Viedokļi
Komentāri

Māra Libeka: Lai ātrāk sadeg, un miers! 16


Māra Libeka
Māra Libeka
Foto – Valdis Semjonovs

Premjerministrs Māris Kučinskis un arī pats labklājības ministrs Jānis Reirs nav gandarīti par Labklājības ministrijas (LM) ierēdņu uzrakstīto informatīvo ziņojumu, kā ietaupīt naudu uz darba nespējas lapu rēķina, kaut gan uzdevums – “pamodelēt” naudas āderītes sociālajā budžetā – dots pēc abu politiķu rīkojuma. Ziņojumā, kas aizvadītajā nedēļā izskatīts valdībā, viens no ieteikumiem bija nemaksāt slimniekiem par pirmajām trim slimošanas dienām. Patlaban uz slimnieka paša rēķina ir tikai pirmā slimības diena. Līdz ar to iegūtu gan darba devējs, gan valsts. Priekšnieki būtu gandarīti, ka cilvēks labi padomātu, pirms liktos slimības gultā, vai gatavs trīs dienas dzīvot bez naudas. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sāktu slimības pabalstu izmaksāt nevis no 11. dienas, bet dienu vēlāk, un tādā veidā uz slimību rēķina nākamgad varētu ietaupīt četrus miljonus eiro, bet katru nākamo gadu vēl pa pusmiljonam klāt. Saprotams, ka par šo ieceri gandarījumu paudusi Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Tieši pirms gada valdība lielā sašutumā par slimības lapu “epidēmiju” nolēma uzlikt ārstiem vēl stingrāku žņaugu, ja darba nespējas lapu izrakstīs vecas draudzības vai alkatības vārdā, un uzdeva Labklājības ministrijai kopā ar Finanšu ministriju un Veselības ministriju izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā iesniegt likuma grozījumus. Nebija ilgi jāgaida, LM likumu par maternitātes un slimības apdrošināšanu papildināja ar pantu, kas uzliek par pienākumu ārstam, kas nepamatoti izsniedzis slimības lapu un Veselības inspekcija to ir konstatējusi, samaksāt valsts budžetā pārmaksātās naudas summas.

Cīnoties ar sekām, nevis cēloņiem jau kopš Valda Dombrovska valdīšanas tiek izmēģināti dažādi paņēmieni, kā uz slimotāju rēķina samazināt valsts budžeta izdevumus, kas dramatiski turpina augt. 2014. gadā slimības pabalstu nodrošināšanai tika iztērēti 82 miljoni eiro, bet 2016. gadā – jau 135 miljoni eiro. Ja arī daļa no šīs naudas ir izmaksāta nepamatoti, to pierādīt ir tikpat kā neiespējami. Parasti iekrīt tie ģimenes ārsti, kuri pavirši aizpilda pacienta medicīnisko dokumentāciju. LM ir konstatējusi, ka strauji ir samazinājušies gadījumi, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saņem Veselības inspekcijas informāciju par nepamatoti noteikto darbnespēju un ar to saistīto slimības lapu anulēšanu.

Grozies, kā gribi, tik un tā jāatduras pret zināmu, bet nepatīkamu patiesību – no slimībām nevar aizbēgt ar Labklājības ministrijas izstrādātajiem paņēmieniem. Daudz lietderīgāk būtu, ja valdība Ekonomikas ministrijai uzticētu izvērtēt darba devēju ieguldījumu strādājošo darba vides uzlabošanā. Ja atklātos, ka šis ieguldījums ir gauži vājš, tad jau varētu sākt apsvērt iespēju pagarināt slimības lapas izsniegšanas periodu uz darba devēja rēķina. Rīgas Stradiņa universitātes profesore arodslimību ārste Maija Eglīte saka: “Izdegšanas sindroma diagnozi konstatējam arvien biežāk. Cilvēki ir nodzīti un slimi.” Ja ārsts to atklāj, viņam ir atļauts rak-stīt slimības lapu. Tas, protams, ir ļoti kutelīgs jautājums, un dakterim ir jāspēj atšķirt, kad slimnieks simulē un kad patiešām viņa veselība cieš no pārmērīgas darba slodzes, un vai šāds pacients nav jāsūta pie psihiatra.

Nelabvēlīgie riska faktori darba vietās skar ikvienu no mums. Nenormālas darba stundas, nepareiza darba organizācija bez atpūtas pauzēm, nepiemērotas mēbeles darba vietā, putekļainas, nevēdinātas telpas, vienmuļš, bezjēdzīgs darbs, slikti saplānotas darba maiņas… Rezultāts – mugurkaula kakla daļas deformējoša spondiloze, karpālā kanāla sindroms, deformējoša osteoartroze roku locītavās un izdegšanas sindroms.

Nebrīnīšos, ja nākamais naudas ietaupīšanas paņēmiens būs aizliegums izsniegt slimības lapu darbā izdegušam cilvēkam. Lai ātrāk sadeg, un miers!

LA.lv