Foto – Timurs Subhankulovs

Ar rīdzinieci trīspa­dsmitgadīgo Kristiānu Rubīnu un viņas mammu Sandru tiekamies rehabilitācijas centrā “Mēs esam līdzās”. Te pamatskolas izglītību apgūst bērni ar īpašām vajadzībām. Viņi šeit ne tikai mācās, bet saņem arī nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Lasīt citas ziņas

“Mēs visi te esam viena komanda – vecāki, fizioterapeits, rehabilitologs, psihologs, ergoterapeits, kas šādiem bērniem ļoti vajadzīgs,” skaidro Sandra.

Cerība – īpašas ortozes

Kristiāna šogad ir viena no tiem 76 bērniem, kuri piedalās “Ziedot.lv”, “Swedbank”, “Rimi” un LNT rīkotajā Labestības dienā un ļoti cer uz līdzcilvēku sirsnību un palīdzību. Tā kā meitenīte piedzima priekšlaikus un ar asinsizplūdumu smadzenēs, viņai tika konstatēta bērnu cerebrālā trieka un citas smagas diagnozes. Pateicoties nepārtrauktai rehabilitācijai centrā “Mēs esam līdzās”, Kristiāna tagad pārvietojas, balstoties uz staiguļa. Tiesa, viņa no tā jau izaugusi, pusaudzei būtu vajadzīgs augumam atbilstošāks atbalsta rīks.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

RAKSTA REDAKTORS

Valdība sola būtiskus uzlabojumus valsts valodas nostiprināšanas likumdošanā – top visaptveroša likumu pakotne latviešu valodas lomas stiprināšanai

Tomēr Kristiānas mērķis ir – staigāt patstāvīgi. Šo sapni īstenot varētu, ja viņas rīcībā būtu īpašas ortozes ar karbofibrīna atsperēm. Tās ļautu stabilizēt līdzsvaru, stāvēt un mācīties staigāt, neizmantojot palīglīdzekļus. Ortožu iegādei nepieciešami 4000 lati, un ģimenei tādas naudas, protams, nav.

Šādas ortozes diemžēl Latvijā neizgatavo. Tās jāpasūta Igaunijā, kur strādā speciālists, kas šo prasmi apguvis Vācijā. “Žēl, ka tāda cilvēka nav Latvijā, jo tās ortozes, kas top mūsu valstī, ir no plastmasas, neērtas, cietas un vasarā ļoti sviedrē kājas,” stāsta Sandra. Vairāki bērni jau staigā ar Igaunijā ražotajām ortozēm. Viena no viņiem ir meitene Anna tepat rehabilitācijas centrā “Mēs esam līdzās”. Viņa ir pierādījums, ka tādā veidā tik tiešām var iemācīties staigāt patstāvīgi.

Kristiāna pērn konsultējās pie vācu ortopēda, kas bija ieradies Latvijā. Šo konsultāciju apmaksāja labdarības fonds “Ziedot.lv”. Tagad ar “Ziedot.lv” un tās rīkoto Labestības dienu saistās vislielākās cerības, jo Kristiānai nepieciešamās ortozes kaimiņval­stī jau tiek izgatavotas.

Dziesmas un meža talka

Zinot, ka rehabilitācijas centrs “Mēs esam līdzās” ir pazīstams ar savām dziesmotajām tradīcijām, vaicāju, vai arī Kristiāna piedalās dziedāšanas nodarbībās. Izrādās, meitene dzied, turklāt viņai koncertos parasti tiek uzticēts solo izpildījums. Sandra papildina – jā, Kristiānai ir laba balss, tāpēc vēlas šīs spējas attīstīt. Tikai nesen uzzinājusi, ka Pāvila Jurjāna mūzikas skolā ir speciāla programma bērniem ar īpašām vajadzībām. Šīs mācības apmaksā Rīgas pilsētas dome, tāpēc šī iespēja būtu jāizmanto, ja vien nodarbību grafiks nebūs pārāk blīvs.

Līdz šim Kristiāna vienmēr dziedājusi, arī dejojusi ratiņkrēslā gan rehabilitācijas centra jeb skoliņas rīkotajos koncertos, gan festivālā “Nāc līdzās!”, kas katru gadu notiek, pateicoties ilggadējās vadītājas Sarmas Freibergas pūlēm. “Viņas idejas ir cieņas un apbrīnas vērtas,” atzinīgi teic Kristiānas mamma. Tie ir gan ikgadējie gada noslēguma koncerti, kas vienmēr notiek uz Nacionālās operas vai citu, tikpat ievērojamu, koncertzāļu skatuvēm, gan koku stādīšana katru pavasari, par kuru Sandra un viņas meita ir vienisprātis – o, tas tik ir pasākums! Laukā no pilsētas, mežā, svaigā gaisā, kopā ar likteņbiedriem no visas Latvijas!

Arī Kristiāna piedalās mazo priedīšu stādīšanā. Uz talkas vietu viņa līdzi ņem ratiņkrēslu. Pērn viņa iestādīja 20, bet šogad jau 27 priedītes. Talkas laikā visus ar saviem jokiem izklaidē Cūkmens, bet mežsaimnieki lielā katlā uz ugunskura vāra meža zupu. Pēc talkas bērni ugunskurā paši sev uzcep desiņas.

Nupat S. Freibergai jauna ideja – jāveido kamerkoris apmēram 20 bērnu sastāvā, kuru vadīs Aira Birziņa, Dziesmu svētku virsdiriģente! Iespējamo dalībnieku skaitā ir arī Kristiāna. Jaunizveidotā kolektīva pirmā uzstāšanās jeb prezentācija paredzēta šīs vasaras Dziesmu un deju svētku laikā.

Mammai 
atslodze – koris

Visgrūtākais ir samierināties, ka ar meitas slimību būs jāsadzīvo visu mūžu. Sandra cenšas darīt visu, lai vismaz uzlabotu Kristiānas dzīves kvalitāti, nodrošinātu izglītošanās iespējas, jo tas noderēs turpmākajā dzīvē. “Ikdiena nav viegla,” atzīst mamma. Tāpēc pirms apmēram gada viņa devās uz VEF Kultūras pili, kur sāka dziedāt korī “Teika”. Un kāds prieks – nupat skatē šā kora sniegums tika novērtēts ļoti augstu, piešķirot pirmo pakāpi. Tāds panākums “Teikai” nav bijis gandrīz 20 gadus.

Kristiāna gan teic, ka ar mammas kora mēģinājumiem nācies vien samierināties. Jo tagad meitenei divi vakari nedēļā jāpavada mājās vienai. Arī vecākā māsa pārnāk vēlu, jo strādā. Vienīgais sabiedrotais ir kaķis, bet tas nemaz neilgojas pēc glāstiem.

Mammai vaicāju, vai apmierina valsts atbalsts bērniem ar īpašām vajadzībām. Sandra atzīst – labi, ka vispār tāds ir. Viņa ievērojusi, ka vecāki arvien aktīvāk par to runā, cīnās, ja kur dodas, ņem līdzi bērnus, lai redz arī ierēdņi. Ar “Ziedot.lv” un fonda “Nāc līdzās!” atbalstu sabiedrība viņus pamana, saprot, ka tādi ir mūsu vidū. “Tāpat vienmēr esmu nodomājusi, Rīgā šiem bērniem ir tik daudz kas pieejams, bet ko iesāk vecāki, ģimenes, kuriem ir slimi bērni un dzīvo laukos?” pārdomās dalās Kristiānas mamma. Viņas meita šobrīd iesaistīta Eiropas projektā, kas bez maksas nodrošina psihologa, ergoterapeita, fizioterapeita pakalpojumus, kā arī nodarbības baseinā.

Atvadoties Kristiāna uzaicina uz rehabilitācijas centra “Mēs esam līdzās” mācību gada noslēguma koncertu 29. maijā plkst. 16. Arī viņa uzstāsies koncertā. Bet durvīs sastaptā audzinātāja Sarmīte Prodniece uzslavē meiteni par to, ka labi dzied, dejo ratiņkrēslu dejotāju grupā un arī deklamē. Jā, tik daudz talantu ir Kristiānai.

Vēlā pievakarē mobilajā telefonā no Kristiānas mammas saņemu īsziņu: “Mani nebeidz pārsteigt sabiedrības vienotība Labestības dienā. Noliecu galvu Latvijas tautas priekšā un saku milzīgu un sirsnīgu PALDIES par neizsīkstošo palīdzību slimiem un svešiem bērniem.”