu pat neuzrakstiji uz to e pastu, tikai pasludināji ka fufelis un viss, tas ir gadiem ilgi lietots e pasts ko apskatu vairākas reizes dienā un kā nav no tevis slieka ziņa tā nav varonis tu esi tikai te kad nacnaids jākurina, kad jāatbild par saviem vārdiem, tad tu pazūdi

  2. Par laimi joprojām ir latviešu vecākās paaudzes zināma daļa, kurai nav pieņemama tā vēstures falsifikācija un noklusēšana, kas ir saistīta ar LR dibināšanu. LR dibināšanas īstā diena ir 1917.gada 29. novembris. Runa ir par Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes (LPNP) lomu LR izveidošanā 1917.gada novembra beigās. 1917.gada 29. novembrī Valkā tika nodibināta LPNP. Tā 29.novembrī pieņēma deklarāciju par Latvijas kā apvienotas un autonomas valsts izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales apriņķos. 1917.gada 29. novembrī Valkā sapulcējās lielākās latviešu partijas un sabiedriskās organizācijas. Tika formulēti LPNP galvenie uzdevumi — Latvijas Satversmes sapulces sasaukšana, autonomijas projekta izstrādāšana, Latvijas teritoriālā apvienošana, ārvalstu informēšana. 1917.gada 2. decembrī LPNP deklarēja, ka līdz Satversmes sapulces sasaukšanai tā ir vienīgā pilntiesīgā latviešu tautas pārstāvētāja. Paziņojumā ārvalstīm LPNP norādīja: „Ievērojot latvju tautas sensenās tieksmes pēc politiskas brīvības un autonomas Latvijas, kas jo spilgti parādījās 1905. gada atsvabināšanas cīņās, un nostājoties uz tautu pašnoteikšanās tiesību principu pamata, Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome uz visstingrāko protestē pret jebkuru Latvijas sadalīšanu un it īpaši pret Kurzemes vai arī visas Latvijas pievienošanu vai kaut kādu saistīšanu pie Vācijas, un līdz ar to pasludina, ka Latvija, kurā ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valstsvienība, kuras stāvokli, attiecības uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts”. Jautājums par Valkas lēmumiem ir ļoti svarīgs, – diemžēl arī saistīts ar nelietīgām kroplībām LR valstiskuma vēsturē. Valkā pieņemtie lēmumi jau pašā sākumā tika noklusēti un ignorēti apzināti. Tam bija divi iemesli: 1) Valkas pasākums nebija angļu-franču iniciatīva, jo šo valstu kungi vēl nebija izvērtējuši visus notikumus un nezināja, ko darīt ar Krievijas nomalēm; viņi latviešiem neatkarību dāvināja tikai apm. pēc gada; 1918. gada 23. oktobrī mutiski, bet 1918.gada 11. novembrī rakstiski tika saņemta de facto Latvijas patstāvības atzīšana no Lielbritānijas ārlietu ministra Balfūra. 2) Valkā nebija angļu-franču kreatūra Ulmanis, kurš sevi vienmēr uzskatīja par lielāko “lāčplēsi” un nekaunīgi noklusēja īstos valsts izveidotājus un viņu ieguldījumu LR tapšanā. Droši var teikt, ka LR izveidošana ir vienota ar latviešu inteliģencei populārām nelietībām – faktu falsifikāciju un īsto darītāju noklusēšanu. Tā var notikt tāpēc, ka latviešu vērtīgi nevērtīgajam miljonam vēsturiskā patiesība nekad nav interesējusi.

Draugiem Facebook Twitter Google+