×
Mobilā versija
Brīdinājums +28.1°C
Meldra, Meldris, Melisa
Sestdiena, 21. jūlijs, 2018
1. aprīlis, 2018
Drukāt

Franks Gordons: Lai diaspora nezustu tēvzemei (11)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Franks Gordons

“Laiki mainās, un mēs maināmies līdz ar tiem” – šis teiciens, kas radās senajā Romā, attiecas arī uz mūsu priekšstatiem par realitāti, kurā dzīvojam. Ņemsim, piemēram, vārdu un jēdzienu “diaspora”. Līdz pat pēdējam gadsimta ceturksnim latviešiem nebija diasporas kā tādas. Bija 1905. gada emigranti, kas rada patvērumu, piemēram, Bostonā, bija baptisti, kas devās uz Brazīliju, un bija, protams, ap 200 tūkstošiem, kuri devās trimdā, bēgot no otrreizējās nokļūšanas Staļina impērijas varā.

Taču kāda ironija, kāds paradokss – tieši Latvijas neatkarības atjaunošana, iestāšanās Eiropas Savienībā, pārvietošanās brīvība noveda pie tā, ka patlaban ārpus Latvijas mīt gandrīz ceturtā daļa latviešu tautas. Tā nu ir diaspora.

Un te nu, lai saglabātu tautas genofondu, mazinātu asimilāciju jeb pārtautošanos, nu jau vairākus gadus tiek īstenota jauna ierosme – jauniešu braucieni uz tēvzemi zem saukļa “Sveika, Latvija!”. Jauniešiem, kas dzimuši un uzauguši ASV vai Kanādā, reizumis jau trešās trimdinieku paaudzes atvases, kas dzīvo, studē un strādā angļu valodas telpā, tiek dota iespēja reizi gadā uz desmit dienām iepazīt Latviju, tās dabu, tās ļaudis, visapkārt skanot latviešu valodai.

Varētu teikt, ka šie braucieni domāti vispirms t. s. vecās trimdas jaunākajai paaudzei, bet jāņem vērā, ka pēc PSRS sabrukuma, “dzelzs priekškara” krišanas un masveida emigrācijas sākuma nu jau arī Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā un arī aiz okeāna uzaug jaunieši un jaunietes, kas daļēji jau sāk atsvešināties, neraugoties uz zibenīgas komunikācijas iespējām ar Latviju. Aug jaukto laulību skaits, un saikne sāk sairt. Tātad “Sveika, Latvija!” tūres arī šai diasporas daļai kļūst aktuālas.

Ne jau tāpēc, ka es, vecais rīdzinieks, kopš 1972. gada dzīvoju Izraēlā – savā nacionālajā valstī –, bet intereses labad daru zināmu lasītajiem, ka “Sveika, Latvija!” smēlusies ierosmi no kustības “Taglit/Birthright”, kuras ietvaros ik gadu tūkstošiem ebreju jauniešu no mūsu pašas jau ļoti senās diasporas, īpaši no Ziemeļ-amerikas, dodas uz Izraēlu, lai iepazītos ar savu senču zemi, kas pārtapusi manas tautas nacionālajā valstī, kur plaukst un virmo atdzīvinātā senā valoda – ivrits. Šīs tūres finansē vairāki ebreju izcelsmes uzņēmēji un daļēji Izraēlas valdība. Un ik gadus šo braucienu dalībnieku vidū ir tādi, kas nolemj apmesties Izraēlā uz pastāvīgu dzīvi.

Spriežot pēc informācijas, ko sniedz interneta portāls “tabletmag”, “Taglit/Birthright” priekšzīme radījusi sekotājus ne tikai Latvijā. Savienotajās Valstīs dzīvo miljoniem īru, kurus vieno varbūt tikai tradicionālais Sv. Patrika gājiens Ņujorkā, jo viņu senči sākuši amerikanizēties jau 19. gadsimta vidū. Un nu Dublinā darbojas organizācija “Diaspora Matter”, kas rīko aizjūras jauniešu tūres uz “zaļo salu”. Ārpus Grieķijas mīt ne mazāk grieķu kā tēvzemē, un viņiem “National Hellenic Society” organizē tūres zem saukļa “Heritage Greece”. Ungāru izcelsmes jauniešus uz tēvzemi ciemoties sūta biedrība “ReConnect Hungary”. Vissekmīgāk “Taglit/Birthright” priekšzīmei seko “Birthright Armenia”, kuras pūliņi ir sevišķi aktuāli, jo armēņu diaspora skaitliski vairākkārt pārsniedz Armēnijas Republikas pamatnāciju. Lai diaspora nezustu tēvzemei – to prasa “tie laiki, kas mainās”.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Lai etnoss noturētu savu identitāti ilgi,vajadzīga unikāla,simpātiska nacionāla reliģija kā jūdiem.

  2. ērce 2. aprīlis, 2018 17:53
    Atbildēt

    Tavs arguments neiztur kritiku. Īri ir izņēmums, tāpat skoti un žīdi. Pēdējie atdzīvināja savu valodu caur ievērojamiem finansu ieguldījumiem (ivritu), kamēr īriem tas nav izdevies. Arī Amērikas nēģeri ir lepni uz savu identitāti, bet savu senču valodu neprot gandrīz neviens un senču kultūra tiem ir eksotika. Tas nemaina pamatprincipu uz kuru es norādīju. Tu, bez šaubām, sapratīsi angļu izteicienu “The exception proves the rule.” Pasaki man labāk kurā pasaules malā krievi, zaudēdami savu valodu, ir paaudžu paaudzēs paturējuši savu identitāti. Un arī ja tas tāds brīnums būtu, zaudējot savu identitāti, tiem ir vienmēr iespēja atgriezties krieviski runājošā Krievijā un sākt no jauna. Bet ja Latvija vairs nav latviski runājoša, kas notiek ar latviešiem? Ja tu domā ka tavi bērni, palikdami Īrijā saglabās latviešu valodu, tad tu esi tas kas murgo.

  3. Tā ir laba ierosme, paldies F.Gordona kungam par labo domu! Vienīgi 4.maija varturiem, iztapīgiem svešo “sponspru” rīkiem ļoti nepatiks šis daudzo pasaules valstu diasporas draudzēšanās pasākumu apraksts, kā mums labi domāts, pasaules latviešus vienojošs, šis citu tautu klaida tuvināšanās piemērs. Bet, šķiet galīgi nederīgs Latvijas valsts amatpersonām, kurām laikam dots pavism cits uzdevums, kā izskatās visu 27.gadu garumā!

  4. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  5. Paldies Frankam Gordonam par labo rakstu!

  6. Īrijas piemērs rāda,ka svarīga ir etnosa struktūra,vecums un sava īpašā valoda.Īri 19.gs.beigās nomainīja eliti un valodu.

  7. Galvenais identitātes noteicējs ir valoda. Pēc tam nāk citi kultūras elementi un vide, kurā cilvēks dzīvo. Bet emigrācijā (trimdā, klaidā) ļoti svarīga ir arī cilvēka individuālā ideoloģija vai patriotisma sajūta. Diemžēl, atšķirība ir milzīga starp pēckara trimdas bēgļu ideoloģiju un pēckomūnisma emigrantu patriotisko noskaņojumu. Pēdējie ir kā kura katra emigrantu grupa no Eiropas valstīm, kas dodas uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos. Viņi dabiskā plūsmā pārtautojas un neredz nekādu īpašu vērtību savas valodas uzturēšanā nakošajās paaudzēs. Daži atgriežas savā senču zemē, bet vairums nekad neatgriežas. Viņi, diemžēl, ir norakstāmi zaudējumos. Manuprāt, Latvijas valdībai būtu jākoncentrējas uz demogrāfijas pacelšanu Latvijā un uz dzīves apstāķlu un vides uzlabošanu, lai cilvēki nebūtu motivēti emigrēt. Uzspiesto krievu skolu latviskošana ir solis pareizā virzienā. Čekas maisu tūlītēja atvēršana un veco komūnistu/oligarhu izspiešana no valodošiem amatiem būtu nākošais solis. Pēc tam valdībai būtu jākoncentrējas un nodokļu sistēmas uzlabošanu, mazās uzņēmējdarbības veicināšanu, reģionālās nevienlīdzības izlīdzināšanu, un citiem līdzīgiem soļiem.

    • Valoda noteikti NAV galvenais. Lai paskatāmies uz īriem – savu Gaeilge prot lai ja pieci procenti no tiem īriem, kuri Īrijā dzīvo. Ārzemēs dzīvojošie to, atļaušos prognozēt, nezin nemaz. Bet tam nav nozīmes. Viņi visi runā savu bijušo okupantu, angļu, valodā, un ir tādi patrioti, līdz kādiem latviešiem augt un augt!
      Apmēram simts miljonu visā pasaulē sevi uzskata par īriem, svin savus svētkus, uzskata par goda lietu kaut laiku pa laikam paciemoties senču zemē, iedzert alu tajā pubā, kur viņu senči dzēruši, un atstāt savu pienesumu Īrijas ekonomikā ar to, ko notērē savā “svētceļojuma” laikā. Un viņi lepojas ar savām saknēm, pretstatā latviešiem, kuri ātrāk taisās par jebko, lai tikai aizmirstu to murgu, kas viņiem bijis dzimtenē.

      • Tavs arguments neiztur kritiku. Īri ir izņēmums, tāpat skoti un žīdi. Pēdējie atdzīvināja savu valodu (ivritu), kamēr īriem tas nav izdevies. Arī Amērikas nēģeri ir lepni uz savu identitāti, bet savu senču valodu neprot gandrīz neviens un senču kultūra tiem ir eksotika. Tas nemaina pamatprincipu uz kuru es norādīju. Tu, bez šaubām, sapratīsi angļu izteicienu “The exception proves the rule.” Pasaki man labāk kurā pasaules malā krievi, zaudēdami savu valodu, ir paaudžu paaudzēs paturējuši savu identitāti. Un arī ja tas tā būtu, zaudējot savu identitāti tiem ir vienmēr iespēja atgriezties krieviski runājošā Krievijā un sākt no jauna. Bet ja Latvija vairs nav latviski runājoša, kas notiek ar latviešiem? Ja tu domā ka tavi bērni, palikdami Īrijā saglabās latviešu valodu, tad tu esi tas kas murgo.

        • Es domāju, ka būtu iespējams saglabāt latviešu valodu, dzīvojot ārzemēs n-tajās paaudzēs, ja būtu motivācija to darīt. Bet aiz matiem pievilktas, no Latvijas budžeta apmaksātas pseidotautiskas aktivitātes un propaganda noteikti nav motivācija.
          Svarīgi ir, lai būtu ar ko lepoties. Īrijas skaistums, dziesmas, dejas, pat nacionālie trūkumi – tas ir tas, kas viņus vieno. Un vēl viņus vieno labvēlība, atvērtums, ticība. Ja atrastos latviešus vienojošas vērtības, nevis laime, ka kaimiņam govs nosprāga, tēlaini runājot, tas būtu kas tāds, kas varētu vienot. Bet mums ir pārāk maz vienojoša. Daudz vairāk šķeļoša. Un tur ne valoda līdzēs, ne propagandas pidrallā.

  8. “Taču kāda ironija, kāds paradokss – …”???
    “Antikomunisms – ceļš uz tautas iznīcību.” V.Munters, 1963.

Draugiem Facebook Twitter Google+