Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. jūlijs, 2014
Drukāt

Ladino dīvas Jasmīnas Levī balss varā


Publicitātes fotoPublicitātes foto

3. jūlijā Rīgas Kongresu namā gaidāms brīnišķīgs “Rīgas ritmu” rīkots pasaules mūzikas dubultkoncerts – uzmanības vērts ir jaunais ģitāras virtuozs Maiks Deivss, bet sajūsmu visā pasaulē raisa apburošā ladino dziedātāja Jasmīna Levī. Abi Rīgā uzstāsies pirmoreiz.

Jasmīna Levī (1975) ir izraēliešu dziedātāja, kas pasaulē popularizējusi tā dēvēto ladino valodu un mūziku. Tā dēvētā ladino valoda ir kādreizējā viduslaiku Spānijas ebreju runāta valoda, kuru lietoja ebreji no Turcijas līdz Spānijai un Anglijai. Mūsdienās to lieto sefardu kopienās un lielākā daļa tās lietotāju mīt Izraēlā. Par spīti tās plašajam lietojumam, ladino nekur nav oficiālā valoda, taču ir atzīta par minoritātes valodu Turcijā, Izraēlā un Francijā. Jasmīnas lielākā vērtība ir viņas balss – universāla, jutekliska un emociju pārpilna, raksta “The Independent”.

Valoda, tāpat kā pati Jasmīna Levī nes daudzu kultūru saknes. Mūziķe dzimusi un augusi Jeruzalemē, bet viņas muzikālā pieredze veidojusies dažādāko mūzikas žanru ietekmē – sākot no ebreju, musulmaņu, turku un marokāņu mūzikas līdz džeza, baznīcas un klasiskajai mūzikai.

Vislabāk savu gājumu mūzikā suģestējoši pievilcīgākās balss īpašniece raksturo pati: “Es sāku kā ladino dziedātāja, vēl pirms šī mūzika bija pazīstama visā pasaulē. Neviens negribēja klausīties ladino dziesmas, taču mums kaut kā izdevās iedvest tajās jaunu dzīvību, un nu tās zina visur.” Reizē Jasmīna atzīst, ka sevi uzskata ne tikai par ladino, bet par pasaules mūzikas dziedātāju, kura dzied arī modernajā spāņu valodā, dzied turku, persiešu mūziku, kā arī flamenko, turklāt pamanās to visu kārtīgi samaisīt austrumnieciskām garšvielām bagātā un gana jutekliskā kokteilī. Tieši tādu viņas mūziku dzirdam arī jaunākajā no mūziķes sešiem albumiem “Libertad”, kas klajā nāca 2012. gada nogalē. Šī albuma mūzika skanēs arī koncertā Rīgā.

Par savu darbu jasmīna divreiz saņēmusi BBC “Radio 3 World Music” balvu – pirmoreiz kā debitante, otrreiz viņai to piešķīra kategorijā “Kultūru krustpunkts”. Nesen, saņemot Eiropas Vidusjūras fonda balvu par starpkultūru dialoga veicināšanu starp trim kultūrām, mūziķe, netieši atsaucoties uz Spānijas ebreju dramatisko likteni, atzina: “Lepojos, ka esmu savienojusi ladino un flamenko kultūras, reizē piejaucot Vidējo Austrumu vēsmas. Esmu devusies ceļojumā uz vismaz 500 gadu senu mūzikas vēsturi, esmu aizvedusi ladino uz Andalūziju un sajaukusi to ar flamenko, stilu, kas joprojām glabā sevī moru un Spānijas ebreju senās mūzikas atmiņas ar arābu pasaules skaņu. Savā ziņā šis ir muzikāls vēstures izlīgums. Pēc astoņu gadu runāšanas par ladino un Spānijas ebrejiem es vēlos dziedāt ladino nevis tādēļ, ka to no manis gaida, bet tādēļ, ka es to mīlu.”

“Rīgas ritmu” rīkotā dubultkoncerta viesis būs arī publikas un kritiķu simpātija, ģitāras virtuozs Maiks Deiviss. Būdams gluži jauns, mūziķis jau kļuvis atpazīstams, pateicoties viņa īpašai pirkstu tehnikas ģitārspēlei. Britu mūzikas aprindās ieguvis kritiķu atzinību kā meistarīgs dažādu žanru – roka, fanka, folka un popmūzikas – apvienotājs akustiskās ģitāras skaņās, kuras iekarojušas daudzu sirdis. Starp citu, par savu popularitāti jaunajam mūziķim daļēji jāpateicas internetam – 2012. gadā viņš izdevis debijas soloalbumu, kurā iekļautās populārās Gotjē kompozīcijas “Somebody That I Used To Know” video pirmajā nedēļā ieguva vairāk nekā miljonu skatījumu vietnē “YouTube”.

Varbūt noder


Koncerts 3. VI 19.00 Rīgas Kongresu namā.

Biļetes – “Biļešu servisa” tirdzniecības vietās, www.bilesuserviss.lv.

Cena: EUR 8,50 – 30.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+