Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. oktobris, 2014
Drukāt

Lai izvēlētos Latvijas mediju preci

Foto: LETAFoto: LETA

Rektora amata kandidāte profesore Inta Brikše piedalās Latvijas Universitātes Satversmes sapulces sēdē, kurā tiks vēlēts nākamais rektors.

Kultūras ministrijā (KM) izveidota darba grupa mediju politikas pamatnostādņu izstrādei, kuru vada Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Inta Brikše. Darba grupas uzdevums būs izstrādāt mediju politikas pamatnostādnes, kuru mērķis būs aptvert risinājumus, lai Latvijas iedzīvotāji izvēlētos lietot Latvijas medijus. Darba grupā sapulcētas gan amatpersonas no dažādām ministrijām, gan nozares speciālisti. Ministrija iecerējusi tuvākajā laikā izsludināt atkārtotu konkursu uz mediju politikas nodaļas vadītāja vietu.

“Svaigāk un garšīgāk”

Jautāju darba grupas vadītājai I. Brikšei, kādu mērķi viņa redz mediju politikas īstenošanai Latvijā. “Mums jāpanāk, lai Latvijas iedzīvotāji būtu ieinteresēti Latvijas medijos, interesētos, kas notiek mūsu valstī, un būtu sociāli un politiski aktīvi. Mediji ir līdzeklis, kā to panākt,” skaidroja profesore. Viņa uzsver, ka galvenās problēmas, ar kurām saskaras gan sabiedriskie, gan komerciālie mediji Latvijā, ir auditorijas aizplūšana. Mediju politikas un tās pamatnostādņu izstrādes mērķis ir stiprināt nacionālo mediju telpu, kuru pašlaik I. Brikšes ieskatā skar divas būtiskākās problēmas – auditorijas aizplūšana uz citu mediju telpu un sociālajiem tīkliem. “Redzam, ka auditorija nonāk Krievijas kanālos. Mums ir liela auditorijas daļa, kas lieto krievu valodu, un ir likumsakarīgi, ka viņi izvēlas izmantot medijus, kuri piedāvā saturu valodā, kuru šie cilvēki lieto ikdienā. Mēs pat īsti nezinām, ko cilvēki skatās Krievijas kanālos – tur ir daudz izklaides raidījumu un arī diskusiju, un nevar teikt, ka visi būtu propagandas kanāli,” skaidroja I. Brikše. Būtisku lomu darba grupā spēlēs arī jautājumi par Krievijas mediju propagandu un kā to mazināt. 2008. gadā iznāca Nila Muižnieka grāmata “Veidojot ienaidnieka tēlu? Latvijas portretējums Krievijas medijos”, kurā tika brīdināts par Krievijas mediju piekoptajām “maigās varas” stratēģijām. “Tolaik Muižnieka grāmatas secinājumus politiķi rūpīgi neuzklausīja un nesāka veidot prognozējamu mediju politiku,” uzsver I. Brikše. Viņa uzskata, ka Krievijas mediju ietekmi Latvijā nav iespējams neņemt vērā – auditorija izvēlas ne tikai PBK, bet tā arī “izšķīst” Krievijas kanālos, kas tiek raidīti no Maskavas.

KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters argumentē, ka mediji mūsdienās ir ne tikai pamats demokrātijas funkcionēšanai, bet arī caur tiem var īstenot ne tik labus nodomus. Lūgts konkretizēt, kas īsteno “ne tik labos nodomus”, U. Lielpēters norādīja, ka tie saistīti ar starptautiskās drošības vides izmaiņām. “Ja valsts nav iesaistījusies mediju politikā, pastāv iespēja, ka tajā iesaistās cita valsts vai naudas vara, veidojot virspusēju, bet ne objektīvu priekšstatu par notikumiem,” argumentēja KM valsts sekretārs. Viņš uzskata: lai panāktu Latvijas iedzīvotāju palikšanu mediju vidē, nepieciešams nodrošināt, lai mediju produkti būtu “svaigāki un garšīgāki”, un kā labu piemēru jau paveiktajam viņš min jaunos ziņu blokus krievu valodā LTV7 kanālā. Tāpat arī ir nodrošināts, lai krievu valodā raidošais Latvijas Radio 4 būtu pieejams arī pierobežas rajonos.

Valstij jānodrošina mediju ilgtspējība

Pērn biju devies komandējumā uz Zviedriju, kur pētīju drukātās preses subsīdiju sistēmu. Jautāju arī darba grupas vadītājai, vai līdzīgu sistēmu varētu ieviest Latvijā un no valsts puses atbalstīt drukāto presi. I. Brikše savā atbildē bija izvairīga – viņa uzskata, ka kādam no drukātajiem medijiem nevajadzētu piešķirt subsīdijas, bet gan tās dot noteiktiem profesionāliem laukiem, par kuriem interesējas sabiedrība. “Atbalsts varētu tikt piešķirts pētnieciskajai žurnālistikai, kultūras žurnālistikai, iespējams, arī saturam, kas paredzēts bērniem. Nav pareiza pieeja – piešķirt naudu vienam uzvarētājam, bet to darīt atbilstoši mērķiem, kas valstij ir nozīmīgi informatīvās telpas stiprināšanā,” argumentēja I. Brikše. Tikmēr U. Lielpēters aicina pētīt to, kāpēc Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm pasaulē ir mazāka iespiesto mediju daļa plašsaziņas līdzekļu tirgū. Viņš uzskata, ka mediju politikai Latvijā vajadzētu izpausties, panākot stingrāku vai vieglāku normatīvo regulējumu tajās nozarēs, kurās tas ir nepieciešams, un uzdod jautājumu, vai pašlaik ir pareizi spēles noteikumi visiem mediju tirgus spēlētājiem, piemēram, Latvijā vāji regulēta interneta mediju darbība. “Šie jautājumi darba grupā jāanalizē mediju jomas profesionāļiem,” piebilda U. Lielpēters.

Būtisks jautājums ir ne tikai par atbalstu presei, bet arī nacionālajiem elektroniskajiem medijiem – gan sabiedriskajiem, gan elektroniskajiem. “Jautājums ir, ko Latvija vēlas ieraudzīt mediju vidē, PBK ir ilgtspējība, taču latviešu komerckanāli ir apdraudēti no dažādiem riskiem,” skaidroja I. Brikše. No neoficiāliem avotiem tapis zināms, ka būtisks jautājums ir iespēja uz sabiedrisko pasūtījumu pretendēt arī elektroniskajiem komercmedijiem, kam tas būs vēl viens avots sava biznesa stiprināšanai, turklāt komercmedijiem jau esot gatavi piedāvājumi.

Darba grupas sēdes – atklātas

Paredzēts, ka darba grupa koncentrēsies uz risinājumu izstrādi nacionālās mediju telpas stiprināšanai, tādēļ tajā pieaicinātas gan amatpersonas, kas atbild par komunikāciju, gan dažādu profesionālo asociāciju pārstāvji. Komisijas sastāvu veidojusi ministrija, izvēloties tās formātu kā paplašinātu ekspertu komisiju, kamēr nav izveidota mediju politikas nodaļa ministrijā. Šajā darba grupā atalgojumu par darbu saņem vienīgi I. Brikše. Pašlaik darba grupas speciālisti nodarbojas ar dažādu datu, piemēram, auditorijas pētījumu apstrādi. Kā nākamo soli I. Brikše min diskusijas ar dažādām profesionālām grupām, piemēram, reģionālajiem medijiem, mediju īpašniekiem, reklāmas speciālistiem un citiem industrijas pārstāvjiem. Vajadzības gadījumā darba grupā tiks pieaicināti arī citi nozares eksperti. Darba grupas sēdes būs pieejamas ikvienam interesentam. Paredzēts, ka novembrī būs gatavs mets mediju politikas vadlīnijām. Paralēli tiks izsludināts arī atkārtots konkurss uz mediju politikas nodaļas vadītāja, mediju eksperta un juriskonsulta vietām. U. Lielpēters atzina, ka prasības konkursos uz amata vietām tikšot mazliet mīkstinātas, jo darba tirgū neesot iespējams atrast speciālistus, kuri vienlaikus būtu strādājuši valsts pārvaldē un kuriem būtu praktiska pieredze ar vairākiem mediju veidiem, piemēram, presi, televīziju, radio un internetu. No neoficiāliem avotiem izskanējis, ka mediju politikas nodaļai vadītājs nav atrasts arī tāpēc, ka ministrija nav spējīga konkurēt ar atalgojumu, kas šāda līmeņa speciālistiem pieejams privātajā sektorā.

Uzziņa

Mediju politikas pamatnostādņu darba grupas sastāvs

Vadītāja – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Inta Brikše

Vadītājas vietnieks – Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls

Pārējie darba grupas locekļi:

Tieslietu ministrijas komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Laura Majevska,

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta vecākā eksperte Dace Kundrāte,
Iekšlietu ministrijas sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš,

Satiksmes ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds,

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants,

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka,

Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte,

Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis,

Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Sigita Kirilka,

Latvijas Žurnālistu savienības valdes locekle Ksenija Zagorovska,

Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudzinskis,

Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne,

Vidzemes Augstskolas Komunikācijas un mediju studiju virziena direktore Agnese Karaseva,

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa,

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+