Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. marts, 2015
Drukāt

Ar piena ražošanu ienākumu “sviestam pietiek, bet desai īsti nesanāk” (8)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Preiļu novada Pelēču pagasta z/s “Jāņumājas” saimnieks Vitālijs Livmanis slauc 65 govis, vidējais izslaukums no govs ir 7,5 tūkstoši kilogramu gadā.

Kopā ar jaunlopiem ganāmpulks jau pārsniedzis 100 galvas. Kad viesojamies Pelēču pagastā, ganāmpulks izlaists piemājas aplokā, kur piena devējas ļoti apmierināti gozējas saulē. “Jāņumāju” saimnieki domā, ka raibaļām ir jādodas ganībās, kā jau tas gadu gadiem ierasts. Tāpat svarīgi ievērot labturības prasības, kas ļauj lopiem būt apmierinātiem, bez stresa.

Cena stabilizējas

Krīze piena nozarē, pēc saimnieku domām, jau esot beigusies, arī iepirkumu cenas nostabilizējušās, pat sākušas nedaudz pieaugt. Visu saražoto “Jāņumāju” saimnieki nodod AS “Preiļu siers”, un sadarbību ar lielāko siera eksportētāju viņi vērtē kā konstruktīvu. Lai risinātu piena piegādes kvotas pārpildi, šogad iznācis kvotas pirkt, un tagad ar tām pietiek, lai sagaidītu kvotu brīvlaišanu 1. aprīlī. Piena iepirkuma cena šobrīd nosedz pašizmaksu, taču nekas daudz pāri nepaliek. “Kā saka, sviestam pietiek, bet desai īsti nesanāk,” uzsver saimniece Lidija. Jāņem vērā, ka saimniecībai ir kredīti, jo iegādāta gan tehnika, gan zeme, līdz ar to daļa no ieņēmumiem aiziet kredītu segšanai. Ganāmpulku saimnieki papildina ar pašu audzētajām telītēm, īpaši neaizraujoties ar jaunu šķirnes teļu iepirkšanu, jo tā varot dabūt “buķeti ar slimībām”.

Kūts izveidota uz bijušās Pelēču muižas kūts un vēlāk jau kolhoza fermas bāzes, to pamatīgi rekonstruējot. Tomēr, kā stāsta saimnieks, “mēģinām turēties vēl pie vecā saimniekošanas stila, tas ir, kā maizi cept pa vecam, jo modernizācija prasa lielu naudu”.

Saimniecība reģistrēta jau 1989. gadā un ir viena no pirmajām Breša saimniecībām Latvijā. Saimniekot sākuši ar vienu govi, un pakāpeniski govju skaits audzis līdz prāvam pulkam. Pa vidu vēl bijis visa kā – “aitas, lini, cūkas”, bet beigās palikuši tikai pie govīm. Nule kā Livmanis piepircis klāt nelielu saimniecību ar 66 ha zemes, kuras īpašnieki devušies dzīvot uz pilsētu, līdz ar to atbildības sajūta un darāmais tikai pieaugs. Saimnieks atgādina, ka arī citu valstu eksperti, tostarp Dānijas, atzinuši, ka Latgale ir vispiemērotākā vieta lopu turēšanai, jo daudz pauguru, platības ir kalnainas, līdz ar to šis novads ir vairāk piemērots piena lopkopībai, nevis graudkopībai.

Šobrīd galvenais darbs ir pie ģenētikas nostiprināšanas un izkopšanas, lai ganāmpulks kļūtu ražīgāks. Saimniecībā audzē graudus un citas kultūras, tāpēc gandrīz visu nepieciešamo lopbarībai sagādā paši, izņemot kukurūzu un rapšus, kas jāpērk.

Kad jautāju saimniecei, kāda ir piena pašizmaksa, viņa smaidot saka: “Uzdodiet vieglākus jautājumus. Mēs priecājamies, ka visi ir veseli un pienu dod, un teļi dzimst. Viss attīstās, un beidzot saule arī parādījās. Galīgi pa nullēm nav, ja jau kredītus spējam samaksāt.” Arī saimnieks piebilst, ka nemitīgi kāda daļa naudas tiek ieguldīta attīstībā – tehnikā, remontos, zemes iegādē, turklāt vairākos projektos izmantota Eiropas nauda. Tomēr, jautāts par investīciju lielumu, kā arī piena pašizmaksas aprēķinu, datus viņš neatklāj.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Baidos, ka pēc 1. aprīļa lielajām piena fermām ne tikai desai, bet arī sviestam nesanāks. Jo visa valsts un ES nauda ir pazudusi saimniecībās kā tukšā mucā. Par to paldies sakiet dūklaviem, straujumām, dzelzskalējām un citiem ZSA gudrajiem, kuri nepaguruši jūs virzīja uz lielražošanu. Neviens jau tautas balsī neklausījās, visi tik aizrāvās ar ražošanas apjomiem, bet neviens neanalizēja, kas būs, ja valstī un pasaulē nokritīs piena cena. Nu viņa ir zem saimniecību pašizmaksas, bet algas taču strādniekiem jāmaksā, apgrozāmie līdzekļi vajadzīgi -“jābrauc” kredītos un nu ir “vakars” klāt, naudas nav. Nu lai Dūklavs meklē “iekšējās”rezerves ZM!

  2. Taa desa tacu tika mineeta alegoriski nevis ,ka vinas truuktu. Runa taci ir tikai par pienu.

  3. zemnieki ir zemes sāls

  4. te jau runa par pienu, nevis desu! atkal jau komentētāji visu pārpratuši! bet saimniekiem – lai veicas! kaut vairāk būtu tādu!

  5. Kļūstiet par vegāniem ,un visam pietiks!
    Liellopu bizness nav ne izdevīgs ,ne ētisks , piedevām, ekoloģijai kaitīgs. ASV liellopu bizness kopš 70-iem gadiem sarucis par 30%.
    Vai mums vajadzēdu savu zemi tāpat pieķēzīt,kā Dāniju ,kur lauki smird?
    Diemžēl, mūsu valdība atļauj pat uzsākt kažokādas zvēru biznesu, kad progresīvās valstis no tā kratās vaļā.

    • vegānu bērni bez gaļas izaug slimi. vai to savējiem novēli – kad būs? un kura ir progresīvā ”kratītājvalsts”, vai zini kādu attīstītu? Nīderlande un Somija ir starp pasaulē lielākajiem kažokzvēru audzētājiem – neattīstītas, vai ne?

    • vai jums pilsētā piens , krējums , biezpiens nesmird? nez kāpēc pilsētnieki no lauku labumiem neatsakās…ja dod no labas sirds…

  6. Nu iztiksi bez desas,tās nav veselīgas. Labāk steiku -nokauj kādu telju.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+