Foto – LETA

Lai daudzbērnu ģimenes godam sekotu atbalsts
 0

Valsts atvēlētais finansējums 100 tūkstošu latu apmērā paver iespēju nākamgad sākt īstenot Saeimas deputāta Imanta Parādnieka rosināto iniciatīvu par īpašu Goda statusu un privilēģijām daudzbērnu ģimenēm.


Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Lasīt citas ziņas

I. Parādnieks lēš, ka no atvēlētajiem 100 tūkstošiem apmēram 30 tūkstošus latu prasīs īpašu identifikācijas karšu izgatavošana, rēķinoties, ka Latvijā ir apmēram 30 tūkstoši daudzbērnu ģimeņu. Bet pārējais finansējums būs nepieciešams procesa administrēšanai. Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimeņu politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa gan domā, ka Saeimai un valdībai būs jāizšķiras, kuru ceļu atbalstīt – iekļaut nepieciešamo informāciju par ģimenes statusu Iekšlietu ministrijas ieviestajās identifikācijas kartēs vai ieviest atsevišķas Goda kartes, kas reizē būtu apliecinājums, lai saņemtu ģimenēm noteiktās atlaides precēm un pakalpojumiem.

Patlaban ir zināms, ka I. Parādnieka iniciatīvu īstenos Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), ja vien Saeimas deputāti atbalstīs sava kolēģa ierosinājumu. SIF direktore Aija Bauere uzskata, ka daudzbērnu ģimenes ir jāatbalsta, jāsniedz atbalsts, garantējot dažādus atvieglojumus. Kādās jomās tie varētu būt, pagaidām grūti pateikt. “No vairākām jomām – vai tā būs kultūra, sports vai veselības aprūpe – sākumā būs jāizvēlas viena vai divas prioritātes. Bet noteikti jāuzsver, ka šis pasākums nevar būt viena gada kampaņa. Jāievēro tiesiskās paļāvības princips. Ja ģimene adoptēs vai paņems aizbildnībā bērnu, tai jābūt drošai, ka saņems palīdzību ilgtermiņā,” norāda A. Bauere.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī LM pārstāve L. Liepiņa teic, ka, konceptuāli vērtējot, iebildumu I. Parādnieka idejai neesot. Tomēr viņa akcentē dažus jautājumus, kas sabiedrībā jau raisa diskusijas – kas un kā noteiks, kam Goda karte pienākas un kam nepienākas, kā tiks garantēta kartes drošība, kā arī kontrole, lai karti izmantotu tikai tie, kam tā izsniegta.

 

Svarīgi, lai daudzbērnu ģimenes statuss netiktu degradēts, izsniedzot Goda karti ģimenei, kuras visi bērni izmitināti bērnunamā.

Četru bērnu māmiņa, portāla “Mammām un tētiem” galvenā redaktore Sindija Meluškāne uzskata, ka 100 tūkstoši latu – tā ir pārāk maza summa, kas tiek atvēlēta daudzbērnu ģimenēm.

Viņasprāt, pirms privilēģijas karšu drukāšanas vispirms vajadzētu apzināt valsts akciju sabiedrības, privātos pakalpojumu sniedzējus, veikalus, kas piedalīsies šajā programmā, noslēgt vienošanos.

“Vai neiznāks tā, ka biļetes tiek dalītas, lai gan paša teātra vēl nav,” spriež S. Meluškāne. Viņa piedāvā izsvērt, varbūt sākumā varētu iztikt ar zīmogu pasē vai izziņu, kas bez lieliem finanšu izdevumiem ļautu izmantot atvieglojumus ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus nedrīkst aizmirst uzņēmējus, komersantus, ieinteresējot viņus, piedāvājot nodokļu atlaides.

 

Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības vadītājs Leonīds Mucenieks atzīst, ka organizācija ideju par Goda statusa un īpašu identifikācijas karšu piešķiršanu daudzbērnu ģimenēm atbalsta, taču pagaidām valdot neziņa, kurām ģimenēm šis statuss pienāksies un kurām ne.

 

Neesot īsti skaidrs, cik lielam bērnu pulciņam jābūt, lai ģimene varētu pretendētu uz Goda statusu. Latvijā daudzbērnu ģimene ir, sākot no trim bērniem, kā tas ir gandrīz visā Eiropā.

Reklāma
Reklāma

I. Parādnieks teic, ka diskusijas par šiem jautājumiem turpināsies vēl oktobrī. Pats deputāts uzskata, ka Goda ģimenes statuss pienāktos arī, piemēram, divu bērnu ģimenēm, ja viens no bērniem ir adoptēts vai invalīds. Viņš ir pārliecināts, ka jaunais statuss veicinās izpratni, ka daudzbērnu ģimene – tas ir prestiži, kā arī mudinās adoptēt vai ņemt aizbildnībā bez vecāku aprūpes palikušos bērnus.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.