Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. jūnijs, 2015
Drukāt

Ja nebūs Dziesmu svētku, nebūs arī latviešu. Saruna ar diriģentu Mārtiņu Klišānu (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Saruna ar Latvijas simt gadu Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta māksliniecisko vadītāju, diriģentu Mārtiņu Klišānu.

Ir noslēdzies Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pavasarī izsludinātais konkurss par tiesībām izstrādāt 2018. gada XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku lielāko pasākumu mākslinieciskās koncepcijas. No pieciem pieteikumiem, kas tika saņemti par svētku Noslēguma koncerta māksliniecisko koncepciju, kā labākā novērtēta diriģenta Mārtiņa Klišāna, režisora Uģa Brikmaņa un scenogrāfa Aigara Ozoliņa piedāvātā ideja.

– Kādi bija jūsu motīvi, piedaloties LNKC konkursā – iespēja pēc daudzos līmeņos diskutētajiem 2013. gada Dziesmu svētkiem izlabot iepriekšējās kļūdas vai varbūt beidzot sagaidījusi iespēju īstenoties paša uzkrātā pieredze grandiozu kordziedāšanas notikumu veidošanā?

M. Klišāns: – Mans motīvs, piesakoties 2018. gada Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku koncepciju konkursā, nav saistīts ar vēlmi konkurēt ar kādu no iepriekšējo svētku organizētājiem. Viedokļi par pagājušajiem svētkiem, līdzīgi kā par visiem iepriekšējiem, ir ļoti polāri. Ir bijušas veiksmes un arī neveiksmes. Mana piedalīšanās koncepciju konkursā ir sekas mijiedarbībai ar kolēģiem, ilgstošām personīgām pārdomām. Varbūt ir pienācis laiks, uzkrāta pieredze, lai padarītu kaut ko lielāku un paliekošāku? Svarīgi, ka mums ir spēcīga, pieredzes bagāta komanda, kuru ceru papildināt vēl ar dažiem enerģiskiem un radošiem cilvēkiem. Idejas ir interesantas, ir dažādi jauninājumi. Atbildības sajūta ir milzīga, jo būs valsts simtgade, kas sakrīt ar Dziesmu svētku cikla kārtējiem svētkiem. Spiediens uz mums noteikti būs tāpat kā uz sporta komandu, kad visi gaida no tevis uzvaru, un ir sajūta, ka tev nav tiesību zaudēt. No otras puses – svētku pamats paliek latviešu kopā dziedāšana, un šajā ziņā nekādi sportiski rezultāti nav vajadzīgi.

– Lūdzu, paveriet durvis un izgaismojiet, kāda ir jūsu radošās komandas Noslēguma koncerta koncepcijas esence!

– Vēl esam procesā, un starta šāviens līdz galam nav izskanējis. Esam vienīgi saņēmuši oficiālu apstiprinājumu, ka konkurss ir noslēdzies. Šobrīd ir svarīgi saprast, kādas ir rīcības brīvības iespējas, tāpēc prognozēt kaut ko konkrētāk ir par agru. Varu atklāt, ka vēlamies mainīt koncerta formu un ierasto secību, lai panāktu maksimāli plūstošu ritējumu. Ņemot vērā valsts simtgades kontekstu, liela loma programmas attīstībā būs veltīta visu laiku dižajiem latviešiem un viņu domām un radītajiem darbiem. Šobrīd vēl nav zināms koncerta finanšu ietvars, tāpēc mēģinu no tā abstrahēties, strādāju ar idejām pilnā apjomā, par to nedomājot. Parasti desmitkārt vairāk maksā nevis pats saturs un māksla, bet viss pārējais, kas ir tiem apkārt. Ir skaidrs – lai izdarītu labi, nauda ir vajadzīga. Ideālā variantā, protams, būtu vienkārši aiziet un labi nodziedāt labu mūziku. Tad vairs nevajadzētu nedz gaismas, nedz apskaņošanu, nedz scenogrāfiju vai šovu. Tā nebūs, tomēr laba mūzika būs viens no galvenajiem elementiem. Es gribētu redzēt un dzirdēt domas izrādi. Gribētu, lai pavediens nepārtrūkst ne mirkli, lai nebūtu koncerta daļu, kuru laikā jāiet paēst, klejojot starp šašliku un alus būdiņām. Gribētu, lai doma un mūzika iet vienā solī no sākuma līdz galam.

– Jūsu koncepcijas publiski izplatītajā idejas uzmetumā izskanēja vēlme atjaunot kopības spēku, dziesmas īsteno varu, latvju valodas un dziesmu patieso skaistumu. Tas liek domāt, ka tie bija panīkuši vai pat zuduši?

– Viens no manis iepriekš pieminētiem dižajiem latviešiem ir teicis: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” Atjaunošana vienmēr ir spēks, atjaunošanās ir vajadzīga, lai vispār motivētu cilvēkus veltīt savu brīvo laiku dziedāšanai un dejošanai, tradīciju kopšanai. Ik piecos gados kaut kas ir jāatjauno, kaut kas jāliek klāt, jo uz vietas stāvēt nevar, ir jābūt vīzijai.

– Ir izskanējusi doma Latvijas simt gadu svētku repertuāru veidot no labākajām līdz šim dziedātajām dziesmām, varbūt pat veidot Dziesmu svētku dziesmu kanonu, kurām vajadzētu izskanēt katrā noslēguma koncertā…

– Šī nebūs vēstures retrospekcija. Svētki paši par sevi ir vērtība, un Noslēguma koncerts noteikti nebūs ieskats Latvijas vēsturē. Pilnīgi noteikti būs viss tautasdziesmu spektrs no klasikas līdz mūsdienu komponistu spilgtākajiem piemēriem. Skaidrs, ka būs klasika jeb dziesmu “zelta grozs”, kurā būs visas pamatlietas, kas gan no svētkiem uz svētkiem pamainās, aiziet un atgriežas. Ir dziesmas, kas ik pēc pieciem gadiem jāatgādina tautai kā Tēvreize, jo ar tām mēs varam iekodēt savas tautas nākotni. Mēs, kas šajā sulā paši vārāmies, tās atceramies, bet cilvēkiem, kas ar Dziesmu svētku kustību un mūsu kultūras vēsturi nav ciešā kontaktā, vienkārši vajag atgādināt, kas ir “Gaismas pils”, “Lauztās priedes” vai “Jāņu vakars”. Tām ir jābūt repertuārā, un tās būs, kamēr būs Dziesmu svētki.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Vispār jau… dziedošs bezmugurkaulnieks nevienam plēsējam respektu neiedzīs, ja ikviens latvietis ar zobiem un nagiem līdz pēdējam sirdspukstam necīnīsies par šo zemi, drīz te būs viss kas tikai ne Latvija…

  2. Prezidents Bērziņš: ‘ja nesaglabāsim laukus, tad Latvijas nebūs’ (2012.g.7.marts)

  3. Dziesmu svētki jau kļuvuši par kārtējo miljonu projektu. Kāds laikam vēlas vēl vairāk uzvārīties , bet latviešu tauta var kļūt vēl plikāka. Tauta drīzāk iznīks no uzblīdušajām tāmēm .

Hermaņa režisētās "Madama Butterfly" pirmizrādi "La Scala" rādīs arī RīgāTrešdien, 7. decembrī, notiks Alvja Hermaņa režisētās operas "Madama Butterfly" pirmizrāde pasaulslavenajā opernamā "La Scala", un to, vietējiem skatītājiem par prieku, tiešraidē varēs noskatīties arī Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace".
Draugiem Facebook Twitter Google+