Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. maijs, 2014
Drukāt

Padomi, lai āda neciestu saulē

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Dermatologi gan brīdina par ultravioletā starojuma kaitīgo ietekmi, taču, garajā ziemā noilgojušies pēc saulītes stariem, mēs labprāt atsedzam ķermeni tās siltajiem glāstiem. Kādu laiku organisms spēj pretoties to nelabvēlīgajai iedarbībai, tomēr pētījumi liecina, ka pat vienreizējs apdegums nepaliek bez sekām.

Ultravioletie A stari (UVA), iekļūstot ādas dziļākajos slāņos, maina kolagēno un elastīgo šķiedru struktūru, tādējādi mazinot ādas elastību un veicinot grumbu veidošanos. Atkārtota apdegšana saulē paātrina ādas novecošanu.

Ultravioletajiem B stariem (UVB), kas absorbējas galvenokārt ādas virsējā slānī, piemīt kancerogēna jeb audzēja attīstību veicinoša un ādas imunitāti mazinoša iedarbība. Rodoties bojājumiem šūnās, kas sargā ādu pret dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem, var rasties to mutācijas un ādas vēzis melanoma.

Lai priekšlaikus nenovecotu un samazinātos audzēja attīstības risks, “Veselības centra 4” Dermatoloģijas un ķirurģijas klīnikas dermatologs Raimonds Karls iesaka, kamēr āda vēl nemaz nav iedegusi, saulainā dienā plānot darbu un atpūtu tā, lai neuzturētos laukā pašā dienas vidū. Ja tas nav iespējams, atklātajām ķermeņa daļām, neaizmirstot arī par ausīm, jālieto ādas tipam atbilstīgs aizsarglīdzeklis. Jo bālāka un jutīgāka āda, jo jāraugās pēc tāda, kam augstāks SPF (sun protection factor – saules aizsardzības faktors).

Bērniem āda ir maigāka nekā pieaugušajiem, tādēļ viņiem nepieciešams īpašs aizsarglīdzeklis, vēlams ar cinka un titāna oksīdu. Tie veido nevis ķīmisku, bet fizikālu filtru, kas neuzsūcas organismā, ir stabilāki un ultravioleto staru ietekmē neoksidējas. Vienīgais trūkums – āda pēc tā uzklāšanas kļūst balta.

Ilgstoši uzturoties laukā, piemēram, ravējot dārzu, lielākai drošībai ieteicams līdzeklis ar SPF 50. Taču, atrodoties saulītē neilgu laiku, tiem, kam nav izteikti bāla āda, pietiks ar SPF 20.

Aizsarglīdzeklis jālieto ne tikai saulainā un karstā dienā. Mākoņainā laikā saules aktivitāte un ultravioleto staru koncentrācija var būt vēl augstāka, un, piemēram, braucot ar laivu, iespēja apdegt ir vēl lielāka, jo gaisma atstarojas no ūdens.

Kaut gan aizsarglīdzeklis aiztur lielu daļu UVA un UVB staru (vai tas pasargā no abu veidu starojuma, jāmeklē norāde uz iepakojuma), tas, uzturoties saulē augu dienu, pilnībā no apdeguma neglābs. Tas jālieto arī tad, kad āda jau kļuvusi brūna, jo dabiskais pigments melanīns nodrošina minimālu aizsardzību.

PADOMI


• Pirms iziešanas saulē aizsarglīdzekli vajag uzziest laikus, jo tas sāk iedarboties ne ātrāk kā pēc 20–30 minūtēm vai pat vēlāk.

• Aizsargkārtiņa jāatjauno ik pēc 2–3 stundām, arī pēc peldes, pat ja uz līdzekļa ir norāde – ūdensizturīgs.

• No saules jāsargājas, arī nēsājot galvassegu un saulesbrilles.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+