Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
21. novembris, 2016
Drukāt

Lāčplēsis virs drupinātāja. Ceļmalas instalācija sajūsmina visu Latviju (16)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

"Trimen" ceļmalas instalāciju funktierētāji un īstenotāji Mārtiņš Marauska (no labās), Gints Timoško, Ivo Keišs, Mareks Zeiliņš, Raivis Vīlips.

Papildināta ar galeriju pēc 2.rindkopas.

Pirmoreiz garāmbraucot paspēju noķert tikai īsu acumirkli. Šķiet, tieši to brīdi, kad Lāčplēsis ar augstu paceltu zobenu “savu naidnieku, vienu pašu lejā grūdis, noslīcinās atvarā”. Tikai nākamreiz, garāmbraucot Klīvēm, uz Liepājas šosejas izdodas izpētīt, ka Lāčplēsis no salmiem, bet Melnais bruņinieks – vēl nav nokritis, bet turpina krist un ir viscaur melns. Trešo reizi braucu iekšā aiz sētas, kur norādīts, ka tur mājo būvtehnikas pārdevējs un nomātājs “Trimen”.

AS “Trimen Tractors” šeit, “Vālodzēs”, kur bija kalte, teļu kūts un galdniecība, ievācās pirms gada un pārvērta tos par mūslaiku MTS (mašīnu un traktoru staciju). Uz Ziemassvētkiem paši sev par prieku ceļmalā pacēlāja strēlē izgaismoja eglīti. Pēc garāmbraucēju atsauksmēm uzņēmumā strādājošie puiši saprata, ka turpmāk uz katriem svētkiem no viņiem gaida iepriecinājumu. Un sākās sacensība pašiem ar sevi. Eglīti februārī nomainīja sirsniņa. Lieldienās ceļarullim pieauga acis un zaķa ausis un frontālā iekrāvēja kausā iedējās mucveidīgas olas. Maijā plīvoja karogs ar PAR, bet vēl pēc nedēļas lielajam ekskavatoram “piedzima” maziņais ar puķēm kausā. Uz Jāņiem parādījās droška ar trim lus­tīgiem jāņabērniem, kurai zirga vietā “Bobcat”

Tagad Lāčplēsis ar Melno bruņinieku. Uzņēmuma īpašnieks un direktors Gints Timoško nepiekrīt tiem interpretētājiem, kas sociālajos tīklos šajās salmu skulptūrās saskata deputātus, kas bezdibenī grūž tautu, vai par tiem, kas cenšas abiem tēliem pielaikot šolaiku politiķu uzvārdus. “Mēs ne par politiku, bet gan par Lāčplēsi un Melno bruņinieku katrā pašā. Mēs pret čīkstēšanu.”

Skulptūras mēneša laikā izveidoja Kristīne Zihmane-Rītiņa – Latvijā vienīgā salmu darbnīcas un muzeja izveidotāja Tukumā. “Katra skulptūra gatavota ļoti pamatīgi, nopietni, lai tā lietū un vējā neizjuktu,” stāsta salmu tēlniece. “Vajadzība pēc aksesuāriem piespieda mani būt par šuvēju, kurpnieci un ieroču meistari,” viņa atzīst. “Katrs tēls tiek veidots kā īsts, kāds tas ir – ar raksturu, dvēseli, noskaņojumu… Vienam tādam vajadzētu trīs nedēļas, bet šos abus ar vīru Juri bijām spiesti mēnesī dabūt gatavus.”

Salmu skulptūras Lāčplēsi un Melno bruņinieku “Trimen” gatavi pēc svētkiem atdāvināt – “ne jau pirmajam, kas pieteiksies, bet kādam, kam patiesi to vajag!”

“Ļoti labs, smalki izrēķināts mārketings!” spriež sabiedrisko attiecību speciālisti, bet Gints atmet ar roku: “Reklāma mums nav vajadzīga, jo uzņēmuma specializācija industriālās tehnikas piegādēs ir tik šaura, ka tiem, kam tādu vajag, mūs zina, bet garāmbraucējiem ekskavatorus nevajag! Vienīgais labums no tā – klientiem nav gari jāskaidro, kur atrodamies,” viņš smejas. Uzņēmums pārpērk lietotu būvtehniku un spēj atrast tai pircējus pat Vjetnamā vai Dienvidamerikā.

Tomēr ne tikai caur garāmbraucošo auto stikliem vien “Trimen” priecē līdzcilvēkus. 8. martā pieturā puiši apturēja garāmbraucošos autobusus un ar puķēm apsveica visas sievietes tajā. Septembra sākumā sagatavoja 20 skolas somu komplektus maznodrošinātajiem. Desmit gadus sadarbojas ar misiju “Pakāpieni” Tukumā.

“Labās domas un atsauksmes, kas atnāk atpakaļ, dod pašiem stimulu darboties. Pa e-pastu nāk daudzas vēstules. Atceros vienu, kurā viena sieviete atzīstas, ka katru rītu septiņos brauc uz darbu, iespējams, uz “Lāčiem”, pēc 12 stundu darba dienas vakarā atpakaļ mājās – cik daudz viņai nozīmējot šis skats pa logu,” piemin Gints. Tā ir uzņēmuma filozofija: nejusties un arī citiem neļaut justies vieniem šai pasaulē, uzmundrināt, sapurināt un palīdzēt.

Šis gads būvniecības krituma dēļ pašiem bijis vissmagākais, bet puiši negaužas. Tieši šogad viņi visvairāk iepriecina citus. Dace Leja “Facebook” ar savu paldies uzkurina gaidas par turpinājumu instalācijām: “Malači…jau gaidu Z-svētkus:).” “Vispār esmu izdomājis, ko varētu uz Ziemassvētkiem, bet vēl neteikšu – lai jums visiem pārsteigums!” atsaucas Gints. “Galvenais, lai tas liek cilvēkiem pasmaidīt.”

Gints Timoško: Lāčplēsis mājo katrā no mums 

“Tāpat kā švakiem gleznotājiem ir jāizskaidro savi mākslas darbi un sliktiem komiķiem – savi joki, tā mums tagad jāpaskaidro savs Lāčplēša un 18. novembra svētku dienas sveiciens garāmbraucējiem:

šis zilais aparāts ir drupinātājs. Tas pieder Melnajam bruņiniekam, kurš mājo katrā no mums. Katru dienu viņš iemet tajā drupinātājā un iznīcina mūsu mazās laimītes un sirdsmieru, jo mēs paši to viņam ļaujam. To nedara ne Donalds, ne Vladimirs, ne tas kaimiņš vai darba kolēģis, kas jūs riktīgi besī. To mēs sev darām paši. Un tāpat katrā no mums mājo arī savs Lāčplēsis, kuru atrodot, pamodinot un pareizi uzturot, mums ir pa spēkam pieveikt praktiski jebkuru likstu, ignorēt ikdienas negācijas un būt krietni laimīgākiem! Šajos svētkos novēlam jums atrast sevī cīnītāju, beigt čīkstēt par sīkumiem, nestresot par lietām, kuras nevarat ietekmēt, un būt laimīgākiem, jau sākot no… TAGAD!

…Tie riktīgie kretīni tāpat kaut kad sadegs elles liesmās.”

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Bravo autoriem un realizētājiem! Īsti naži – nedīc, bet domā un strādā! Lai veicas.

  2. Puiši atraduši īstus meistarus.

  3. Vienkārši lieliski, ka puiši, kas nodarbojas ar tik praktiskām lietām, spēj radoši paveikt tādus darbus,par kādiem sociālie dienesti,reklāmisti un mākslinieki saņem algas, turklāt vēl tik saprotami pastāstīt par Lāčplēsi un Melno bruņinieku katrā no mums. Lai Jums vienmēr veicas!

  4. Vienkārši neticami, ka puiši, kas nodarbojas ar tik praktiskām lietām, spēj radīt kaut ko tik foršu un turklāt vēl pastāstīt par Lāčplēsi un Melno bruņinieku mūsos.

  5. Aizkustināja līdz asarām…!

  6. Lieliski puiši!

  7. Baigi foršie čaļi! Lielisks darbs, asprātīgi un interesanti. Vienmēr nopriecājos, braukdama pa Liepājas šoseju.

  8. Var smieties par latviešu valdošās kliķes bubināšanu par „ģeopolitisko situāciju”. Taču faktiski ģeopolitiskie apstākļi ļoti būtiski atsaucās uz latviešu dzīvi. Turklāt visos segmentos. Ekonomiskajā segmentā, zinātnes segmentā, izglītības segmentā. Latviešu dzīve padomju ģeopolitiskajos apstākļos bija pavisam cita nekā dzīve amerikāņu ģeopolitiskajos apstākļos pēcpadomju periodā. Vispirms ir jāņem vērā, ka diametrāli atšķiras latviešu cilvēciskais un latviešu kultūras statuss. Padomju laikā latviešus uzskatīja par augsti attīstītu tautu. Latviešus droši salīdzināja ar Rietumeiropas augsti attīstītajām tautām. Latviešu kultūra tika propagandēta kā paraugs citām tautām Padomju Savienībā. PSRS iedzīvotāji LPSR dēvēja par Rietumu civilizācijas teritoriju padomju valstī. Turpretī amerikāņu ģeopolitiskajos apstākļos latvieši ir kļuvuši par Eiropas visatpalikušāko tautu, kuras morālā stāja, saimnieciskā darbība nevar būt paraugs citiem.

    • Kapēc pirms brutālās okupācijas 1940. gadā latviešu Latvijā bija 77%, bet okupācijas beigās tikai 50% ?

      • Var palūkot arī to statistiku , kas vēsta , ka pēdējo brīvestības gadu iedzīvotāju skaita samazinājums nav salīdzināms ne ar vienu no okupācijas periodiem.

      • par statistiku un mums Atbildēt

        tad pavērtē dzīļāk – tas samazinājums nav no krievzemes agresoru (boļševiku/komunistu) nežēlībā noslepkavotiem vai vardarbīgi izsūtītiem Latvijas ļaudīm. Pirmkārt, tādas valdības esam ievēlējuši un pacietuši. Otrkārt, tās valdības ir no tautas vidus un tie esam mēs, kas kaut ko neizdarīja par 100%. Treškārt, tā ir ļaužu alkatība, slinkums vai vienkārši muļķība, kas lika ņemt ņemt pārmērīgus kredītus un tad laisties lapās. Pietiek īdēt, ņem piemēru no šiem puišiem.

    • Un kur tad tā kulturālā tauta pēc Jūsu prāta palika- izkrita caur sietu? Nevajag rakstīt propagandas muļķības. Tagad ir pavisam cita ekonomiskā situācija, izmainījies viss; nevajag raudāt, bet darīt! Vaimanu vietā ieteiktu katram Latvijas iedzīvotājam apgūt bez dzimtās valodas vēl 2 svešvalodas- vai tā būtu latviešu, krievu, angļu vai vācu valodu. Par ļaunu nebūtu apgūt labā līmenī arī sev pagaidām svešu arodu vai pabeigt vēl kādu augstskolu. Mūsu nelaime- daudz gribam no valsts, bet valsts taču esam mēs paši, gaidām no citiem, paši ar sevi netiekam galā, lielie ” filosofi”. Un tiem “zvaigznīšu” licējiem pie teksta vēl mūžš jānodzīvo, lai vērtētu!

Draugiem Facebook Twitter Google+