Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
21. aprīlis, 2017
Drukāt

Aprites ekonomikas būtība – lai atkritumu nebūtu (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA
Viedokļi

Simona Bonafē, Eiroparlamenta Vides komitejas deputāte (Itālija): "Esam pieņēmuši lēmumu atgriezties pie vērienīgajiem mērķiem attiecībā uz atkritumu pārstrādi un poligonos glabājamiem apjomiem. (..) Dalībvalstis, kurās pārstrādes apjomi ir viszemākie, vairs nevarēs iegūt vispārēju atkāpi. Tās gan varēs prasīt, lai atkāpi piemēro, taču tā tiks pakļauta īpašiem nosacījumiem."
Džonatans Teilors, Eiropas Investīciju bankas direktora vietnieks: "Tā kā pērn mūsu piešķirtais finansējums klimata politikas īstenošanai pārsniedza 19 miljardus eiro, esam pasaulē lielākais daudzpusējais aizdevējs un uzskatām, ka aprites ekonomikai ir liela nozīme klimata pārmaiņu procesa apturēšanā, jo tiks ilgtspējīgāk izlietoti planētas trūcīgie resursi un veicināta Eiropas ekonomiskā izaugsme. Lai šo pāreju paātrinātu, mēs turpināsim sniegt padomus un arvien vairāk ieguldīt novatoriskos aprites uzņēmējdarbības modeļos un jaunās tehnoloģijās, kā arī tradicionālākos resursu efektīvas izmantošanas projektos."

Aprites ekonomikas būtība ir mūsu rīcībā esošo materiālu maksimāla izmantošana. Iztukšotas alus pudeles stikls var kalpot nebeidzami ilgi, ja atgriežas saimnieciskajā apritē, nevis nonāk izgāztuvē vai – vēl sliktāk – paliek nomests mežā. Tiesa, stikla, audumu vai metālu daudzkārtēja izmantošana vai pārstrāde nav nekas jauns. Jēdziens “aprites ekonomika” ir krietni plašāks un apzīmē nākotnē ieviešamu ražošanas modeli, kurā gandrīz viss, ko agrāk uzskatīja par sadzīviskiem vai rūpnieciskiem atkritumiem, var tikt pārvērsts par ilgstoši izmantojamu resursu. Lai galarezultātā, kā sacīts šai tēmai veltītajos pētījumos un tekstos, “atliekvielu daudzums būtu tuvs nullei”, kas sevišķi svarīgi vides saglabāšanai apstākļos, kad preču patēriņš strauji un nepārtraukti aug.

Aprites ekonomikas likumu rāmis

Pirms gada Eiropas Komisija nāca klajā ar attiecīgiem tiesību aktu priekšlikumiem un rīcības plānu. Atzīstot arī to, ka aprites ekonomika ir darbietilpīga. Tā prasa organizētību un līdzekļu ieguldījumus, tomēr atkritumu apjomu samazinājums, materiālu atkārtota izmantošana un citi līdzīgi pasākumi Eiropas Savienības uzņēmumiem “varētu dot neto ietaupījumus 600 miljardu eiro jeb 8% no gada apgrozījuma, vienlaikus par 2 – 4% samazinot kopējās ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas”. Materiālu vairākkārtējā pielietojumā balstītais ekonomikas modelis tāpat varētu veicināt jaunu reģioniem piesaistītu darba vietu radīšanu un samazināt dabas resursiem trūcīgo Eiropas valstu atkarību no importētām izejvielām. Turklāt pretēji visai izplatītajiem priekšstatiem nozarei pārsvarā vajadzīgs kvalificēts darbaspēks, jo, piemēram, par īpaši nozīmīgu kļūst atkritumu izmantošana enerģijas ieguvei. Dānija kopš gadsimta sākuma tādā veidā ietaupa 300 000 tonnu naftas gadā.

Šiem un citiem jautājumiem Eiropas Komisija vēlreiz pievērsās janvārī publiskotajā ziņojumā, kurā galvenokārt rezumēja aprites ekonomikas jomā aizsāktos darbus. Līdztekus komisija pavēstīja, ka sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku izveidota “aprites ekonomikas finansiālā atbalsta platforma, kurā satiksies ieguldītāji ar novatoriem”. EK un EIB paspārnē izveidotajam ietvaram vajadzētu sekmēt investīcijas jaunās tehnoloģijās un projektos, kā arī uzturēt saikni starp projektu autoriem un finansētājiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Atkritumu nav, ir tikai samiksētas izejvielas. Pat nepārstrādājamas tekstīlijas, eļļas pudeles, krējuma trauciņi, riepas, vecas eļļas u.c. var izlietot naftas produktu iegūšanai. Ēdienu atliekas, kas veido atkritumu pamatmasu, ir izejviela biogāzei.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +0.6
Alūksne -0.6
Daugavpils -0.7
Saldus -0.6
Liepāja 0.0
Jelgava +0.1
Ventspils -0.4
Limbaži -1
Madona -1.8
Rēzekne -2.1
Draugiem Facebook Twitter Google+