Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. jūlijs, 2012
Drukāt

Lai kavētu tiesu, ar parastu slimības lapu vairs nepietiks

Foto-LETAFoto-LETA

Darba nespējas lapas, kādas patlaban izsniedz ārsti, nākotnē, visticamāk, vairs netiks uzskatītas par attaisnojumu, lai neierastos uz tiesu. Šim nolūkam paredzēts izstrādāt speciālu veidlapu, kuru varēs parakstīt tikai noteikta profila mediķi, intervijā pastāstīja jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Speciālajā dokumentā ārstam būs jānorāda tieši, ka persona nevar piedalīties tiesas sēdē, un kas tai kaiš. “Manā skatījumā, darba nespējas lapas šobrīd ir kā izziņas, uz kurām nav uzrakstīts nekāds pamatojums. Tur ir uzrakstīts “darba nespējas lapa” un kā iemesls atķeksēts “dažādas slimības un citi”. Formāli kaut kas ir, un tiesnesim liekas, ka riskanti būtu lietu izskatīt, jo – ja nu izrādās, ka iemesls patiešām ir nopietns,” skaidroja Bordāns.

Ieviešot jaunā parauga dokumentu, netiks radīti jauni ārsti, bet gan noteikta konkrēta ārstu kategorija, kas ir pietiekami kvalificēta, lai šīs izziņas izsniegtu. “Papildus tiks radīts arī dokumenta paraugs, kurā būs norādīts, ka ārsts uzņemas atbildību par to, ko viņš paziņo,” savu ieceri izklāstīja tieslietu ministrs.

Viņš skaidroja, ka starptautiskās šķīrējtiesās ārzemēs nav tādas iespējas, ka cilvēks var neierasties uz tiesu, aizbildinoties ar slimības lapu. “Tur puses ir vienojušās par tiesu un pie tā arī pieturas. Ja neesat varējis ierasties, jums bija iespēja nodrošināt citu advokātu, un punkts. Tas pats būtībā ir paredzēts arī šodienas Latvijas procesuālajos likumos, taču jautājums ir par tradīcijām un nedrošību reāli uzsākt tādu praksi,” atzina Bordāns.

Minētās izmaiņas attiecībā uz darba nespējas lapām neesot vienīgā ideja, kā efektivizēt tiesu darbu. “Jau šobrīd norit darbs pie dažām ļoti kvalitatīvām, būtiskām iestrādēm. Visos procesuālajos likumos sistēmiski tiek izskatītas iespējas, kā panākt to, lai tiesas sēdes tiktu atliktas tikai galējas nepieciešamības gadījumos.”

Bordāns pastāstīja, ka pašreiz tiek strādāts arī pie izmaiņām normatīvajā regulējumā, lai civilstrīdos puses vairs nevarētu iesniegt pierādījumus apelācijas instances tiesā. “Varētu būt tā, – ja puse, kas tiešām ir vajadzīga lietas izskatīšanai, uz tiesu neierodas, un nav pierādījumu, ka tā neieradusies pamatoti, tad tiek taisīts tā sauktais spriedums saskaņā ar puses neierašanos. Šīs puses argumentu ir tik daudz, cik iesniegts iepriekš, un jaunu argumentu nav, jo pusei ir bijusi iespēja atnākt,” skaidroja jaunais tieslietu ministrs.

Tādos gadījumos apstāklis, ka lieta pirmās instances tiesā izskatīta bez vienas puses klātbūtnes, nevarētu būt par pamatu apelācijas sūdzības iesniegšanai. Savukārt apelācijas instancē varētu pastāvēt teorētiska iespēja iesniegt jaunus pierādījumus tikai tādos strikti noteiktos gadījumos, kad pirmās instances tiesā šos pierādījumus nevarēja iegūt objektīvu iemeslu dēļ.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+