Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. aprīlis, 2012
Drukāt

Lai kuplo dzimtas koka zari

Lasītājiem jautāju, vai viņi zina savas dzimtas vēsturi un dalās zināšanās ar jauno paaudzi.

 

* Pēteris Magone Siguldā: “Man ir meita un divi mazdēli. Esmu stāstījis viņiem gan par barikāžu laiku, gan par daudz senākiem notikumiem. Man ir interesanti vēsturiski dokumenti no laikiem, kad 1880. gadā Gulbenes pusē vecvectēvs sācis izpirkt no barona zemi. Viņš un pēc tam dēls, mans vectēvs, maksājuši to kredītu ar zelta un sudraba naudu 25 gadus, līdz pat 1905. gadam. Izpirkuma summa par divu 17 un 18 hektāru lielu saimniecību zemi ir prāva – par to toreiz varētu nopirkt 208 govis vai 104 zirgus.”

* Roberts Pakalns Rīgā: “Māsīca Velta Rozenberga, pētot radurakstus, uztaisīja dzimtas koka shēmu, un tālāk jau viss ir vienkārši – lai jaunie raksta tālāk! Man ir dēls un mazdēls. Abi ar dēlu esam stāvējuši barikādēs, toreiz katrs ar savu kolektīvu – es ar vefiešiem, viņš kā students. Mazdēls kopā ar mani ir bijis Lestenē, viņš zina, kādi notikumi tautas vēsturē saistās ar šo vietu, un domā, ka 10 vai 11 gadu vecumā stāsies jaunsargos.”

* Ginta Ķeruka Vidrižos: “Mazmeita paretam pajautā par konkrētām lietām: “Vecomamm, un kā tas bija tavā laikā?” Gribētos gan, lai mums tādas sarunas ir biežāk un intereses būtu vairāk. Esmu savākusi daudz materiālu un pierakstu, varbūt pienāks laiks, kad tos vajadzēs mazmazbērniem…”

* Žanis Grīnbergs Kuldīgā: “Ar trim mazbērniem esmu ļoti daudz pārrunājis vēsturi. Arī citi radinieki viņiem ir stāstījuši par savu piedzīvoto un pārdzīvoto. Manu māsīcu baletdejotāju 16 gadu vecumā “noņēma” no skatuves un aizsūtīja uz Sibīriju. Arī citiem tuviniekiem represiju laikā bija jādodas svešumā.”

* Mirdza Lejiņa Rīgā: “Esmu Bolderājas iedzīvotāja, pabeidzu te vidusskolu, kurā vēlāk mācījās arī mana vecākā meita. Savām mazmeitām un mazmazmeitiņai varu daudz ko pastāstīt par šo Rīgas vietu. Viņas labprāt ir klausījušās un daudz ko arī iegaumējušas.”

* Gaida Gailīte Apē: “Zinu daudz par radinieku likteņiem, kā priecīgiem, tā skumjiem notikumiem, manu vectēvu 1905. gadā ir sodījusi melnā sotņa. Dzimtā ir bijuši zemes kopēji, dzelzceļnieki. Vecmamma ar mammu Pirmā pasaules kara laikā kā dzelzceļnieku ģimenes piederīgās nokļuvušas Smoļenskā un Orlā. Mana atmiņu klade ir pilna ar pierakstiem par raibo, interesanto dzīvi! Rakstu to, domājot par saviem četriem bērniem un 11 mazbērniem.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+