Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. oktobris, 2016
Drukāt

Šadurskis mulst par premjera izteikumiem un nesaprot sūdzības par jaunajām algām (25)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Vai skopais maksās divreiz?” tāds bija vadmotīvs “Latvijas Avīzes” rīkotajai diskusijai par izglītību Krāslavas novada grāmatu svētku laikā. Valsts cenšas ietaupīt naudu, optimizējot skolu tīklu. Vai tāpēc daļa jauniešu nepaliks bez izglītības un vai neskolotu iedzīvotāju uzturēšana valstij nemaksās dārgāk kā mazo skolu finansēšana? Par to spriedām kopā ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (“Vienotība”) un Saeimas deputātu Jāni Trupovnieku (Zaļo un zemnieku savienība).

– Kāpēc dzirdam, ka daudzi skolotāji ir neapmierināti ar savām jaunajām algām? Algas esot mazākas. Vai tā tas arī bija plānots, vai arī jaunajā algu modelī tomēr ir kāda kļūda?

K. Šadurskis: – Par to, ka par jauno skolotāju algu modeli publiskajā telpā lielākoties ir negatīvas ziņas, no vienas puses, man mazliet bija izbrīns, bet, no otras puses, tā jau parasti notiek, ka izmaiņas nepatīk. Ja valdība vai Saeima neko nedara, sabiedrībai nepatīk. Ja kaut ko dara, atkal nepatīk. Starp šīm divām negācijām tomēr labprātāk izvēlos aktīvo negāciju. Man labāk patīk, ja man pārmet to, ko es daru, nevis to, ko nedaru. Domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) komanda ir ļoti labi pastrādājusi, kā rezultātā 2017. gadā izglītības sistēmā ienāks par 47 miljoniem eiro vairāk. Man skolā aritmētiku laikam mācīja citādi nekā tiem, kas sūdzas par jaunajām algām. Tāpēc nesaprotu, kā, ieplūdinot sistēmā papildu naudu, visiem var kļūt sliktāk. Varbūt tiešām reformu un papildu ieguldījumus nevajadzēja? Tad visiem būtu labāk? Nē! Reforma bija nepieciešama. Iepriekšējais skolu finansēšanas modelis, kurā bija tikai divi teritoriālie koeficienti – viens pilsētām, otrs laukiem –, paredzēja, ka blīvi apdzīvotā Pierīga saņēma viena skolēna izglītošanai tikpat, cik, piemēram, Krāslavas vai citi vēl retāk apdzīvoti novadi. Ņemot vērā, cik aktīvi iedzīvotāji plūst uz Pierīgu, turienes skolām būtu jādod aizvien vairāk naudas un mēs būtu bankrotējuši viena vai divu gadu laikā. Mums būtu jāprasa no valsts budžeta papildu nauda Pierīgas skolu finansēšanai, bet Pierīga šo naudu pat nespētu “apēst”. Kaut minimālā samaksa par skolotāja stundas darbu vecajā sistēmā bija pieci eiro, Pierīgas novados stundas cena lielākoties bija 10 eiro. Tā nebija taisnīga sistēma, kaut saprotu Pierīgas pedagogu tagadējo neapmierinātību ar to, ka šī netaisnība mazināta.

– Pēc jūsu teiktā jāsecina, ka algas samazinājušās tikai iepriekš pārfinansētajos Pierīgas novados, taču arī, piemēram, Neretas novadā skolotāju algas ir samazinājušās.

– Neretas vidusskolā skolēnu skaits, cik atceros, samazinājās par 46 skolēniem. Tātad tur algas kritums jāsaista ar to, ka samazinājās skolēnu skaits.

Krāslavas novadam jaunajā pedagogu algošanas modelī summārā mērķdotācija ir pieaugusi par 3,8 procentiem, tātad naudas ir nedaudz vairāk.

Ja parēķinām, cik procenti no valsts budžeta tiek tērēti izglītībai, tad Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju šajā ziņā Eiropas Savienībā ir pirmajās vietās. Savukārt, ja skatāmies uz pedagogu algu Latvijā, tad redzam, ka Eiropā esam pēdējā vietā. Var, protams, teikt, ka skopais maksā divreiz, bet var arī jautāt, kā savilkt kopā galus. Jo investējam mēs proporcionāli daudz, bet pedagogi tik un tā nevar nodrošināt savu ģimeni.

– Tad jājautā, kur paliek nauda, ja jau tā nenonāk līdz pedagogiem?

– Viena skolēna izmaksas mēnesī svārstās no simts līdz aptuveni trīs simtiem eiro mēnesī. Lielā mērā naudu apēd nesakārtotais skolu tīkls. Es saprotu, ka skolu tīkla kārtošana nav viegls uzdevums pašvaldībai. Ja skatāmies, piemēram, uz Krāslavas novada ceļu tīklu, redzam, ka te būtu pietiekami grūti nodrošināt skolēnu autobusu satiksmi gadījumā, ja bērni no lauku apdzīvotām vietām būtu jāved mācīties uz pilsētu. Tāpēc ir starpministriju darba grupa, kas nākamnedēļ tiksies pie Ministru prezidenta un runās par esošo skolu tīklu un par to, kā virzīties uz priekšu, meklējot risinājumus.

J. Trupovnieks: – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība nepārtraukti cīnās par skolotāju algām, taču mēs absolūti nedzirdam, ka viņi uztrauktos par izglītības kvalitāti. Man nav daudz ko iebilst pret to, ko šobrīd dara IZM. Ir jāoptimizē skolu tīkls, ir vajadzīgas pārmaiņas.

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Noņemiet nost tie nezkādēļ klātpielikto 12 klasi un viss būs kārtībā.
    Bija normālas skolas ar 11 klasēm, bet kāds dunduks “uzcepa projektu” par Eiropas naudu un visu sačakarēja. Nu jātaisa atkal “projekts” un jāmēģina to labot, bet kaut kā nesanāk…… Naudas par maz????

  2. Izskatās, ka algu reforma ir IZGĀZUSIES!!

  3. Lai vienreiz nopublicē tās skolotāju algas.Īsti nevar saprast vai viņi saņem daudz vai maz. Laukos strādā trijās skolās, mācot pa 2-4 bērni klasē.Neiet runa par lielajām skolām pilsētās,kur klasē 25 skol. Ir starpība izlabot 2 vai 25 kontroldarbus.

  4. Vai tiešām visiem paliek tikai mazāk? Atsaucieties skolotāji..! Ar 1300 nezinu vai daudz par ko žēloties…Man arī augstākā izglītība, bet sēžu uz minimālās….nezinu ko vainot, privātais bizness…

    • Jā, 1300 ir ļoti laba alga. Saprotu, ka tie Rīgas skolotāji, kas saņēma tos 1300, tagad saņem drusku mazāk, bet tik un tā pāri 1000.

  5. mulstošā jaunava Atbildēt

    Kā Šadurskis var MINISTRĒT, ja nesaprot sastrādāto? Par citiem nezinu, bet BĒRNUDĀRZNIEKI tika apčakarēti “pēc pilnas programmas” …

  6. Kad nejēgas, bet toties izcili demagogi un ciniķi top iecelti “viedajos ministereju ministerētājos”, tad rezultāts ir tāds, kādu nu redzam.

  7. PIETIEK!!! SHADURSKISA UN RIMSHEVICHA ARA NO VALDIBAS!!!

  8. Ja nejēgas kaut ko dara tad labāk neko nedarīt! Un nav ko tēlot baigos speciālistus !

  9. Šadurski laikam izgītību ved uz īstā ceļa, 3 A izsūtāmais cilvēks tā satraucās?

  10. Par laiku bērnu taisīšanai un pēc tam veltīto laiku to audzināšanai gan Šadurskim taisnība….

  11. nezina kas VIŅA valdības plānā rakstīts? Nu feini gan…

  12. Kad Šadurskis atdos pirmskolas skolotājiem pilnas slodzes, tagad ir 0,8. Vai tiešām par ministriem jāliek tādi tukšpauri.

  13. nabaga ministrs tūliņ visu saprastu, ja premjers viņam nogrieztu pusi mēnešalgas

  14. es arī domāju,ka arodbiedrības līdere vispār nesaprot par ko cīnās, kurš ministrs pedejo 20 gadu laikā ir apmierinājis skolotājus??? skolā ar varu neviens netur- ir maxima , rimi

    • savu atvasi bez skolas zinībām iedabūt tajā “rimi”, tad runā par to, kurp doties skolotājiem. Nespļau akā. no kuras jādzer!

  15. nu nevajag Vienotībai mocīt cilvēku ar vecuma marasmu…

    • populārs populists Atbildēt

      Šadurska atbildes ir ļoti loģiskas un argumenti pamatoti.
      Manuprāt viņš ir sakarīgs ministrs, vienkārši viņa laikā sagadījies realizēt reformu, kuru jau sen vajadzēja. Būtu tā tikusi citam izglītības ministram, tas arī būtu tikpat nepopulārs.

      • Man gan šķiet, ka vairāk šim politikānim atbilstu tādi apzīmējumi kā ciniķis, demagogs, kam nav pašām jēgas par to, kas un kā sastrādāts “reformējot” izglītības darbinieku algas aritmētiski, bet bez sajēgas par reālo dzīvi, norisēm valstī un ar ļoti savdabīgu “taisnīguma” izpratni!!

  16. nu ka ministrs nesaprot Atbildēt

    kā reiz ir pilnigi saprotams, to putru ko viš savārija neviens nesaprot kā izstrēbt

  17. Raksta noslēgums labs, par svētku atbalstītājiem. 🙂 Žurnālistam vajag algu samazināt.

Draugiem Facebook Twitter Google+