Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
28. februāris, 2012
Drukāt

Lāčplēša dienu vai izvēles brīvdienu?


lacplesa_leta

Valdošā koalīcija vakar nolēma pagaidām nevirzīt tālāk Zatlera Reformu partijas (ZRP) sagatavotos Darba likuma grozījumus, kas paredzētu darbiniekam tiesības papildus ikgadējam atvaļinājumam un oficiālajām svētku dienām saņemt vēl vienu apmaksātu brīvdienu sev nozīmīgu svētku svinēšanai.


“Pašlaik mēs nesteigsimies ar Darba likuma grozījumiem un turpināsim diskusijas koalīcijā,” vakar pēc valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sēdes informēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”). Pārējām koalīcijā ietilpstošajām partijām konceptuālu iebildumu pret papildu brīvdienu neesot, taču esot vairāki neatbildēti jautājumi.

Premjers Dombrovskis
vēlētos izvērtēt papildu brīvdienas ietekmi uz valsts tautsaimniecību un budžetu. Papildu brīvdiena nozīmētu tautsaimniecības dīkstāvi, ko gan daļēji kompensētu patēriņa pieaugums. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, ietekme būtu negatīva, bet precīzus aprēķinus premjers nebija gatavs nosaukt. Neoficiāli tiek minēts, ka viena papildu brīvdiena budžetam radītu aptuveni 11 – 12 miljonu latu lielus zaudējumus.

Nacionālā apvienība (NA) uzskata, ka, lemjot par jaunām brīvdienām, vispirms būtu jānosaka oficiālas svētku dienas statuss 11. novembrim – Lāčplēša dienai, kas pašlaik pēc likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” skaitās tikai atzīmējama diena.

 

“Šeit ir runa par prioritātēm. Piekrītam, ka brīvdienas ir dārgs prieks. Tādēļ mēs uzskatām, ka vispirms būtu jāatbalsta 11. novembris, kad dažāda vecuma un tautību cilvēki saliedējas, vienojas ap Latvijas vēsturiskajām vērtībām. Šis priekšlikums mūsu frakcijai šķiet pieņemamāks nekā brīvdiena izvēles kārtā, kas tikpat labi varētu būt arī 9. maijs,” norādīja NA pārstāvis Raivis Dzintars.

 

ZRP pārstāve Inese Lībiņa-Egnere uzskata, ka sabiedrības saliedēšanu daudz labāk varētu panākt ar izvēles brīvdienu. “Es negribētu pretnostatīt Lāčplēša dienu pareizticīgo Ziemassvētkiem. Šie abi ir nozīmīgi svētki. Es labprātāk gribētu abus variantus, bet jautājums: vai valsts šobrīd to var atļauties? Mūsu piedāvājums par papildu brīvdienu būtībā ir kompromisa variants, kas dotu iespēju katram darbiniekam svinēt sev būtiskus reliģiskus vai ģimenes svētkus, pat ja tie šobrīd nav valsts oficiāli atzīti svētki,” sacīja deputāte. Viņasprāt, tas būtu labs signāls, ka politiķi apzinās Latvijas sabiedrību gan kā etniski, gan reliģiski daudzšķautņainu kopienu. Arī likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka darbinieks var izvēlēties par brīvdienu ne tikai reliģiskus svētkus, bet arī, piemēram, 11. novembri.

Pēc likumprojekta autoru domām, tādējādi tiktu ievērots vienlīdzības princips, jo katram tiktu nodrošināta brīva iespēja svinēt sev būtiskus svētkus. Lai darba devējam nerastos papildu sarežģījumi un būtu vieglāk plānot darba organizāciju, likumprojekts paredz, ka vienošanās par papildu brīvdienu notiek, jau slēdzot darba līgumu. Likumprojekta autori arī uzskata, ka ietekme uz tautsaimniecību nebūtu pārāk liela, jo, pirmkārt, nemainīs kopīgo pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem un otrkārt piedāvājums netiks ierobežots, jo ražošanas jaudu noslodze jau tā ir zema.

Kamēr koalīcija nespēj vienoties, apvienības “Saskaņas centrs” frakcija kārtējo reizi izskatīšanai Saeimā iesniegusi grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7. janvārī par svētku dienu. Šo ierosinājumu atbalsta arī Zaļo un zemnieku savienības frakcija. “Vienotības” un NA deputāti, visticamāk, balsos pret. ZRP līderis Valdis Zatlers uzskata, ka pašreizējā saspringtajā gaisotnē skatīt jautājumu par pareizticīgo Ziemassvētkiem no politiķu puses nebūtu korekti.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+