Foto – LETA

Lāčplēša ordenis par Itālijas nopelniem
 0

Šā gada 7. augustā ”Latvijas Avīzē” bija krustvārdu mīkla, kurā viens no jautājumiem bija – “Pēdējais Lāčplēša ordeņa saņēmējs”. Nākamajā dienā bija atbilde: ”Musolīni”. Vai tiešām?
Edgars Vimba


Reklāma
Reklāma

 

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Lāčplēša Kara ordeņa pasniegšanu pārtrauca saskaņā ar 1928. gada 15. oktobra lēmumu. Līdz ar to Itālijas Ministru prezidents un kara ministrs diktators Benito Musolīni patiešām kļuva par pēdējo personību, kas saņēmusi Lāčplēša Kara ordeni. Ordeņa I šķiru viņam piešķīra ar 1928. gada 17. novembra Valsts prezidenta pavēli armijai un flotei nr. 329. Zem tās bija prezidenta Gustava Zemgala un kara ministra, ģenerāļa Eduarda Kalniņa paraksti. Tāds solis tika pamatots ar Itālijas nopelniem Latvijas kā neatkarīgas valsts juridiskajā atzīšanā: ”Par to, ka sekmēja Latvijas valsts ”de iure” atzīšanu”. Itālijas karalim Viktoram Emanuelam III Lāčplēša Kara ordeņa I šķira par to pašu bija piešķirta jau 1922. gadā. Diktatora Musolīni apbalvošana neapšaubāmi bija izņēmuma kārtā pieņemts politisks žests, daļēji saistīts arī ar Latvijas valsts dibināšanas 10. gadadienas svinībām. Rietumvalstis Latviju atzina 1921. gada janvārī, kamēr Musolīni par daudzmaz ietekmīgu personu Itālijas politikā bija kļuvis tikai gadu vēlāk. Sociāldemokrāti, kuru acīs duče bija demokrātijas ienaidnieks, protestējot pret augstā ordeņa došanu, atsauca savus pārstāvjus no Ordeņa domes.

Ja runā par Lāčplēša ordeņa piešķiršanu Latvijas armijas militārpersonām, neatkarības cīņu dalībniecēm, tad pēdējā Ordeņa domes sēde, kurā tas tika lemts, notika 1928. gada 1. novembrī. Ordeni tradicionāli pasniedza Lāč-plēša dienā – 11. novembrī.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.