Mobilā versija
+10.0°C
Gundega, Terēze
Piektdiena, 28. aprīlis, 2017
7. aprīlis, 2017
Drukāt

Laukos ieplūduši 4 miljardi ES naudas, atdeve klibo (17)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Govis vienā no SIA "Pampāļi" fermām. Uzņēmums arī pērn ierindojies lielāko Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu piecniekā.

Par spīti dažādām krīzēm un skeptiķu spriedumiem par lauku neproduktivitāti un sēdēšanu uz kakla pilsētniekiem, fakti rāda, ka lauksaimniecība joprojām ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Desmit gadu laikā tās daļa valsts iekšzemes kopproduktā augusi par 9%, bet eksporta pieaugums bijis septiņkārtīgs. Divkāršojusies augkopības un lopkopības produkcijas izlaide, pārtikas produkcijas vērtība augusi par 55%, graudu ražība kāpusi par 40%, bet izslaukumi no govs – par 42%.

Neapšaubāmi, bez Eiropas Savienības atbalsta modernizācijai industrijas izaugsme notiktu daudz lēnāk. Fondu apguves galvenā pievienotā vērtība esot tā, ka pamazām apritē tiek atgūta iepriekš aizlaista lauksaimniecības zeme, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati. 2004. gadā platībmaksājumiem tika pieteikti 1,33 miljoni no 2,3 miljoniem hektāru lauksaimniecībā vispār izmantojamās zemes, bet šogad atbalstam pieteikti jau 1,69 miljoni hektāru. Tas nozīmē, ka gadā vidēji klāt nāk vairāk nekā 15 000 hekt­āru apstrādātas zemes. Līdz diviem miljoniem varam augt un ražot, jo atlikusī daļa zemes jau ir aizaugusi ar krūmiem un mežiem, saka LAD vadītāja Anna Vītola-Helviga.

Viņa arī atzīst, ka lauksaimniecībai Latvijā joprojām raksturīgi divi pretpoli. Ir lielās saimniecības ar 500 un 1000 hektāriem, tikmēr 45% no visām saimniecībām ir tādas, kas ražo tikai pašpatēriņam vai tik vien kā nopļauj zāli, lai saņemtu platību maksājumus. Tādējādi valstī ir ap 168 000 hekt­āru, kuri tiek pļauti, vākti, bet lopu tajos nav. Šis resurss būtu jāizmanto.” Esmu gandarīta, ka starp lauku fondu periodiem nav bijis pārtraukuma. 2015. gadā pabeidzām iepriekšējo periodu, apgūstot visu finansējumu visos trijos fondos, un tūlīt atvērām jaunu, pat nedaudz riskējot, jo programma Eiropā vēl nebija apstiprināta,” saka LAD vadītāja.
ES
Kopš pieejama ES fondu nauda, Latvijas lauksaimniecībā ieplūduši 4,4 miljardi eiro, valsts subsīdijās – pusmiljards eiro, tikmēr zemnieku saimniecību produktivitāte ir apmēram 30% no ES vidējās, tātad investīciju atdeve nedaudz klibo. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts pērn veicis investīciju atdeves pētījumu, atklājot vairākas tendences. Proti, lauksaimnieciskā ražošana Latvijā koncentrējas nedaudzu ražotāju rokās, pārāk lielu atbalstu saņem divas nozares – graudkopība un piena lopkopība, kas kavē uzņēmējdarbības dažādošanu un rada risku tirgus svārstību gadījumos. Īstenojot modernizācijas pasākumus, ir maz inovāciju. Tāpat secināts – lai vairotu produktivitāti, nepietiek ar zemes platību palielināšanu, bet jāveicina inovācijas un jāoptimizē izmaksas.

Produktivitātei ir dažādas definīcijas, un tās noteikšanai tiek izmantoti dažādi rādītāji saimniecības, nozares un valsts mērogā – zemes produktivitāte jeb saražotās jebkādas produkcijas tonnas no hektāra, nodarbināto produktivitāte – saražotais produkcijas apjoms uz vienu nodarbināto, izslauktā piena tonnas uz vienu govi, darbaspēka izmaksas. ES dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi ienākumu rādītāji lauksaimniecībā nodarbinātajiem – gan pēc sasniegtā darba produktivitātes rezultātiem, gan atalgojuma.

Visaugstākie ienākumi sektorā strādājošiem ir Dānijā, Somijā, savukārt viszemākie – Rumānijā. No Baltijas valstīm vislabākie ienākumi sektorā nodarbinātajiem ir Igaunijā, bet Latvijā tie ir viszemākie, kas ir loģiski valstij ar lielu skaitu mazo saimniecību. Skaidrs, ka Latvija nespēs kļūt par valsti lielražotāju, jo saražotās produkcijas apjoma ziņā mūs apsteidz gandrīz visas ES un pilnīgi noteikti globālās ekonomikas vadošās valstis. Latvijai ir jāizvēlas cita stratēģija, un šobrīd priekšrocība ir tīra vide un bioloģiska pārtika.

 

20170406211359_3655

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. 4,4 miljardi eiro.Cik no tiem ir palikuši ZM ierēdņiem par naudas administrēšanu.Alga jau tam nav domāta, naudas nozagšana tiek praktizēta jau no paša sākuma pieaugošā lielumā. Neceriet, ka dabūsiet vairāk, tikai mazāk, jo kādiem gribās biezāku maku un viņi to arī dabūs.

  2. Tu esi muļķis kvadrātā, jo spried kā tipisks urbanizēts pilsētnieks un vēl “ekonomists”. Īpaši daudz tādu kā tu tagad ir starp ZSA lobistiem, kuri dara visu, lai kārtējos MK noteikumus pakārtotu lielsaimnieku vēlmēm un turpinātu izspiest no ES naudas saņemšanas mazo un vidējo zemnieku. Nupat LA bija raksts, kā šādi apcērp bioloģiskos lauksaimniekus.(Tā ka ēd un priecājies par ar glifosānu sazāļoto, industriālo pārtiku!) Tikai aprobežots cilvēks var spriedelēt, ka nodibinot pagastā vienu lielsaimniecību un atstājot pārējos laukus tukšus no cilvēkiem, tas esot 21. gs līmenis! Ja kādreiz esi ieskatījies ES regulās, tad tur ir teikts, ka ES nauda ir vispirms domāta nevis ražošanas stutēšanai, bet gan lauku cilvēku atbalstam, lai tie būtu apdzīvoti un vispirms tās ir nelielās saimniecības. Mūsu ierēdņi to visu apgrieza ar kājām gaisā, lai lielsaimnieki tiktu pie fondu naudas. Un tagad tikai skandina: vajag ražot, ražot un ražot, lai arī Eiropā jau tā ir ražošanas pārprodukcija! Tu esi tipisks aģitators tam, kurš padziļina plaisu laukos starp bagātajiem lielsaimniekiem un pārējo zemniecības masu.

  3. Kāda rentabilitāte, ja labākās zemes tiek izmantotas, lai audzētu biomasu subsidētās elektronerģijas ražošanai. Tādējādi – nav laiksaimnieciskās produkcijas ekspeortam, nauda neienāk Latvijā, bet tiek nokāsta no vietājiem ar četrkāršiem tarifiem. Atcelt visus subsīdiju maksājumus biomasas ražotājiem !!! Pietiek, ka viņi jau vārās ar saviem ārprāta tarifiem, ko mēs apmaksājam.

  4. Ja mēs eiropas fondus piešķiram faktiski tikai lielsaimniecībām, tad tas ir nepareizi un ar to nav ko lepoties, tas drīzāk gan jāslēpj! Eiropā šie fondi ir domāti tieši lauku sīksaimniecību saglabāšanai. Citādi, tādi nebūtu vajadzīgi vispār – kropļo tikai tirgu – man veikalā jāstāv rindā kopā ar lielsaimniekiem.

  5. Ir notikusi totāla ES uzdāvinātās fondu naudas piesavināšanās valsts mērogā dažu simtu lielsaimnieku
    interesēs. Visvairāk šīs naudas ir saņēmuši ZSA biedri un ar ZM svētību turpina saņemt (līdz 2miljoni tekošā plānošanas periodā)! Vai tad tikai lielsaimniekiem ir jāskolo bērni un jāapstrādā sava zeme un jāattīsta ražošana, Kučinska kungs, ja jūsu partija gadiem ilgi uzspļauj pārējai lauku cilvēku pamatmasai –
    mazajam un vidējam zemniekam un tā spiežat viņus pamest laukus un valsti? Kas jūs ir pilvarojis šādā
    veidā dāļāt ES laukiem domāto naudu ? Tauta noteikti jūs uz šādu lauku politiku NAV PILNVAROJUSI !

  6. Kas te var būt, ja LOSP vada izlaupītājs deputāts Edgars Treibergs, kas naudu izpļarzā saviem ZZS un Dūklava draugaļām?

  7. Diezin, kur tad tie miljardi palikuši. Ak jā, aizmirsās par mūsu banķieriem un politiķiem. Tālāk komentēt lieki būtu.

    • Banku peļņa 2016. gadā gandrīz 500 milj, summa jāreizina vismaz ar 3, lai iegūtu banku pašpatēriņa izmaksas un vēl meitas uzņēmumi.
      Drīzāk jāskaidro, vai pēc banku pabarošanas, kaut kas palika arī laukiem?

  8. zemnieks. Man pagaidām pieder tikai 400 ha zemes. Pirkšu vēl Atbildēt

    Man traucē attīstīties kalpi, kuri sāk prasīt algas pielikumu! Saka, ka ar 10 eiro dienā par maz un saka, ka šiem pienākoties pusdienas pārtraukums. Vienīgais risinājums ir ievest bēgļus un strādniekus no trešajām valstīm, kuri nesūdzēsies un strādās par 5 eiro dienā.
    PRODUKTIVITĀTI var celt tikai un lētāka darbaspēka rēķina!!!!

  9. Jāņonkols no laukiem. Atbildēt

    Industriālā lauksaimniecība turpinās indēt vidi, laukus atbrīvot no cilvēkiem un turpinās ražot ķimizētu, neveselīgu pārtiku.

  10. taisnība jau ir tiem, kuri saka, Atbildēt

    ka nauda noguļās bankās, kurām pelna milzu %, bet banķieri izgudro visādus šķēršļus, kā tik nedot ražošanai…

  11. KUR palika komentārs?

  12. IVARAM taisnība 100%! Atdeve nebūs, ja laukus Rīgā nesaredzēs kopumā! KĀDI 4 MILJARDI??? KO VAR VEMT? KUR un KAM TIE 4 MILJARDI, tu zoss!? Nupat aizvērās viena liela ražotne Latgalē neizbraucama ceļa dēļ?! KUR TRAUKSME, KUR CEĻA DIENESTU BEZATBILDĪBAS ANALĪZE??? KĀPĒC AR TĪŠU NEIZDARĪBU NOLAIŽ CEĻUS LAUKOS TIK TĀLU, KA NAV IESPĒJAMS NO SAIMNIECĪBĀM IZVEST PRODUKCIJU??? KUR AUGULIS? KO TAS LEMPIS GUĻ? JA IR NOSPRAUSTS MĒRĶIS AIZLAIST Latvijas laukus un izdzīt ar varu ļaudis no valsts, tad vajag valdībai to pateikt sabiedrībai! Uz kurieni galu galā iet LATVIJA? ESAM TAČU TIESĪGI ZINĀT? NEVIENA JOMA VĒL PA 26 GADIEM NAV SAKĀRTOTA! VISUR HAOSS UN NESAIMNIECISKUMA VĀJPRĀTS! VIENAS STULBAS UN IDENTISKI VIENĀDAS RUNAS NO VISIEM MINISTRIEM UN PREMJERA! TIEŠU ATBILDI NESAGAIDĪT! BAIGI IEMĀCĪJUŠIES MURGOT! NUPAT RADIO BIJA IEKŠLIETU MINISTRS – TAS PATS ĒTERA LAIKA NOVILCĒJS…UZKLAUSA ZVANĪTĀJUS, BET TAS ARĪ VISS!?? NEKO NEDARA!

  13. Var tikai apbrīnot šī raksta aprobežotību, tāpat kā visu Latvijas lauku politiku. Turpat 5 miljardi laukos ieguldītās , pamatā ES fondu naudas un 30 % no ES vidējās produktivitātes.! Galvenais ieguvums esot – klātnākusī zeme, bet par galveno zaudējumu autore vis nerunā – tie ir simti tūkstoši laukus pametušie iedzīvotāji, kuri tagad atrodas ārzemēs vai pilsētās! Un pamatā tam visam ir noziedzīga šīs naudas dalīšana no ZM ierēdņu puses pateicoties ZS lobijam – 70% ES fondu naudas tika sadalītas 1,2%! lielsaimniecību, atstājot galveno lauku saimniecību masu praktiski bez naudas atbalsta un iespējām attīstīties! Ir izveidoti daži simti minimuižu, bet lauki ir noplicināti un bez cilvēkiem. Galvenā atdeve esot produkcija, ko tur lielie saražojot! Kad jūs beidzot noņemsiet rozā brilles, tad redzēsiet, ka galvenais laukos ir cilvēks, kura tur vairs nav, viņš ir prom, jo jūs pat minimuižās kalpus nevarat sameklēt. Te tā saucamajiem “ekonomistiem” un ierēdņiem nav nekādas sajēgas, ka lauku ražošana veidojas ne jau tikai no saražotām tonnām vai govju skaita kūtī, bet tikpat lielā mērā arī no laukos esošā saimnieku skaita, viņu iespējām ražot (liels vai mazs) un apdzīvot laukus un vides faktora, ko cilvēks vispār uz tās zemes dara. Lai lauki attīstītos, šie 3 faktori: sociālais, ekonomiskais un vides ir jāanalizē savstarpējā kopsakarībā pieņemot jebkurus lēmumus VALDĪBAS līmenī. Kurš to pie mums ir darījis? NEVIENS! Jo pie mums tālāk par saražotām tonnām neviens nav spējīgs aizdomāties un saprast, arī dāļājot pa labi un pa kreisi ES uzdāvināto naudu, kura tomēr nebija domāta tikai dažiem izredzētajiem.

    • Priekš kam laukos tie simti tūkstoši cilvēku vajadzīgi, ja ar viņu darbu, pielietojot modernās tehnoloģijas, tiek galā 100x mazāks skaits? Lai darītu bezjēdzīgus darbus un pilsētnieki viņus subsidētu mūžīgi mūžos? Tava domāšana ir palikusi 19. gs. līmenī, gadījumā neesi Latvijas lauku skolu izglītības upuris? Labrīt 21. gadsimtā, kur modernās valstīs 90% iedzīvotāju dzīvo pilsētu aglomerācijās.

      • TAVA “domāšana” gan ir FAŠISTISKA !!!
        Neatkarīgi no krāsas – brūna vai sarkana.
        …………..
        Padomājies, tik: – Priekš kam laukos tie simti tūkstoši cilvēku vajadzīgi ! –
        …………
        Priekš kam tu esi vajadzīgs uz Zemes virsas ???

Tīru enerģiju tīrām rokām (10)EP cenšas gūt atbildes, kā bez subsīdijām gūt zaļu enerģiju, turklāt lētāku
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+