Kristīne Šalma-Ancāne. Foto – Iveta Vaivode

Lai iedvesmotu Latvijas zinātnieces izcilnieces 0

Apritējuši jau divpadsmit gadi, kopš uzņēmums “L’Oreal” sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un ar Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu piešķir stipendiju izcilām Latvijas zinātniecēm un atbalsta jaunas un daudzsološas pētnieces, lai iedvesmotu nākamās zinātnieču paaudzes. Kā ik gadu, šo  stipendiju saņem trīs mūsu zinātnieces.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Šogad stipendiju “Sievietēm zinātnē” saņem:

* Kristīne Šalma-Ancāne, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece, inženierzinātņu doktore materiālzinātnes nozares biomateriālu apakšnozarē, par zinātnisko darbu “Nanostrukturētu biokompozītmateriālu izstrāde ar pretosteoporozes īpašībām”.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Osteoporoze ir hroniska kaulu slimība, kas ietekmē daudzus miljonus cilvēku visā pasaulē. Osteoporozes izraisīti kaulu lūzumi ir nopietns sabiedrības veselības apdraudējums, jo var radīt darba nespēju un pat invaliditāti. “L’Oreal” un UNESCO piešķirtās stipendijas ietvaros ir paredzēts veikt pētījumu par kaulu implantmateriālu izstrādi osteoporotisku kaulu lūzumu dzīšanas un reģenerācijas veicināšanai. Pētījuma unikalitāte saistīta ar šī materiāla potenciālu multifunkcionalitāti. Tas ir kompozītmateriāls, kas var uzrādīt vairākas svarīgas īpašības cilvēka organismā – veicināt jaunu kaulaudu veidošanos, nodrošinot lauztu kaulu dzīšanu un reģenerāciju, kā arī nodrošināt terapeitisku vai ārstniecisku efektu uz osteoporozes skartajiem kaulaudiem.

Nākotni savai zinātniskajai darbībai es saskatu savā dzimtenē, Latvijā. Pēdējos gados mūsu valstī ir veikti būtiski uzlabojumi zinātnes jomā. Ir izveidota atbilstoša zinātniskā bāze – zinātniski pētnieciskās laboratorijas ir aprīkotas ar modernām augstas klases iekārtām un aparatūru, ar kuras palīdzību mums, zinātniekiem, ir iespēja veikt kvalitatīvus pētījumus un tādējādi konkurēt pasaules mērogā. Bažas rada katastrofāli zemais finansējums zinātnes jomā un daudzu, īpaši jaunu zinātnieku aizceļošana uz ārzemēm. Cerams, ka nākotnē saņemsim finansējumu vismaz tādā līmenī kā kaimiņzemē Igaunijā. Taču mums ir atvērtas durvis arī Eiropas zinātnes finansējumam, kuru vajadzētu piesaistīt, veicot pētījumus tieši Latvijā. Tādu pieeju īsteno arī Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts, kurā strādāju. Sadarbojoties ar ārzemju zinātniekiem, tajā tiek realizēti vairāki Eiropas zinātnisko programmu projekti. Pa šiem gadiem esam sapratuši – ja gribam darboties šajā jomā, tad par finansējumu ir jārūpējas pašiem.

Mani nākotnes plāni zinātnē ir turpināt iesāktos pētījumus par kaulu implantmateriālu izstrādi specifiskam pielietojumam, lai mūsu institūta izstrādātie materiāli būtu komerciāli pieejami Latvijas un ārzemju pacientiem, kā arī piesaistīt studentus un skolēnus zinātnisko pētījumu veikšanai šajā jomā, – pastāstīja Kristīne.

* Jevgeņija Lugiņina, Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece, inženierzinātņu maģistre ķīmijas tehnoloģijā (beigusi ar izcilību) par darbu “Organisko savienojumu reakcijas šķidrā sēra oksīdā”.

– Mans pētījums ir veltīts dažādu jaunu organisko savienojumu sintēzei, kuros par šķīdinātāju izmanto šķidru sēra dioksīdu. Šis pētījums ir unikāls ar to, ka, pateicoties sēra dioksīda izcilajām solvatējošām īpašībām (tas spēj šķīdināt gan jonu tipa, gan arī kovalentas dabas savienojumus), to var pielietot virknē dažādu reakciju, piemēram, mazo N-heterociklu, aziridīnu un azetidīnu, ciklu atvēršanai dažādu nukleofīlu klātienē. Šo savienojumu modificēšana ļauj iegūt jaunus dažādu klašu savienojumus, piemēram, heterociklus, alkaloīdus, un nedabiskas aminoskābes. Organiskās ķīmijas nozarē SO2 potenciāls ir praktiski neizsmeļams. To var pielietot kā reaģentu, katalizatoru un, protams, kā šķīdinātāju. Kāpēc šķīdinātājs ir tik svarīgs? Jo ķīmijā praktiski visu reakciju sekmīgai norisei ir nepieciešams šķīdinātājs, it īpaši bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzē. Šķīdinātāji ne tikai nodrošina homogēnu reakcijas vidi, bet bieži vien veicina konkrētā produkta ieguvi, stabilizējot pārejas stāvokļus. Tāpēc ļoti svarīgi izmantot tādu šķīdinātāju, kas visefektīvāk nodrošina vajadzīgā produkta ieguvi un ir atkārtoti izmantojams. Viens no šādiem šķīdinātājiem ir sēra dioksīds.

Reklāma
Reklāma

Uzskatu, ka manai zinātniskajai darbībai ir nākotne ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Jo ķīmijas nozarē ir ļoti svarīgi izstrādāt tādas jaunas sintēžu metodes, kurās var pielietot lētus un vairākkārtēji izmantojamus reaģentus un šķīdinātājus. Izstrādātās sintēžu metodes, kurās par šķīdinātāju izmanto šķidru sēra dioksīdu, var tikt pielietotas tālāk dažādu bioloģiski aktīvu vielu ieguvē, piemēram, farmācijā.

Nākotnē esmu iecerējusi turpināt īstenot savu pētījumu un arvien sasniegt jaunus rezultātus sēra dioksīda ķīmijā. Ar “L’Oreal” stipendijas “Sievietēm zinātnē” finansiālo un emocionālo atbalstu tuvākajā nākotnē vēlos iegūt doktora grādu, – pastāstīja Jevgeņija.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.