Lai iesētais zālājs neliktu vilties 0
Strauji tuvojas pavasaris, kad katram saimniekam ir jāizvēlas saviem audzēšanas apstākļiem piemērotākās šķirnes. Tādēļ šajā rakstā informējam lasītājus par Priekuļos audzēto zālāju šķirņu īpašībām.
Ar nesertificētu sēklu tirgoties nedrīkst!
Lopbarības augu sēklaudzēšanas un tirdzniecības noteikumi aizliedz tirgot nesertificētu sēklu. Sertificētas sēklas tirgo sasaiņotas, viendabīgās partijās, kam ir pievienots sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments – etiķete. Sēklu tirdzniecība ir atļauta tikai tad, ja sēklas ir sertificētas – atzītas par pirmsbāzes, bāzes sēklu vai sertificētu sēklas materiālu.
Sēklu tirgotājs, kas tirgo Latvijā sertificētu sēklu, izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus, pēdējam sēklu lietotājam pēc tā pieprasījuma izsniedz sēklu sertifikātu vai sēklu sertifikāta kopiju, tajā minot, cik daudz sēklas materiāla un kādos tarojumos pārdots konkrētajam pircējam. Pēc sēklu sertifikātā norādītās informācijas nepieciešamības gadījumā ir iespēja izsekot sēklas partijai, sākot jau no sēklas iesēšanas brīža. Bioloģiskās saimniecības saimniekam iegādājoties konvencionālo sēklas materiālu un prasot atļauju Valsts Augu aizsardzības dienestā to sēt, sertifikāta kopija ir viens no svarīgākajiem sēklas iegādes pirmdokumentiem.
Iegādājoties sertificētu sēklas materiālu atsevišķi pa sugām vai gatavu maisījumu, uz iepakojuma ir jābūt etiķetei. Etiķetes izsniedz Valsts augu aizsardzības dienests. Tās lieto pirmsbāzes un bāzes sēklu kategorijai, kā arī sertificētu sēklu, komercsēklu un sēklu maisījumiem, kas pārsniedz 10 kg iesaiņojumus. Saiņotāja etiķetes drīkst lietot sertificētai sēklai, komercsēklai un sēklu maisījumiem iesaiņojumos līdz 10 kg.
Ja sēklas materiāla kvalitāte neatbilst noteikumos izvirzītajām prasībām un ir izsniegti sēklu novērtēšanas rezultāti, tad šāds sēklas materiāls nav paredzēts tirdzniecībai. Ja pircējs ir iegādājies sēklas bez sēklu sertifikāta, sēklu sertifikāta kopijas vai etiķetes, viņš zaudē tiesības izteikt pretenzijas sēklu tirgotājam.
Sertificēts sēklas materiāls mēdz būt dārgāks par nesertificētu, kas nedod nekādas garantijas, arī gaidot no tā kvalitatīvu ražu, tādēļ ir teiciens skopais maksā divreiz. Tāpēc izvēlēsimies sertificētu sēklas materiālu! Sertificētas zālāju sēklas ir perspektīvs saimnieka ieguldījums kvalitatīvas lopbarības iegūšanā.
Piemērotas arī bioloģiskai audzēšanai
Gadu gaitā pierādījies, ka Latvijā izveidotais un izaudzētais zālaugu, kā arī cits sēklas materiāls ir piemērots mūsu agroklimatiskajiem audzēšanas apstākļiem. Tādēļ Latvijas sēklaudzētāji droši var sacensties ar importētās sēklas tirgotājiem. Pēdējā laikā, tuvojoties pavasarim, pieprasījums pēc kvalitatīva sēklas materiāla palielinās, kas varbūt var likt kādam saimniekam nopietni apdomāties un pievērsties arī zālāju sēklaudzēšanai!
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā audzē deviņas zālaugu šķirnes, kas iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā. Audzēto sugu klāsts ir pietiekami liels, lai varētu izveidot maisījumus gan pļaujamiem zālājiem, gan ganībām, gan arī dekoratīviem zālieniem. Šķirnēm veikta pārbaude, lai noteiktu to derīgumu bioloģisko saimniecību vajadzībām. Visas atzītas kā piemērotas audzēšanai bioloģiskās saimniecībās.
* Ganību airene ‘Gunta’ – viena no vērtīgākajām stiebrzālēm ar lielu proteīna daudzumu, labu ēdamību un sagremojamību. Diploīda šķirne. Ganību airene ir daudzgadīga skrajceru apakšzāle. Tā ir ātraudzīga, labi attīstās jau sējas gadā, bet pilna raža gaidāma nākamajā gadā, ļoti labi cero. Visvairāk ražo tieši pirmajos izmantošanas gados, kad lēnāk augošās stiebrzāles vēl nedod pilnu ražu. Veģetācijas periods 135–140 dienas, no augšanas atjaunošanās sākuma pavasarī līdz 1. pļāvumam 65–70 dienas. Zied jūnija trešajā dekādē.
Piemērota zāļu maisījumiem kultivētām ganībām, pļaujamiem zālājiem smagākās un vidēji smagās minerālaugsnēs. Kūdras augsnēs tā izsalst, arī vieglas smilšu augsnes nav piemērotas tās audzēšanai.
* Viengadīgā airene ‘Druva’ ir skrajceru virszāle ar bagātīgi lapotiem dzinumiem. Tā ir viena no augstražīgākajām lopbarības kultūrām, kas izceļas ar sevišķu ātraudzību un lielu ataugšanas spēju. Veģetācijas periodā var iegūt trīs līdz piecus pļāvumus ar augstu barības vērtību. Pirmo pļāvumu tā dod jau 50–55 dienas pēc sējas. Viengadīgā airene nav izvēlīga augsnes prasību ziņā, taču vislabāk padodas iekoptās smilšmāla, nosusinātās kūdras augsnēs, iekultivētos zāļu purvos. To var izmantot arī kā virsaugu citām daudzgadīgām zālēm (10–15 kg/ha), lai jau sējas gadā var iegūt augstvērtīgu lopbarību pļaujamos zālāju maisījumos, gan arī kultivēto ganību zelmeņos. Lieliski noder kā komponents zirņauzu un vīķauzu mistros (30–35 kg/ha), zaļbarību rituļu skābbarības gatavošanai.
* Sarkanā auzene ‘Vaive’ ir daudzgadīga, ziemcietīga, sausumizturīga stīgotāja apakšzāle, kas ir mazprasīga augsnes ziņā. Tā aug vieglās, sausās minerālaugsnēs ar paaugstinātu skābumu, gan arī kūdras augsnēs. Piemērota pļaujamo un ganību zālāju ierīkošanai. Sarkanā auzene spēcīgi stīgo, ātri veido elastīgu velēnu, labi ataug. Šo īpašību dēļ to izmanto arī dekoratīvo zālienu veidošanā.
Barības vērtības ziņā tā atpaliek no citām stiebrzālēm, taču lielās pieticības dēļ to var audzēt vieglās augsnēs, kas nav piemērotas prasīgām kultūrām. Agra, ziedēt sāk jau jūnija pirmajā pusē.
* Timotiņš ‘Jumis’ ir viena no galvenajām pļaujamo zālāju virszālēm, kam raksturīga laba ziemcietība, izturība pret applūšanu. Tā ir mazprasīga augsnes ziņā, jo labi aug kā minerālaugsnēs, tā iekultivētās kūdras augsnēs.
Šķirnei raksturīga ļoti laba ataugšana, tāpēc to ar labām sekmēm var izmantot arī ganību zāļu maisījumos. Ziedēt sāk jūnija trešajā dekādē, tādēļ maisījumos labi sader ar vidēji agro sarkano āboliņu, vēlīniem āboliņiem, ganību aireni. Lielisks komponents zāļu maisījumos bioloģiskām saimniecībām. Veģetācijas periodā dod divus pilnus pļāvumus. Ražība augsta – sausnas raža līdz 12t/ha, sēklu raža 0,4–0,6t/ha.
* Pļavas auzene ‘Arita’ ir vidēji agra šķirne, ziedēt sāk jūnija sākumā. Raksturīga laba ziemcietība, kā arī izturība pret slimībām. Piemērota audzēšanai kā minerālaugsnēs, tā iekultivētās kūdras augsnēs, pacieš arī ilglaicīgu applūšanu.
Šķirne ļoti labi ataug, ātri veido biezu, noslēgtu zelmeni, tādēļ ir viena no galvenajām kultūrām ganību zāļu maisījumos, kā arī pļaujamo zālāju maisījumos. Veģetācijas periodā var iegūt divus trīs pilnus pļāvumus ar augstu barības vērtību. Zāļu maisījumos labāki tauriņziežu komponenti ir agrie un vidēji agri āboliņi, kūdras augsnēs – bastarda āboliņš.
* Pļavas skarene ‘Gatve’ pavasarī attīstās agri, zied jūnija sākumā, labos veģetācijas apstākļos dod trīs pļāvumus. Pilnu attīstību sasniedz otrajā trešajā gadā pēc sējas. ‘Gatve’ ir ļoti ilggadīga un ziemcietīga. Vislabāk aug irdenās, ar trūdvielām bagātās minerālaugsnēs un iekultivētos zāļu purvos. Pateicoties spējai ātri izveidot blīvu zelmeni un izturīgu velēnu, izmanto arī dekoratīvo zālienu ierīkošanai.
* Sarkanais āboliņš ‘Raunis’ ir vidēji agra šķirne, kas ziedēt sāk jūnija vidū. Šķirnei raksturīga laba ziemcietība, samērā laba izturība pret slimībām.
Augsnes prasību ziņā, salīdzinot ar intensīvi ražojošām šķirnēm, nav sevišķi izvēlīga, taču vislabāk aug iekultivētās smilšmāla, mālsmilts augsnēs ar pietiekamu kaļķa daudzumu. Kūdras augsnes audzēšanai ir mazāk piemērotas.
Pēc pārbaudes rezultātiem šķirne ieteikta audzēšanai bioloģiskajās saimniecībās. Veģetācijas periodā šķirne dod divus trīs pļāvumus ar augstu barības vērtību. Izmantošana zāļu maisījumiem lopbarības ieguvei (1,5–2 gadus), kā arī ganību zāļu maisījumos. Maisījumos labi sader ar timotiņu, ganību aireni, pļavas auzeni.
* Bastarda āboliņš ‘Namejs’ ir vidēji agra šķirne ar labu ziemcietību, to vienā vietā var audzēt trīs četrus gadus. Ziedēt sāk jūnija otrajā dekādē. Labi ataug un dod divus pilnus pļāvumus, sausnas raža līdz 11t/ha. Šķirne piemērota zāļu maisījumiem mitrākās, skābākās minerālaugsnēs, kūdras augsnēs, tātad vietās, kur sarkanais āboliņš aug ievērojami sliktāk. Ļoti labi noder zāļu piesējai, virspusēji uzlabojot pļavas un ganības, lielisks nektāraugs bitēm.
* Baltais āboliņš ‘Daile’ pieder pie Giganteum formas baltajiem āboliņiem, kam raksturīgas lielas ziedgalviņas, kas novietojušās uz 40–50 cm gariem kātiem, un lielas, sulīgas lapas. Baltais āboliņš nodrošina biezu zelmeņa veidošanos. Šķirne ir vidēji agra ar labu ziemcietību, piemērota zāļu maisījumiem lopbarības ražošanai, tā ir neaizstājams tauriņziežu komponents ilggadīgo kultivēto ganību ierīkošanai. Ataugšanas spējas pēc pļaušanas vai noganīšanas ļoti labas, barības vērtība augsta, proteīna daudzums sausnā 15–20%. Kultivēto ganību maisījumos izsējas norma 2–3 kg/ha, izsējas norma sēklu laukos 4–6 kg/ha. Labs nektāraugs.
