Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. februāris, 2012
Drukāt

Lai ir iekšā! Un nāk ārā!

logoeirodziesma

Ja 2000. gadā, kad Latvija pirmo reizi iesaistījās Eirovīzijā, “Prāta vētra” neiegūtu 3. vietu, vai mēs tik čakli piedalītos atkal un atkal? Jā, un pēc gada – Marijas Naumovas uzvara! Ak, prieks un lepnums! Kā saka, āķis lūpā, un uz ilgiem gadiem… Šis būs divpadsmitais. Bet – citāds!

 

Skatīsimies atlases finālu 18. februārī Ventspils teātra namā “Jūras vārti” vai LTV1 tiešraidē (pulksten 19 un superfinālu pulksten 21)! Kurš tad maijā brauks uz Baku – starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu?

 

Šoreiz viss būs citādi – lēma Eirovīzijas producents Aigars Dinsbergs, un tā arī notika (skat. uzziņu). Jaunajam veidojumam – mākslinieciskajai padomei (nejaukt ar pusfinālu un fināla žūrijām!) – ir liela teikšana. Cita lieta, vai viņu padomus jaunie mākslinieki būs ņēmuši vērā. Aptaujāju mākslinieciskās padomes locekļus, lai noskaidrotu, kas līdz šim viņus sarūgtinājis un kas iepriecinājis.

Aivars Hermanis, mūziķis, producents: – Tie, kuri sarūgtināja, izkrita jau pirmajā kārtā. Tiem, kuri tika līdz pusfināliem, jau ir neliela pieredze, talants un māka. Gandrīz visu dziedātāju lielākā problēma – viņi nevingrinās katru dienu, dziedāšana viņiem nav darbs. Viena lieta – dziedāt draugu lokam. Bet, kad nonāc milzīgas auditorijas priekšā, turklāt uzstāšanos ieraksta televīzija, jaunais dziedātājs jūtas ne savā ādā, kā saka – iekšā ir, bet ārā nenāk. Zūd balss un elpas stabilitāte, intonācija… Mūsu padomus jaunie dziedātāji uztver ar interesi un neapvainojas.

 

Eirovīzija jau pēc definīcijas ir loterija. Tur nekā nevar darīt. Un balsojumam bieži vien nav sakara ar mūziku. Mani patīkami pārsteidz, ka arvien biežāk no jauno cilvēku vidus parādās tādi, kuriem nav tie padomju laiku cilvēku kompleksi, viņi ir atbrīvoti, dabiski, neko netēlo. Paši ir sapratuši, kas viņos ir tas atšķirīgais, unikālais un kas viņiem mūzikā patīk un izdodas.

 

Zigfrīds Muktupāvels, mūziķis: – Priecē, kā mūziķi ir progresējuši no pirmās noklausīšanās reizes līdz pusfināliem. Tomēr daudzos bija jūtams uztraukums, jo ir izfunktierēts priekšnesums, kas paņem daļu prāta un enerģijas. Tāpēc ar dziedāšanu bija grūtāk. Zinu no savas pieredzes: ja vienkārši ej un dziedi, viss ir kārtībā, bet, tiklīdz klāt nāk dejošana, teatrālie momenti… Ja uzstāšanās nav ikdienas darbs, tas prasa lielu treniņu. Jau pašā konkursa sākumā biju ļoti izbrīnīts – mums ir spēcīgi dziedātāji, patiešām apskaužami! Nespēju vien nopriecāties, kur tādi ar tik labām balsīm radušies! Paula un Miks Dukuri, Atis Ieviņš, Samanta Tīna un Dāvids Kalandija, Anmary… Ar dziesmām kā jau ar dziesmām. Eirovīzija vienmēr uzliek savu zīmogu.

Olga Žitluhina, horeogrāfe: – Mums ir potenciāls – gan vokālais, gan dziesmas… Bet konkurss izskatās kā priekšnesumi mazā lauku kultūras namā. Man tas sāp. Līdz eirodziesmas nacionālās atlases finālam krietni jāpastrādā visiem – gan mūziķiem, gan televīzijai.

Jolanta Gulbe, dziedātāja, vokālā pedagoģe: – Šogad tos, kuri iekļuva pusfinālā, atlasījām anonīmi, iepriekš nezinot izpildītājus. Biju izbrīnīta, kad atklāja dziedātāju vārdus – daudzus nebiju atpazinusi. Liela daļa jauno dziedātāju tomēr neiekļuva finālā, lai cik talantīgi un veiksmīgi viņi arī būtu, jo skatītāju balsojumā atpazīstamībai un popularitātei ir milzīga loma. Vai arī jābūt tik spilgtiem kā grupai “Mad Show Boys” (dziesma “Music Thief”), ka pat nepazīstot publika par viņiem nobalsoja.

Daudzi dziedātāji ir labā līmenī, viņi arī iekļuva abos pusfinālos. Bet pārējiem jāturpina savs vārds padarīt skanīgāks sabiedrībā, lai iegūtu vairāk balsotāju. Tam, kurš pārstāvēs Latviju starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu festivālā Baku, nebūs tik vienkārši. To, ka labi dziedātāji nav psiholoģiski sagatavoti, lai uzstātos milzīgai starptautiskai auditorijai, jau esam pieredzējuši. Ir konkursa cilvēki un tie, kas konkursu cilvēki nav un nekad nebūs.

Natālija Jansone, modes dizainere: – Ja dziedātājam ir tāda harisma un pasaules koncertu pieredze kā, piemēram, Stingam, var uznākt uz skatuves džinsos, baltā kreklā, nodziedāt un – klausītājiem aizrausies elpa. Bet tiem, kuri ir ceļa sākumā, par skatuves un it īpaši – Eirovīzijas skatuves – tēlu ir ļoti jādomā. Pirms pusfināliem daļai konkursantu nebija gatavi ne tērpi, ne pat skices. Kādu padomu lai dod, ja neredz vismaz kaut ko īstenotu!? Par dažiem dziedātājiem esmu droša. Piemēram, grupas “PeR” āriene vienmēr pilnīgi atbilst puišu būtībai un dziesmai. Viņiem ir savs stils un var ieteikt tikai sīkumus.

 

Brīnījos par vienu mākslinieci. Bijām ieteikuši izvēlēties dabisku stilu, bet viņa iznāca vakarkleitā, kas galīgi nojauca dziesmas vēstījumu un tālab zaudēja skatītāju un žūrijas balsis. Ārkārtīgi žēl! Melnās krāsas tērpos daudzi uz skatuves “pazuda”. Par to jau bijām brīdinājuši – kamerai melnā krāsa nav laba.

 

Bet dziedātāji domā – gan jau pats labāk zināšu, vai arī – kāds es esmu, tāds arī esmu labs. Tagad būs nopietns darbs – dziedātāji sevi redzēja ierakstā, izlasīja komentārus internetā un daudz ko varbūt saprata. Un tad jau arī sāks ticēt padomiem. No otras puses – katrs dziedātājs gan ar tērpu, gan kustībām pauž savu būtību. Ar to atšķiras cits no cita, un klausītājiem ir ko izvēlēties. Esmu par dažādību un izvēles brīvību.

Viņnakt redzēju baisu sapni: esmu uz Baku skatuves, visas pasaules televīzijas filmē, un man pār lūpām nenāk ne skaņa. Kā titri acu priekšā nozib dzēlīgie interneta komentāri par manu izgāšanos. Tie sekos. Bet pašlaik mani gluži sastingušu nones no skatuves, un videokamerā es čukstu: Latvija, piedod!

Ko šis sapnis varētu nozīmēt? Ļausim, lai mūsu eirodziesmas uzvarētājs aizbrauc uz Baku un nodzied savu dziesmu. Un nespiedīsim viņam uzvarēt.

 

“Eirodziesmas 2012” jauninājumi:

• pēc priekšatlases (atbilstība konkursa nolikumam) dziesmas ievietoja Eirovīzijas mājas lapā, neminot autoru vārdus, un nodeva publiskam vērtējumam;

• pirmoreiz Eirovīzijas vēsturē Latvijas interneta lietotāji varēja noklausīties, nobalsot un izteikties par visām dziesmām (nevis dziedātājiem);

• vienlaikus dziesmas vērtēja mākslinieciskā padome, pusfinālam izvēloties 17 dziesmas, trīs no tām iekļuva finālā kā klausītāju favorītes;

• pēc dziesmu noklausīšanās “dzīvajā” mākslinieciskajai padomei bija tiesības dziedātāju apstiprināt vai – ne;

• pirmo reizi pusfināli notika tiešraidē, “dzīvajā” izpildījumā; vērtētāji – skatītāji un žūrija (50:50);

• finālā un superfinālā uzvarētāju noteiks skatītāju balsojums un žūrijas balsojums (50:50).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+