Lāčplēsis: “Cilvēki tādas aktivitātes neatbalsta” 4
Par aktuālo situāciju Daugavpilī “LA” korespondents Egils Līcītis izjautāja pieredzējušo politiķi, pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi (“Latgales partija”) (attēlā).
– Lāčplēša kungs, kā vērtējat situāciju Latgalē, tieši Daugavpilī, pēc Ukrainas notikumiem un sakarā ar paredzamo referendumu Krimā par pievienošanos Krievijai? Rīgā daži politiķi nobažījušies, ka daudzi jūsu puses cittautieši varētu būt piekritīgi prokrieviskām idejām.
J. Lāčplēsis: – Nemaz negribu domās neko tādu pieļaut. Protams, ka cilvēkiem ir emocijas sakarā ar šiem notikumiem, taču tas, kas notiek Krimā, nav pārceļams uz reālo dzīvi Daugavpilī. Man absolūti neliekas, ka būtu pamats apspriest scenāriju par varbūtēju Daugavpils, Latgales reģiona nodalīšanos, vietējo cilvēku prasību pēc kaut kāda referenduma, autonomijas. Tāda runāšana ir vien stāvokļa politizēšana un saasināšana.
– Tomēr pirms neilga laika lindermanieši tieši tajā virzienā – par autonomijas piešķiršanu Latgalē – darbojās.
– Un kādi viņiem panākumi? Daugavpils domē šādu ideju paudējiem vēlētāji nav piešķīruši nevienu pārstāvības vietu, un pilsētā nav atbalsta tādām aktivitātēm. Šie runātāji ir politiski margināļi, kuri nesekmīgi pūlas uzirdināt augsni īpatnējām idejām.
– Vai no valsts puses ir pietiekami darīts, lai šāda augsne Latgalē nerastos?
– Valodu referendumā pāri par 70% pilsētas iedzīvotāju atbalstīja otras valsts valodas ieviešanu Latvijā, taču visdrīzāk šis rezultāts izrietēja no cilvēku neapmierinātības ar sociālo situāciju. Balsojums notika pastiprinātas ekonomiskās nevienlīdzības apstākļos, kādi ir Latgalei salīdzinājumā ar citiem reģioniem. Pēc notikušā valdība mēģināja pievērst papildu uzmanību problēmām, iedarbināja Latgales atbalsta programmu, taču ar to pieticis vien tam, lai dzīves līmeņa starpība nepalielinātos tik strauji kā agrāk. Neapšaubāmi, ka jāseko plašākam atbalstam, lai būtu ekonomiskās dzīves augsme.
– Samērā apspriesta tēma ir iespējamie ierobežojumi Krievijas TV kanālu pārraidei Latvijā. Ko televizoros skatās daugavpilieši, vai vispār redz LTV programmas?
– Liela kļūda bija TV3 un LNT kanālu izslēgšana no bezmaksas paketes. Uzskatu, ka ar to ir daudz zaudēts. Protams, ka absolūti dominējošā pilsētā ir krievu kanālu ietekme, un tie – zināms, kā vēlas veidot sabiedrisko domu. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, valdībai, arī valstij piederošajam “Lattelecom” uzņēmumam taču jādomā, ko darīt, lai situāciju labotu! Vienpusīgo informācijas plūsmu kaut kā vajag regulēt! Te ir firmas, kas piedāvā uzstādīt satelītšķīvjus par vienu eiro un tad pilnām paketēm skatīties Krievijas programmas, un tas jau ir tikpat kā informatīvais karš. Šādos apstākļos visu atstāt bez kontroles, bez ierobežojumiem nepavisam nav prāta darbs. Speciālistiem jātiekas, jāizrunā, kā un ko likt pretī Krievijas TV informācijas dominancei.
– Sadzīvē ar nacionālajām attiecībām Daugavpilī nav problēmu? Nav savstarpējo aizvainojumu?
– Nē, tādā ziņā viss kārtībā, cilvēki labi saprotas.
