Mobilā versija
0.0°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
4. decembris, 2016
Drukāt

Daiga Behmane: Lai izkārpītos no e-veselības neveiksmēm (4)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

E-veselības neveiksmes Latvijā kārtējo reizi pārliecina, ka pastāvošā veselības jomas pārvaldība kopumā ir neefektīva. Vienkopus ir savijušās projekta pārvaldības, plānošanas, iesaistīto personu kvalifikācijas un nepietiekamo administratīvo resursu problēmas.

E-veselības projektu pārvaldībā ir pieļautas projektu vadības tipiskākās kļūdas. Nav skaidrs, kurš ir īstenais projekta realizētājs un līdz ar to arī atbildīgais par projektu no tā uzsākšanas līdz pabeigšanai. Vairākkārt mainījušās iestādes, kas projektu ir realizējušas. Tā, piemēram, 2011. gadā pēc Veselības ekonomikas centra likvidēšanas, kas bija veselības ministra Jura Bārzdiņa iniciatīva, projekti nonāca Nacionālā veselības dienesta pārziņā. Šī pārkārtošana noveda pie tā, ka darbu pameta zinoši projekta vadītāji, projekta realizācija tika novilcināta un aktivitātes aizkavējās. Pēc projekta pārņemšanas nenotika ārstniecības iestāžu savlaicīga iesaiste, kā arī projekta pilotēšana, jo tika likvidēta kopējās e-veselības programmas nozares pārstāvju uzraudzības padome. Liela mēroga projektā nozares savlaicīgu neiesaistīšanu var uzskatīt par vienu no galvenajiem neveiksmju cēloņiem. Neskatoties uz daudziem konsultantu gatavotiem risku novērtējuma dokumentiem, savlaicīga projekta risku pārvaldība reāli nav veikta.

Mainoties projektu vadītājiem, veiktas izmaiņas arī e-veselības arhitektūrā un biznesa procesos. Ir sajūta, ka ir pat mainījusies izpratne par to, kas īsti ir e-veselība. No nacionāla mēroga sistēmas un nozares efektivitātes uzraudzības instrumenta tā kļuvusi par atsevišķiem e-pakalpojumiem. No vienotas sistēmas, kurā saslēgušās ārstniecības iestādes un atbilstoši starptautiski pieņemtajai praksei centrā ir elektroniskā pacientu medicīnas datu sistēma, tā ir kļuvusi par atsevišķu apakšsistēmu nesaistītu darbināšanu. Joprojām nav īstas skaidrības par izstrādāto sistēmu testēšanas procesu un to integritāti.

Latvijā nav arī noteikta atbildīgā iestāde par e-veselības standartu un sistēmu sertifikāciju, kam jārisina sistēmas drošības jautājumi un jārada pārliecība par pacientu datu aizsardzību.

Gan Valsts kontrole, gan arī Pasaules veselības organizācijas eksperti ir norādījuši uz nesekmīgajiem projektu pārvaldības jautājumiem, kas liecina, ka veselības jomas pārvaldības administratīvais resurss ir par vāju liela mēroga informācijas tehnoloģiju (IT) projektu uzraudzībai. Kritiski vērtēts tas, kā noteiktas atbildības jomas un konkrētas atbildīgās personas. Vienlaikus jau kopš projekta uzsākšanas ir bijis zināms, ka valsts izdalītie budžeta resursi ir nepietiekami kvalitatīvai projekta uzraudzībai pasūtītāja pusē.

Starptautiskā prakse un citu valstu pieredze rāda, ka sekmīgai e-veselības projektu realizācijai vispirms ir nepieciešama nacionālā e-veselības stratēģija, kur katram nozares spēlētājam ir skaidra viņa loma un atbildība, ieviešamie tehnoloģiskie procesi, finansējums un ieguvumi no darbības vienotā sistēmā. Pa šiem gadiem ir attīstījušās prasības gan tehnoloģiskajā, gan procesu dizaina un pārvaldības jomā. Starptautiskās prakses un tehnoloģisko risinājumu pārņemšana varētu būt iespējamais risinājums. Izstrādājot IT platformas, svarīgi tehnoloģiskos resursus iestrādāt tā, lai tās var savienot arī ar citu Eiropas Savienības valstu IT sistēmām, jo Latvijā ārstējas ne tikai pašmāju pacienti.

 

Daiga Behmane, Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Pēdējais laiks atjaunot slimokases! Atbildēt

    Latvija ir palikusi vienīgā ES valsts,kurā nav slimokasu!

  2. Jūs taču arī tur piedalījāties,kur tad bija šie gudrie padomi?

  3. =Latvijā nav arī noteikta atbildīgā iestāde par e-veselības standartu un sistēmu sertifikāciju, kam jārisina sistēmas drošības jautājumi un jārada pārliecība par pacientu datu aizsardzību.=
    Un tad brīnās ka 12 miljoni notrallināti ( nauda jau kaut kur nosēdās veiklo zēnu, meiteņu kabatās )…Tas pats kas ar 5 miljoniem spēlējoties tajā Milānas izstādē – ne izstādes ne naudas… ( arī šeit nauda jau kaut kur nosēdās veiklo zēnu, meiteņu kabatās ).
    Tas premjeri V Straujuma un arī ZZS Kučinskis stāsta – mēginājām, nesanāca – dažiem jau pietiekoši sanāca – tas gan uz nodokļu rēķina un ziepju burbuļi…

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+